Kulbergs teica, ka viens no izmeklēšanas komisijas galvenajiem mērķiem bijis atklāt brīdi, kad "šis vilciens ir fundamentāli nogājis no sliedēm". "Mēs šobrīd redzam, ka vilciena [no sliedēm] noiešanas fāze ir 2013.–2014. gads," piebilda Kulbergs.
Jāatzīmē, ka laikā no 2013. gada sākuma līdz 2014. gada beigām satiksmes ministra krēslā pabija divi politiķi – Aivi Roni 2013. gada 1. martā amatā nomainīja Anrijs Matīss.
Komisijas vadītājs skaidroja, ka savulaik – 2017. gadā – Saeima ratificēja būtiskākos projekta dokumentus, tostarp akcionāru līgumu, kas noslēgts 2014. gadā, kurā figurē 2011. gadā veikts pētījums Baltijas valstīs. "Tā bija vienkāršota pamata trases līnija, kā savienos Baltijas valstis un to galvaspilsētas ar "Rail Baltica" dzelzceļu. Redzam, ka Rīga tiek savienota kā viens atzars pret Rīgas Dzelzceļa staciju un atpakaļ. Tātad vienkāršots projekts, pēc kā bāzes tika ielikts vērtējums 1,2 miljardi eiro par tā izmaksām," stāstīja Kulbergs.
Tomēr komisija atklājusi, ka vēlāk notikušas izmaiņas – 2016. gadā valdībā nonācis cits priekšlikums, kas radies 2013. gadā pēc alternatīva risinājuma, kas iepirkts ārpakalpojumā par 4 miljoniem eiro. Kulbergs norādīja, ka šajā brīdī radās tā sauktā "Rīgas cilpa", kur iesaistīta Rīgas lidosta un citi punkti, kuru būvniecību šobrīd galvaspilsētā var redzēt sāktu, bet nepabeigtu.
"Radās šī dārgā, luksusa ideja par Rīgas cilpu, kas, protams, ir skaista, ērta, komfortabla, bet jautājums, vai tā ir oriģināli apstiprināta. Nē, viņa nav apstiprināta, kā mēs dotajā mirklī redzam pēc dokumentiem. Saeima nav devusi mandātu tādam risinājumam. Ministru kabinetā tas ir aiznests, bet aiznests bez finansiālā izvērtējuma," sacīja Kulbergs, norādot, ka netika izvērtēta šāda risinājuma ietekme.
Kulbergs norādīja – lai gan Finanšu ministrija un finanšu ministrs saka, ka ministrija nav bijusi informēta par dažādu dokumentu tapšanu, komisija novērojusi, ka "patiesībā liecības ir gājušas uz Ministru kabinetu" 2013. un 2016. gadā. Viņš atzīmēja, ka esot bijušas norādes par to, ka projekts sadārdzinās.
Kulbergs arī pauda izbrīnu, ka projektā kā galvenās personas iesaistītas arī personas bez izglītības šādā jomā, bez jebkādas pieredzes projektu vadībā. Vienlaikus projekts neesot salīdzināts ar citiem līdzīgiem projektiem citās valstīs. "Neviens nav skatījies uz projektu kopskatā," piebilda Kulbergs.
KONTEKSTS:
Šī gada jūnijā Saeimā tika apstiprināta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisija, kuras mērķis ir apzināt projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus panākot, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu.
Vērienīgā Baltijas valstu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izmaksas no sākotnēji nepilniem sešiem miljardiem eiro pieaugušas līdz gandrīz 24 miljardiem eiro, paziņoja projekta vadība. Projekta sadārdzinājums ir tik vērienīgs, ka līdz 2030. gadam plānots īstenot tikai projekta pirmo kārtu – divsliežu ceļa vietā pamatā izbūvējot viensliežu ceļu.
Dažas dienas vēlāk Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes paziņoja, ka "Rail Baltica" projekta virzība ir apdraudēta, jo aprēķinātās izmaksas septiņu gadu laikā ir pieaugušas četrkārtīgi un var radīt 10–19 miljardu eiro budžeta deficītu atkarībā no projekta tvēruma. Situācija ir saasināta Eiropas Savienības (ES) paredzamā divu gadu finansējuma pārrāvuma dēļ 2027.–2028. gadā, kas prasa lielāku trīs Baltijas valstu ieguldījumu.
Pamattrases izmaksas Latvijā kāpušas septiņas reizes līdz 8,7 miljardiem eiro, atklāja Valsts kontrole. Turklāt "Rail Baltica" lēmumu pieņemšanā un projekta uzraudzībā nepietiekami iesaistīts Ministru kabinets. Tas attiecas arī uz Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgla projektu, kas būtiski mainījies.
Šogad martā izskanēja, ka "Rail Baltica" cauri visai Rīgai pirmajā posmā varētu neiet un projektam trūkst aptuveni trīs miljardi eiro, savukārt jūnijā valdība paziņoja, ka meklēs risinājumus, kā pilnvērtīgi integrēt Rīgu gan no dienvidu, gan ziemeļu puses jau "Rail Baltica" projekta pirmajā fāzē.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
