Nāvējošā difterija atgriezusies Latvijā – 4 nevakcinēti bērni nogādāti slimnīcā

Viens bērns cīnās par savu dzīvību

Bērnu slimnīcas ārsti aicina jau šodien pārbaudīt, vai visi ģimenes locekļi ir vakcinēti un revakcinēti. Ja nav – tas jādara nekavējoties. Ja ir pirmie slimības simptomi, nekavējoties jāvēršas pie ārsta, visām kontaktpersonām obligāta izolācija un testēšana.

Visi pagājušajā nedēļā Bērnu slimnīcā stacionētie bērni, kuri jau ir saslimuši ar difteriju, nebija vakcinēti.

Viens bērns ļoti smagā stāvoklī ārstējas instensīvās terapijas nodaļā un cīnās par savu dzīvību, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Pusdiena" pastāstīja Bērnu slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska. Vēl divi uzturas infekciju nodaļā, ir nopietnā, bet stabilā stāvoklī. Savukārt viens bērns, kurš pagājušajā nedēļā arī tika stacionēts slimnīcā, ir pēc pārbaudēm palaists mājās, taču slimības inkubācijas periods vēl turpinās, paskaidroja slimnīcas pārstāve Ilze Olšteina. Inficēti arī tuvinieki.

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), pagājušajā nedēļā saņemot informāciju par apstiprinātu difterijas gadījumu, nekavējoties uzsācis epidemioloģisko izmeklēšanu un nepieciešamo pretepidēmijas pasākumu organizēšanu – kontaktpersonu apzināšanu, laboratoriskās izmeklēšanas un medicīniskās novērošanas organizēšanu. Pašreiz difterijas diagnoze noteikta trīs bērniem un vienam pieaugušajam.

Visi gadījumi savstarpēji saistīti un ir no Vidzemes reģiona.

Epidemioloģiskā izmeklēšana un pretepidēmijas pasākumu veikšana turpinās, informēja SPKC.

Šobrīd vēl nav iespējams pateikt, cik smagas sekas šī slimība atstās uz viņu veselību un turpmāko dzīvi, ja bērni izdzīvos.

"Paaugstinoties nevakcinēto īpatsvaram gan bērnu vecumā pēc pandēmijas, kad bērni vispār nav saņēmuši vakcīnas vecāku dažādo pārliecību dēļ, gan pieaugušo vidū, kad viņi aizmirsuši saņemt vai nolēmuši nesaņemt pēc 10 gadiem valsts apmaksāto vakcināciju, arī pie mums ir palielinājies pret bīstamajām infekcijām uzņēmīgo cilvēku skaits, un difterija ir atgriezusies," skaidroja Zavadska.

Infekcijas izraisītāji var būt ievesti ar ceļotājiem no citām zemēm vai cirkulējuši Latvijā, bet pagājušajā nedēļā tie diemžēl satikuši nevakcinētus cilvēkus.

Saslimušie bērni jau ar pirmajiem simptomiem tomēr bija aizvesti gan uz bērnudārzu, gan uz skolu, tāpēc ir liels risks, ka infekcija izplatījusies un saslimušo būs vairāk, atzina ārste.

Vakcīna pasargā un pieejama bez maksas

Lai pasargātu no difterijas un citām bīstamām infekcijām pašus mazākos, jau vairākus gadus grūtniecēm pieejama valsts apmaksāta vakcinācija pret difteriju, stingumkrampjiem un garo klepu. Šī kombinētā vakcīna, kura ir efektīva un droša, ja topošās māmiņas to saņem katras grūtniecības laikā, spēj pasargāt viņas pašas un zīdaiņus pirmajos dzīves mēnešos, kamēr specifiskā imunitāte izveidojas no vakcīnām, ko saņem bērns, norādīja Zavadska.

"Diemžēl šogad Bērnu slimnīcā intensīvajā terapijā jau bijuši vairāki zīdaiņi ar garo klepu, kurus no smagas slimības gaitas varēja pasargāt tas, ka mamma grūtniecības laikā būtu saņēmusi valsts apmaksāto vakcīnu. Viens zīdainis, kurš saslima ar garo klepu, ir miris. Vēl ļoti smagā stāvoklī bijuši bērni ar tuberkulozi un nevakcinēti bērni ar vējbakām. Vecāki un arī daudzi ārsti nav redzējuši, cik smaga var būt šo vakcīnregulējamo infekcijas slimību gaita, jo tās jau ilgu laiku, pateicoties efektīvajām vakcīnām, mūsu sabiedrībā nav cirkulējušas," turpināja Zavadska.

Atbilstoši vakcinācijas kalendāram, pirmās trīs vakcīnas devas (kombinētā vakcīnā) pret difteriju bērniem ir jāsaņem līdz 1 gada vecumam. Kombinētā DTaP-IPV-Hib-HB (difterija (D), stingumkrampji (T), garais klepus (aP), poliomielīts (P), b tipa Haemophilus influenzae infekcija (Hib), B hepatīts (HB)) vakcīna ir paredzēta primārai vakcinācijai un balstvakcinācijai zīdaiņiem un bērniem no 2 mēnešu vecuma. Primārajai vakcinācijai tiek nozīmētas trīs kombinētās vakcīnas devas ar vismaz 4 nedēļu starplaiku. Tad līdz 15 mēnešu vecumam jāsaņem 4. deva, 7 gadu vecumā – 5. deva, 14 gadu vecumā – 6. deva. Pēc 6. devas saņemšanas balstvakcināciju pret difteriju (kombinētā vakcīna pret difteriju un stingumkrampjiem) ikvienam veic ik pēc 10 gadiem visa mūža garumā.

Vakcinācijas aptvere pēdējos gados samazinājusies

Lai novērstu infekcijas izplatīšanos, saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem vakcinācijas aptverei pret difteriju un stinguma krampjiem bērniem būtu jābūt vismaz 95%. 

Pieaugušo vakcinācijas aptvere pret difteriju no 2020. gada arī samazinājusies, informēja SPKC. 2020. gadā vakcinācijas aptvere bija 55,8%, 2023. gadā imunizācijas līmenis samazinājies par 4,3% salīdzinot ar 2020. gadu un aptveres līmenis sasniedza tikai 51,1%. 

Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam nosaka, ka pieaugušo vakcinācijas līmenim pret difteriju un stinguma krampjiem 2024. gadā ir jāsasniedz vismaz 55%, bet 2027. gadā vismaz 57%, informēja SPKC.

SPKC uzsver, ka nepietiekama vakcinācijas aptvere rada difterijas uzliesmojuma izcelšanās un infekcijas izplatīšanās risku.  

Difterijas komplikācijas nopietni apdraud nevakcinēto pacientu veselību un dzīvību. 

Pēc difterijas pārslimošanas neveidojas pilnvērtīga imunitāte pret difteriju, tāpēc arī cilvēkiem, kuri kādreiz ir slimojuši ar difteriju, regulāri ir jāveic balstvakcinācija, atgādina SPKC.  Grūtniecēm stingri rekomendēta kombinēta vakcīna pret difteriju, stingumkrampjiem un garo klepu, lai pasargātu mazuli pirmajos dzīves mēnešos no garā klepus. Šī vakcīna arī valsts apmaksāta.  

Atcerieties, ka neviena vakcinācija no saslimšanas nepasargā 100%. Gadās, ka ar difteriju saslimst arī vakcinētie, taču šajā gadījumā slimība noris vieglā formā, ar angīnai līdzīgām pazīmēm – rīkles gala apsārtumu, kakla sāpēm. Šādi slimnieki izveseļojas dažu dienu laikā, un viņiem nav difterijas toksīna izraisīto komplikāciju.  

Nāvējoša slimība

"Daudzi ārsti patiešām nav redzējuši, kādi dzīvē izskatās difterijas simptomi, tāpēc šobrīd visiem jāatceras, ka tā var būt difterija. Vecākiem jāzina, ka grūtības norīt un elpot var būt pirmie šīs slimības simptomi, kamēr sāpes kaklā bērns vai pieaugušais var nesajust.

Ja slimības simptomi sākumā nav tik akūti un bērns netiek aizvests pie ārsta pirmajās trīs dienās, pat ievadot lielas specifiskā difterijas imūnglobulīna devas, dzīvību var neizdoties glābt.

Ne velti tiek uzsvērts, ka šī ir nāvējoša infekcija," uzsvēra Bērnu slimnīcas Bērnu slimību klīnikas infekciju slimību profila virsārste Gunta Laizāne.

Smagas un arī paliekošas sekas difterija mēdz atstāt uz centrālo nervu sistēmu, nieru un sirds asinsvadu sistēmu. Tiem, kas ir vakcinēti un saskārušies ar infekcijas izraisītāju, atsevišķos gadījumos slimība var sākties, bet tā norit vieglā formā bez komplikācijām. Taču slimības sākumā visi saslimušie ir infekcijas izplatītāji. Ja šādā veidā infekcijas izraisītāji satiek nevakcinētus cilvēkus, sekas ir ļoti smagas vai letālas, jo difterijas baktērijas toksīni izplatās visās organisma sistēmās, skaidroja Laizāne.

"Visneaizsargātākie un vissmagāk ar bīstamajām infekcijas slimībām dzīves pirmajos mēnešos slimo paši mazākie, tāpēc vēlreiz aicinām visas grūtnieces noteiktajā laikā saņemt kombinēto vakcīnu un pasargāt savu mazulīti," mudina virsārste.

Ja kāds zina, ka saskāries ar cilvēku, kurš saslimis ar difteriju vai ir tās nēsātājs, jāatceras, ka ilgstoša izolācija ir obligāta un var pasargāt apkārtējos, jo slimības inkubācijas periods ir līdz 10 dienām.

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs intervijā Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" atzina, ka katram ģimenes ārstam praksē ir pa kādam pacientam, kas atsakās no vakcinācijas. Tomēr Latvijā situācija nav sliktāka kā vidēji Eiropā. Tiesa, pēc kovida pandēmijas vakcinācijas aptvere ir mazinājusies, kas saistīts gan ar pakalpojuma pieejamību pandēmijas laikā, gan ar dezinformācijas "vētru", kas mūs pāršalca pandēmijas laikā.

Tomēr tā dēvēto "antivakseru" ir maz – 2-3% Latvijas iedzīvotāju, kuru skatījums "uz dzīvi ir pavisam citādāks, enerģijās un emocijās balstīts", pauda Dzalbs.

Vienlaikus ārsts atzina, ka difterijas izplatībai Latvijā ir nopietns risks. Vissarežģītāk esot tieši ar pieaugušo vakcināciju pret šo slimību – vakcinēti ir ap 50% pieaugušo, tāpēc ir iespēja difterijai izplatīties plašāk. 

Kas ir difterija?  

Difterijas infekcijas avots var būt gan ar difteriju slims cilvēks, gan arī vesels cilvēks, kurš neslimo ar difteriju (jo viņa organismā ir pietiekami daudz antivielu pret difterijas toksīnu), bet ir difterijas baktērijas nēsātājs.  

Visbiežāk cilvēka organismā difterijas nūjiņas nokļūst caur mandelēm, rīkles un deguna gļotādu. Ar difteriju var inficēties ieelpojot gaisu, kas satur mikroskopiskus pilienus ar baktērijām, kuras runājot, klepojot vai šķaudot izplata difterijas slimnieks vai baktēriju nēsātājs. Tādā veidā var inficēties darbavietā, veikalā, sabiedriskā transportā, kafejnīcā, klubā, kinoteātrī, u.c. sabiedriskās vietās.  

Infekcijai ir arī ādas forma, kad cilvēks inficējas caur brūci, un šādus bojājumus ir grūtāk atpazīt.  

Slimības inkubācijas periods ir no 2 līdz 5 dienām, bet dažos gadījumos tas var būt pat līdz 10 dienām. Dažkārt slimības sākumā var novērot nedaudz paaugstinātu ķermeņa temperatūru, nespēku, svīšanu. Šie simptomi pakāpeniski progresē, un attīstās difterijai raksturīgās pazīmes:  

• vispārējs vārgums;  
• temperatūras paaugstināšanās;  
• kakla sāpes, apsārtums, tūska, rīšanas grūtības;  
• uz mandelēm parādās netīri pelēks aplikums, kas var izplatīties pa visu rīkli. Aplikums ir biezs, ādai līdzīgs, bāli pelēcīgā krāsā;  
• maziem bērniem aplikums var sākties no balsenes, šādā gadījumā rodas klepus, balss aizsmakums un apgrūtināta elpošana;  
• iespējamas arī galvassāpes un apetītes zudums.  

Vienlaicīgi ar citām pazīmēm difterijas toksīns uzsūcas asinīs un ar asins plūsmu izplatās pa visu organismu. Tas iedarbojas toksiski uz sirds muskuli, radot muskuļu iekaisumu jeb miokardītu; skar nervu sistēmu, bojājot nervu šķiedras, kā arī rada nieru, aknu un virsnieru audu bojāeju jeb nekrozi.  

Ja cilvēkam tiek konstatētas jebkuras difterijai raksturīgās pazīmes, viņš nekavējoties ir jāievieto slimnīcā, jāizolē un jāuzsāk specifiskā ārstēšana. Ja novērojat difterijas pazīmes, nekavējoties sazinieties ar savu ģimenes ārstu. Difterija tiek uzskatīta par apstiprinātu, kad laboratoriski tiek izdalīts tās izraisītājs.   

Visbiežāk var saslimt pret difteriju vispār nevakcinēti cilvēki, no tiem visuzņēmīgākie ir nevakcinēti bērni līdz 10 gadu vecumam un cilvēki, kuriem kopš pēdējās potēšanās pagājuši vairāk nekā 10 gadi.  

Ar difteriju var saslimt jebkurā gadalaikā, cilvēki slimo pat gada siltajos mēnešos. Tas izskaidrojams ar to, ka vasarā cilvēki biežāk dodas atvaļinājumā, satiekas cits ar citu. Tomēr visbiežāk ar difteriju slimo aukstajos gada mēnešos – ziemā, rudenī, pavasarī.