ĪSUMĀ:
- Katrā trešajā ģimenes konfliktā, kurā kāds no iesaistītajiem ir alkohola reibumā, ir iesaistīts arī bērns.
- Bērnus, kuri ģimenēs cieš, no vecākiem nošķirt lemj policija; bāriņtiesā vērtē aizgādības tiesības, taču reizēm virspusēji.
- Vecāki, kuriem pārtrauktas aizgādības tiesības, bieži vien nav motivēti tās atgūt.
- Viens no būtiskiem instrumentiem ārstniecības procesā ir "Minesotas programma"; Latvijā pieejamība – laba.
Par rakstu
"Mani vecāki dzer" ir Latvijas Televīzijas raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" operācija, kurā alkoholisma liga Latvijā aplūkota no mazliet cita skatupunkta – ar alkohola lietotāju bērnu acīm. Raidījuma veidotāj saņēma virkni skatītāju vēstuļu ar atmiņām par uzaugšanu kopā ar dzerošiem vecākiem. Daļu stāstu šonedēļ publicējam LSM.lv.
Rīgas pašvaldības policijā 2024. gada pirmajos sešos mēnešos saņemti vairāk nekā 500 izsaukumi uz ģimenes konfliktiem. 66% gadījumu kāds no iesaistītajiem bija alkohola reibumā. Turklāt katrā trešajā šādā konfliktā bija iesaistīts arī bērns. Policijā atzīst, ka šādos ģimenes konfliktos bērni bieži vien ir pakļauti vardarbības riskam.
Vai bērnu sargi dara pietiekami?
Dzīve šādā ģimenē atstāj sekas. Psihologi skaidro, ka nereti šiem bērniem ir problēmas ar pašvērtējumu. Tas savukārt veido jaunus riskus, piemēram, trauksmes traucējumus vai depresijas epizodes.
Vai iestādes, kam bērni ir jāaizsargā, dara pietiekami? Rīgas pašvaldības policijā skaidro, ka šādus gadījumus uztver nopietni un rīkojas "radikāli".
Ja vecāks par bērnu nevar parūpēties, policija var pieņemt lēmumu par bērna nošķiršanu. Taču tādā gadījumā ir jāatrod, kas par bērnu rūpēsies, vai viņš jāievieto krīzes centrā. Tikmēr bāriņtiesai jālemj par to, vai vecāks var saglabāt aizgādības tiesības.
Bāriņtiesām ir divu veidu instrumenti aizgādības tiesību pārtraukšanai. Ir vienpersoniskais lēmums, kas nozīmē, ka to 24 stundu laikā pieņem viens bāriņtiesas loceklis. Tad 15 dienu laikā bāriņtiesa koleģiāli pārskata šo lēmumu. Otrs instruments ir koleģiālais lēmums, kad bāriņtiesā ierosina administratīvo lietu. Tālāk ar ģimeni strādā sociālais dienests. Vienlaikus bāriņtiesa nosaka, kas vecākiem jādara, lai aizgādības tiesības atjaunotu.
"Pats būtiskākais, ko mēs vērtējam – tieši vecāku sadarbību ar sociālo darbinieku, un kādus atbalsta pakalpojumus viņš ir gatavs saņemt. Tātad mums Rīgā primāri ir atkarību profilakses speciālistu sektors, kur strādājošie atkarību profilakses speciālisti, arī narkologs, kuri gan izvērtē šo atkarību pēc būtības – vai tā ir atkarība vai kaitīga lietošana, kā tas ietekmēs šo bērnu aprūpi. Un arī tālāk jau rekomendē ārstēšanos," skaidro Rīgas Sociālā dienesta Ziemeļu rajona Ģimenes atbalsta centra vadītāja Gunita Biteniece.
Līdzīgi pakalpojumi pieejami arī reģionos. Reizēm gan trūkst vajadzīgo speciālistu, piemēram, narkologu un psihologu.
Daudziem motivācijas ārstēties nav
Diemžēl vecāki ne vienmēr ir motivēti ārstēties. Piemēram, pērn aizgādības tiesības zaudēja 1004 personas, bet atguva – 258. Vienlaikus teju 450 cilvēki aizgādības tiesības zaudēja pavisam.
Ir arī gadījumi, kad vecākiem aizgādības tiesības aptur, tad atjauno un tad aptur no jauna. Piemēram, šogad līdz šim šīs tiesības atkārtoti atņemtas 53 gadījumos. Tajos iesaistīti 90 bērni.
"Iepazīstoties ar bāriņtiesu lēmumiem par aizgādības tiesību atjaunošanu un sociālo dienestu pārskatiem par darbu ar vecākiem pirms aizgādības tiesību atjaunošanas, secināms, ka parasti iestāžu dokumentos ir atsauce uz vienu vai dažām konkrētām ārstēšanu apliecinošām darbībām, piemēram, medikamenta ievadīšanu, noteiktu skaitu narkologa vai atkarību profilakses speciālista apmeklēšanu. Iestādes nenorāda uz vecāka darbībām, kas liecinātu par vecāka apņemšanos turpināt atveseļošanās procesu ilgtermiņā," secināts Bērnu aizsardzības centra ziņojumā par bāriņtiesām.
Tātad netiek pievērsta pietiekama uzmanība tam, vai vecāks tiešām labojies.
Minesotas programma Latvijā – pieejama
Ir gadījumi, kad laboties izdodas. Silvijai šobrīd ir 48 gadi. Viņa alkoholu nelieto jau 13 gadus. Dzert viņa sāka jau pusaudžu gados un turpināja arī tad, kad bija precējusies. Arī vīrs dzēra. Nereti alkohola lietošanas laikā vīrs bija arī vardarbīgs pret Silviju. Arī tad, kad pasaulē bija nākuši viņu bērni. Kad sievietei bija 34 gadi, sociālais dienests viņu nosūtīja uz Minesotas programmu. Tā Silvija pārtrauca dzert un atguva aizgādības tiesības par saviem bērniem.
Vīrs alkohola lietošanu tā arī nepārtrauca. Šobrīd viņš ir miris.
Minesotas programma izveidota pagājušā gadsimta 70. gados. Taču Latvijā pieejama kopš deviņdesmitajiem. Programma ilgst 28 dienas. Tā ir stacionāra terapija.
Latvijā ir trīs ārstniecības iestādes, kurās pieejama Minesotas programma – "Ģintermuiža" Jelgavā, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs un privātais uzņēmums "Akrona 12" Rīgā.
Cenas par programmu ir dažādas – no 196 valsts uzņēmumos līdz pusotram tūkstotim privātajā. Taču, piemēram, bezdarbniekam "Akrona 12" pakalpojums ir bez maksas. Turklāt šajās izmaksās iekļauta dzīvošana uz vietas, ēšana un nodarbības pie dažādiem speciālistiem.
Kā noskaidroja raidījums "Aizliegtais paņēmiens", programmā tikt var samērā ātri – pāris nedēļu vai mēnešu laikā.
