Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienesta prokurore apvienoja divas KNAB kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtītās krimināllietas un tās nosūtīja Latgales rajona tiesai.
Saskaņā ar apsūdzību Bartaševičs, ģimenes locekles pamudināts, nepastāvot tiesiskam pamatam, uzdeva Rēzeknes domes darbiniecei iegūt ierobežotas pieejamības informāciju no amata pienākumu pildīšanai pieejamām divām datubāzēm. Bijušais Rēzeknes mērs turklāt maldinājis darbinieci par saviem patiesajiem nodomiem.
Darbiniece sniedza Bartaševičam ierobežotās pieejamības informāciju, un viņš to tālāk izpauda trešajai personai.
Tāpat izmeklēšanā noskaidrots, ka bijušais Rēzeknes mērs no 2008. gada līdz 2024. gadam kārtējās valsts amatpersonas deklarācijās apzināti nenorādīja ziņas par mantu un citiem ienākumiem lielā apmērā.
Proti, iesniedzot valsts amatpersonu deklarācijas, nenorādīja tajās kopīpašumā ar ģimenes locekli ārvalstī piederošus nekustamos īpašumus, saistībā ar šiem nekustamajiem īpašumiem veiktos darījumus, kā arī nenorādīja ģimenes loceklei izsniegtā aizdevuma daļu un citus darījumus ar fiziskajām personām.
KONTEKSTS:
KNAB februāra sākumā Rēzeknes domē un toreiz no amata atstādinātā Rēzeknes mēra, partijas "Kopā Latvijai" vadītāja Aleksandra Bartaševiča mājā veica kratīšanu, izmeklējot iespējamu neizpaužamo ziņu izpaušanu.
Bartaševičs toreiz pauda uzskatu, ka KNAB izmeklēšana pret viņu par neizpaužamo ziņu izpaušanu ir valdošo partiju politiķu izrēķināšanās ar viņu.
Vēlāk martā dome ievēlēja jaunu mēru – līdzšinējo mēra vietnieku Alekseju Stecu ("Kopā Latvijai").
Taču aprīlī KNAB nodeva prokuratūrai lietu, kurā ieguva pierādījumus tam, ka Bartaševičs izpaudis ierobežotas pieejamības informāciju ģimenes loceklei un desmit gadu garumā kārtējās valsts amatpersonas deklarācijās nav norādījis pilnīgu informāciju par izsniegtā aizdevuma daļu nepilnu 33 000 eiro apmērā.
