Kādas izmaiņas pensiju indeksācijā gaidāmas šogad, un kāpēc tās neapmierina pensionārus?
ĪSUMĀ:
- Indeksācijas rezultātā pensijas šogad palielināsies no 6,5 līdz 10%.
- Jo lielāks darba stāžs, jo lielāks indekss tiks piemērots.
- Pensionāri par lēmumiem vīlušies:
- nav veikta indeksācija no vidējās algas,
- nav paaugstināts neapliekamais minimums,
- joprojām no pensijas jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
- Saskata netaisnību pret senioriem, kas turpina algotu darbu.
Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Dace Trušinska stāsta, ka šogad pensiju indeksācijas rezultātā pensijas atkarībā no darba stāža palielināsies no 6,5 līdz 10% un indeksējamās pensijas apmērs, salīdzinot ar pērno gadu, palielināsies par 74 eiro – līdz 683 eiro.
Trušinska skaidro: "Šī robeža, ko mēs indeksējam pilnā apmērā, ja, viņa tomēr katru gadu palielinās. Pagājušajā gadā tā bija 609 eiro, tātad lielāks personu loks pakļaujas tam, ka tiek indeksēts viss pensijas apmērs. Pagājušā gadā bija tikai inflācijas indekss, šogad šo indeksu veido galvenokārt šīs algas pieaugums, un tāpēc arī šī vecuma pensijām ir šī diferenciācija atkarībā no darba stāža.
Jo lielāks darba stāžs, jo lielāks indekss tiks piemērots.
Tiks indeksēta arī piemaksa, ko cilvēki saņem pie vecuma un invaliditātes pensijas, un no šā gada oktobra šis piemaksas apmērs būs 1.62 un 2.43 eiro par vienu stāža gadu, kas ir uzkrāts līdz 1996. gadam."
Gunārs Eniņš no biedrības "Rīgas aktīvo senioru alianse" par šī gada pensiju indeksāciju ir vīlies, jo tika solīts, ka indeksējamais pensijas apmērs varētu palielināties līdz 1366 eiro: "Šeit patiešām mēs, pensionāri, gribētu valdībai uzdot jautājumus un saņemt normālas atbildes, kāpēc tomēr nevarēja indeksēt 1366 vidējo algu, bet palika atkal pie tiem pašiem 50%. Un galvenais, ka tā summa prasīja tikai kaut kādus šogad 6,9 miljonus no sociālā budžeta. Tāpat pensionāri gaidīja un cerēja, ka tiks pārskatīts iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamais minimums. Bija tāda cerība, ka no 500 arī pacels uz minimālo algas līmeni 700 eiro apmērā, kas atkal dotu pensionāriem reāli 32 eiro uz rokas pie pensijas.
Visu gadu jau runāju šogad, ka vajadzētu pensijas neaplikt ar ienākuma nodokli, kā tas notiek Lietuvā, viss palika pa vecam."
Janīna Baltbārzde ir strādājoša pensionāre. Viņa vērtē, ka šogad pensiju indeksācijā ir arī uzlabojumi, bet strādājošos pensionārus visvairāk neapmierina, ka ar nodokli neapliekamais minimums ir 500 eiro.
Viņa atzīmē: "Ir ļoti liela netaisnība pret tiem senioriem, kas strādā. Es pati strādāju, ļoti daudzi seniori strādā, kas, protams, ir labi gan valstij, gan pašiem senioriem. Bet tā netaisnība, jo maksā nodokli no pirmā eiro un arī no pensijas, tikko ir pāri 500 - vēlreiz maksā nodokli. Un tad, kad par darba gadu nostrādāto pieliek pie pensijas, piemēram, pieci eiro, atkal ir nodoklis, ja pensija ir lielāka par 500. Tas, manuprāt, ir ārkārtīgi netaisnīgi, jo pensionārs tiek sodīts par to, ka viņš strādā. Tas, ka ir indeksācija, pats par sevi ir labi. Tā kā nav jau tikai tas, ka ir ļoti slikti, ja, bet ir lietas, par kurām būtu jāpadomā."
Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, šī gada jūnijā vecuma pensijas saņēma vairāk nekā 434 tūkstoši iedzīvotāju. Pensijas tiek indeksētas reizi gadā, un vienīgais izņēmums bija 2022. gads, kad pensijas lielās inflācijas dēļ, kas pārsniedza 20%, tika indeksētas jau augustā.
