Kas notiek hibrīdkara frontē? Un kāpēc Latvijas austrumu robeža joprojām ir caura?
ĪSUMĀ:
- Kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas uz robežas notverti vairāk nekā 1500 cilvēki.
- Latvijas robežsargi: baltkrievu kolēģi ar vairogiem migrantus stumj mūsu teritorijā.
- Migranti tiekot atgriezti Baltkrievijas Republikā arī citā robežas posmā.
- Baltkrieviem esot sistēma – izlikt savus novērotājus pie katras robežzīmes.
- Migrantu plūsma no Baltkrievijas samazinājusies; iespējams, aukstāka laika dēļ.
- Robežsargus satrauc iespējamā Krievijas iesaiste baltkrievu īstenotajā hibrīdkarā.
- Uz Krievijas robežas uzbūvēta daļa žoga; uz Baltkrievijas robežas tā nav vispār.
- Pastāvīgam žogam uz Baltkrievijas robežas jābūt uzceltam 2024. gadā.
Irākas bēgļa Ajana ceļš
Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs "Mucenieki" šoruden ir tik pilns kā Eiropas migrantu krīzes laikā pirms pieciem, sešiem gadiem. Pašlaik te izmitināti cilvēki no Irākas, Irānas, Afganistānas, arī Baltkrievijas un Ukrainas.
Dienā, kad Latvijas Radio te viesojas, brīvas ir tikai divas istabas. Centrā ir ap 400 cilvēku, kuri gaida atbildi, vai varēs palikt Eiropas Savienībā (ES). Lielākā daļa no viņiem pēdējo mēnešu laikā nelikumīgi šķērsojusi Latvijas un Baltkrievijas robežu. Šis ir ceļš, pa kuru šobrīd Eiropā ieplūst patvēruma meklētāji. Starp viņiem ir arī Ajans. Viņš ir gara auguma, spēcīgas miesas būves vīrietis tumšiem matiem. Ģērbies sporta biksēs un T kreklā. Kājās rudenīgajam laikam nepiemērotas iešļūcenes. Viņam ir 28 gadi. Muceniekos Ajans ieradās pirms trīs mēnešiem.
"Esmu no Irākas un nolēmu doties uz Eiropu, lai glābtu savu dzīvību, jo mūsu valstī ir ļoti bīstami," stāstīja Ajans.
Ajans bijis ASV armijas tulks. Tātad strādājis valstij, kuru teroristiskais grupējums ISIS uzskata ar savu ienaidnieku. Tas, pēc Ajana teiktā, viņa palikšanu dzimtenē padara bīstamu.
"Vispirms mēs ieradāmies Turcijā. Tur nopirkām vīzu un tālāk devāmies uz Baltkrieviju. No Baltkrievijas bija ļoti sarežģīts ceļš, lai šķērsotu robežu un sasniegtu Eiropas valsti. Bija jāiziet cauri džungļiem, bija meži, krūmi. Ceļš bija ļoti garš, līdz beidzot ieradāmies Latvijā. Un ceram dzīvot drošāku un labāku dzīvi," sacīja irākietis.
Ajana grupā bija vēl trīs cilvēki. Viņa brālēns un divi draugi. "Labi puiši, ļoti labi puiši." Ajans stāstīja arī – ja esi pietiekami apķērīgs, tad nevajag kontrabandistu palīdzību, lai šķērsotu kādu robežu. Viņi gājuši paši, bez palīdzības no malas.
"Es atbraucu, izmantojot ceļojumu aģentūras palīdzību. No Turcijas uz Baltkrieviju mūs atveda tūrisma firma. Tā bija vietējā tūrisma aģentūra," teica Ajans. Kā sauca firmu, to viņš neatceroties.
"Baltkrievijā izsaucām taksi, kurš mūs aizveda tuvāk pie robežas, un tad kājām devāmies uz Latviju," sacīja Ajans. Jautāts, kā zināja, kur iet, vīrietis teica: "Ar kartes palīdzību. Mēs skatījāmies kartē, kur ir robežas, kur ir Eiropas valsts."
To, ka ir Latvijā un Eiropas Savienībā, bēgļi atskārtuši pēc automašīnu numuru zīmēm – burtiem LV un Eiropas Savienības zvaigznīšu apļa. "Tad sapratām, ka esam ES valstī. (..) Mēs nonācām uz ceļa, tas bija mazā ciematā. Mūsu drēbes bija netīras, un cilvēki mūs redzēja, viņi domāja, ka esam imigranti, izsauca policiju, un policija mūs aizturēja. Mēs nekur nebēgām, nemukām, vienkārši sēdējām un policija atbrauca. Viņi sāka izmeklēšanu un visu imigrācijas procesu."
Ajans stāstīja, ka tolaik, kad viņu grupa devās ceļā uz Eiropu, situācija uz Latvijas–Baltkrievijas robežas nebija tāda, kā tagad. "Es redzēju sociālajos tīklos, ka ir ģimenes, kuras sēž uz robežas starp Baltkrieviju un Latviju. Latvieši viņus nelaiž iekšā, bet baltkrievi neļauj atgriezties. Tā laikam ir abu valstu politika, tā es dzirdēju ziņās."
Kad viņš šķērsoja robežu, viss bijis mierīgi abās pusēs. "Tur neviena nebija. Arī Latvijas pusē neviena uz robežas nebija. Kā jau teicu, mēs atnācām pirms trīs mēnešiem. Tagad varbūt situācija ir citādāka."
To, cik ceļš izmaksājis, Ajans neatklāja. Vien piebilda, ka dārgi.
Kāpēc nav devies legāli? Irākietis saka – tas ir sarežģīti, tāpēc patvēruma meklētāji parasti izvēlas nelegālo ceļu. Viņš pats sākotnēji mēģinājis dabūt Krievijas vīzu un doties caur šo valsti. Bet tas nav izdevies.
"Bija dārgāk un Covid-19 dēļ sarežģījumi, tāpēc devāmies caur Baltkrieviju. Tur arī vīza lētāka," teica irākietis.
Migrantu mērķis nav bijis tieši Latvija, bet gan Eiropas Savienība. Piemēram, viņa tuvinieki atrodas Portugālē.
Realitāte Latvijā gan izrādījusies daudz skarbāka, nekā viņi cerējuši.
"Viņi dod mums 3 eiro dienā.
Par trim eiro mēs varam apmaksāt tikai vienu ēdienreizi dienā, bet katram cilvēkam pienākas trīs ēdienreizes dienā," sacīja Ajans.
Pēc Ajana stāstītā, patvēruma meklētāju centrā ir daudz bērnu un sieviešu. Viņiem ir laikapstākļiem nepiemērots apģērbs un apavi, bet palīdzības nav. Tas ir iemesls, kāpēc daudzi no Latvijas dodas prom uz citām valstīm, piemēram, Vāciju, Franciju. Mūsu sarunā Ajans apgalvoja, ka viņš pats paliks Latvijā, ja uz patvēruma lūgumu saņems pozitīvu atbildi.
"Ceru te būvēt dzīvi, atrast darbu, mācīties latviešu valodu. Gribu sākt normālu dzīvi," sacīja Ajans.
Nedēļu vēlāk Mucenieku bēgļu centrā atklāj Covid-19. Infekcijas dēļ ievieš karantīnu. Tas nozīmē, ka iemītnieki vairs nevar atstāt centra teritoriju, lai, piemēram, dotos uz veikalu. Tas izraisa nemierus.
Kad Latvijas Radio vēlāk zvana Ajanam, viņa iedotais numurs klusē. Pēc mediju ziņām, vairāki bēgļi ir aizmukuši no Muceniekiem. Daļa aizturēti kaimiņvalstīs. Vai starp viņiem ir arī Ajans, nav zināms. To nesaka arī centra pārstāvji.
Latvijas Radio intervētais irākietis Ajans apgalvoja, ka viņa bēgļu grupa ceļu uz Eiropas Savienību caur Baltkrieviju atraduši uz savu galvu. Bet vairāki irākieši, kas pēc neveiksmīgās bēgšanas aizsūtīti atpakaļ mājās, Irākas žurnālistiem stāstījuši par tūrisma firmu apgalvojumiem, ka šīs tūres organizē sadarbībā ar Baltkrievijas varasiestādēm. Un jau no paša sākuma bijis skaidrs, ka mērķis ir nevis tūrisms, bet patvērums Eiropas Savienībā. Parasti bēgļiem solīta viņu sapņu zeme – Vācija. Maršruti līdz Baltkrievijai bijuši dažādi, tāpat kā cena – sākot no 2500 eiro līdz 15 000 eiro.
Hibrīdkarš
Silenes robežkontroles punkts atrodas skaistā vietā starp diviem – Sita un Riču – ezeriem. Dienā, kad Latvijas Radio te viesojas, ik pa laikam smidzina lietus. Citādi diena ir mierīga. Iepriekšējā diennaktī aizturēti 12 nelegālie imigranti. Nedēļas bilance ir 154 cilvēki.
Tagad gan cilvēku plūsma ir mazinājusies. Robežsargi spriež – tāpēc, ka laiks kļūst aukstāks. Kad vasaras beigās pie mūsu valsts robežas sākās migrantu krīze, šeit, Silenes robežas zonā, iestrēga liels skaits migrantu, radot satraukumu par viņu dzīves apstākļiem. Medijiem nokļūt pierobežā neļāva. Tagad situācija ir mainījusies, un žurnālisti par notiekošo var pārliecināties savām acīm.
Latvijas Radio vienu no zaļās robežas posmiem izstaigāja ar robežsargu Juri Kusiņu un viņa kolēģi Arvīdu Beinaroviču.
"Es jums parādīšu fotogrāfiju. Lūk, viņi sēž pie staba. Šeit poligometriskais stabs, šeit ģimene sēž," stāstīja Beinarovičs.
Poligometriskie stabi iezīmē vietu, kur beidzas viena valsts un sākas cita.
"Viņi sēž Baltkrievijas teritorijā. Šeit stāvam mēs, redzami robežstabi, un viņi sēž, veselu nakti viņi sēž. Tā maziņa grupiņa, viena ģimene.
Bet tur, kur Juris teica par tām nometnēm, tur bija 40 cilvēki. Un nav visur tie poligometriskie stabiņi. Tas ir tikai tajās vietās pa sauszemi. Ja robeža iet pa upēm, robeža iet pa upes vidu, tur grāvis, stabu nav, tur lielāka ir atstarpe starp robežzīmēm, un tur arī viņi sēž. Agrāk sēdēja, līdz 23. augustam," klāsta Beinarovičs. Kusiņš piebilst: "Rekords bija 9. augusts, vēl pirms ārkārtas situācijas, 136 personas vienā dienā. Viena grupa bija 136, es speciāli sev pierakstīju ar sarkaniem burtiem, atzīmēju."
Kāpēc šī vieta bija nelegālo imigrantu epicentrs? Kusiņš uzskata – te ir tam piemērota infrastruktūra. "Tas vecais ceļš, agrāk padomju laikos te braukāja uz Baltkrieviju. Laipa ir baltkrievu, uzartā pēdu josla ir mūsu."
Pie pašas robežas ir kādas mājas. Tiesa, tās apdzīvo tikai vasarā. Pamestu ēku šajā apkaimē ir daudz.
"Baltkrievijas teritorija sākas, redzat, Baltkrievijas robežzīme un Latvijas robežzīme, un pa vidu poligometriskais stabs, kas ir tā līnija, kas nosaka valsts robežas līniju. Faktiski tur, kur beidzas uzartā, apstrādātā josla, kas tur ir, lai pamanītu iespējamos robežas šķērsotājus, uzreiz uzaugusī zāle jau ir Baltkrievija," stāsta Kusiņš.
Nometnes bijušas starp stabiem. "Tāpēc radās tāda uztvere, ka viņi atrodas kaut kādā neitrālajā zonā. Nav tādas neitrālās zonas. Ir līnija nepārtraukta," skaidro Kusiņš. "Baltkrievi arī vienkāršāk dara, izvēlas vietas, kur uz Latviju izvirzītas tās vietas vienkāršākas, kur ir ceļi. Vai nu ceļi, vai no otras puses viņi, protams, zina arī mūsu teritoriju, pārzina. Vai izbīda tādās vietās, kur mums aizmugurē ir kaut kāds purvs, lai mums ir grūtāk ar viņiem darboties tālāk."
"Mēs vienā pusē, baltkrievi otrā pusē. Mēs vienkārši stāvam, viņi stāv ar vairogiem. Viņi izstumj uz Latviju ar vairogiem," stāsta Beinarovičs.
Kad 2015. un 2016. gadā bēgļu krīze skāra Latvijas un Krievijas robežu, pašā tās sākumā krievi ar latviešiem nesadarbojās. Pēc starptautiskā regulējuma – ja migrants no vienas valsts ir ieceļojis otrā nelikumīgi, tad šai valstij viņš ir jāpieņem atpakaļ. Taču Krievija to nedarīja, apgalvojot, ka viņu pusē nav pēdu, kas liecinātu par robežas pāriešanu. Tā bija lielvalsts politika – pārbaudīt robežas stiprumu. Tas laiks sakrita ar Krimas aneksiju.
Vēlāk situācija mainījās, un krievi pārgājējus pieņēma atpakaļ. Tolaik uz robežas darbojās organizētā noziedzība, kuru Krievijas varas iestādes sākotnēji piesedza. Tagad ir citādi. Notiekošais ir hibrīdkarš. Migrantu plūsma tiek organizēta ar Baltkrievijas varasiestāžu palīdzību un ne tikai caur Latviju, bet arī Lietuvu un Poliju. Lukašenko režīms šādā veidā atriebjas par Eiropas Savienības (ES) piemērotajām sankcijām.
Par baltkrievu oficiālo iestāžu līdzdalību liecina arī skaitļi. Kad pirms vairākiem gadiem kritiska situācija veidojās Krievijas pierobežā, kopumā aizturēja 839 robežpārkāpējus. Šogad, kopš 11. augustā Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados un Daugavpils pilsētā izsludināja ārkārtējo situāciju, robežsargi notvēruši jau vairāk nekā 1500 cilvēku. Atšķirība ir liela.
"Tagad viņiem drusku savādāka sistēma, viņi uzliek savus novērotājus. Viņu novērotāji sēž," saka Kusiņš.
"Mēs nezinām, varbūt kāds bija arī šeit. Es domāju, ka šeit sēdēja. Viņi tagad slēpjas, agrāk izlīda no krūmiem un sāka filmēšanu, tad viņi sēž un klusē. To mēs pie torņa apskatīsimies. Gandrīz pie katras robežzīmes viņi ir, novērotāji," klāsta Beinarovičs.
Starp abiem ezeriem ir pusotrs kilometrs. Te vajadzēja būt žogam, kura izbūve ir aizkavējusies.
Pierobežā ir novērošanas torņi, kas aprīkoti ar tehnoloģijām, kuras palīdz pamanīt pārkāpējus. Kad piebrauc pie viena no torņiem, kāpjot no automašīnas, robežsargi uzvelk sejas maskas un noplēš pie formas pielīmētās uzšuves ar uzvārdu, kā arī uzplečus.
Kādu brīdi uzkavējamies pie torņa. Abi robežsargi rāda uzkalniņu Baltkrievijas pusē un stāsta, ka tur kaimiņvalsts robežsargi mēdz slēpties un novērot. Todien gan nevienu neieraudzījām. Vai arī viņi nelika par sevi manīt. Paliek vēss, un dodamies prom uz robežkontroles punktu.
Augustā izsludinātais ārkārtas stāvoklis nosaka, ka robežpārkāpēji nevar prasīt patvērumu. Viņus aiztur, iztaujā un sūta prom. Taču tas nav tik vienkārši. Mūsu robežsargiem principā jāpielieto tādas metodes, kādas pielieto arī baltkrievi.
"Pildot dienesta pienākumus tiešā valsts robežas tuvumā, Latvijas robežsargi novēro situāciju, ka labi ekipēti Baltkrievijas varas dienestu pārstāvji, bruņoti ar ieročiem, vairogiem un aizsargķiverēm, ir gadījumi, kad ir nostājušies Baltkrievijas pusē un neļauj šīm uz robežas esošajām grupām atgriezties Baltkrievijas Republikā. Turklāt ir redzams, ka atsevišķos gadījumus Baltkrievijas robežsargi mērķtiecīgi, ar nolūku, pielietojot fizisku spēku, cenšas izbīdīt šos cilvēkus uz Latvijas teritoriju," saka Beinarovičs.
"Šādos gadījumos, izvērtējot situāciju, šīs personas tiek atgrieztas uz Baltkrievijas Republiku citā robežas posmā," atzīst Beinarovičs.
Kamēr robežsargi gaida klusumu kaimiņu pusē, imigrantiem dod pārtiku, ūdeni un citas pirmās nepieciešamības preces. Faktiski šie cilvēki kļūst par hibrīdkara ķīlniekiem, kurus stumda no vienas valsts uz otru. Dažkārt migrantu grupas atkārtoti mēģina nokļūt Latvijā, bet atkal tiek izraidītas.
"Ir arī atsevišķi gadījumi, kad viņi izstāsta, ka Baltkrievijas varas iestāžu pārstāvji viņus ir uzaicinājuši un gandrīz vai piespiedu kārtā likuši no viesnīcām kāpt autobusos un nogādājuši Baltkrievijas–Latvijas robežas tuvumā un norādījuši uz Latvijas Republiku, virzienu, kurā viņiem doties uz ES. Ir bijuši arī šādi gadījumi," atzīst Beinarovičs.
Robežsargi nešaubās, ka viņi ir ierauti karā.
"Vasarā uzsāka un pašlaik šo nelegālās migrācijas plūsmu mērķtiecīgi atbalsta Baltkrievijas valsts varas pārstāvji. Nu pēc būtības tas ir hibrīdkara elements, kura nolūks ir destabilizēt situāciju Eiropas Savienībā," spriež robežsardzes pārstāvis.
Četros gadījumos bēgļi Latvijā ieradās ar piepūšamajām laivām. Visos gadījumos laivas bijušas identiskas, iegādātas vietējā Baltkrievijas veikalā.
Kad pirms vairākiem gadiem pāri Krievijas robežai nāca vjetnamieši, viņu galvenais dzinulis bija darbs kādā turīgā Eiropas Savienības valstī.
"Vjetnamas pilsoņiem viennozīmīgi bija strādāšana un finanšu līdzekļu pelnīšana, ko savukārt nevarētu teikt attiecībā uz Irākas pilsoņiem. Viņiem nav konkrētu nolūku vai apņemšanās strādāt. Un pārsvarā viņi ir tendēti uz sociālo garantiju un attiecīga sociālā nodrošinājuma saņemšanu Eiropas valstīs," saka Beinarovičs. "Par firmām, tūrisma firmām viņi praktiski vienmēr noklusē. Viņi stāsta, ka nokļuvuši ir Baltkrievijā saistībā ar tūrisma mērķiem. Bet mēs labi apzināmies, ka viņu mērķis bija nokļūt ES, nelikumīgi nokļūt ES."
Humānu apsvērumu dēļ pārdesmit cilvēkiem robežas šķērsošana ir atļauta. Viņi ievietoti aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centros, kādi ir Muceniekos un Daugavpilī. Pārsvarā tās ir ģimenes ar mazgadīgiem bērniem. Dienā, kad viesojamies pierobežā, pēdējais šāds humānais žests izrādīts ģimenei no Afganistānas. Tēvam, mātei un pieciem mazgadīgiem bērniem. Jaunākie no bērniem bija pusotru un trīs gads veci. No visiem robežpārkāpējiem 80% ir Irākas pilsoņi. Vēl ir bēgļi no Afganistānas, Indijas, Jemenas, Senegālas, Kubas un Bangladešas.
Kā būs tālāk? Robežsardzes pārstāvis atzina: "Situācijas attīstību prognozēt ir ļoti grūti."
Tas, kas robežsargus uztrauc, ir iespējamā Krievijas iesaiste baltkrievu īstenotajā hibrīdkarā. Lai gan Latvijas un Krievijas robeža ir gatavāka, tur žogs daļēji jau uzsliets, tomēr zaļās robežas pleķi ir palikuši. Šobrīd robežu ar Baltkrieviju palīdz sargāt gan bruņotie spēki, gan Eiropas Robežu apsardzes aģentūra "Frontex" un Valsts policija. Uz šejieni novirzīti arī robežsardzes spēki no Krievijas pierobežas. Tāpat palīgos nāk Robežsardzes koledža ar kinologiem. Bet jautājums paliek – cik ilgi robežsargi spiedienu izturēs.
Mūris vai siets
"Tā ir bezatbildība no mūsu puses, tieši tāpat kā šie 2%, kurus mēs nespējam atrast, kurus mēs solījām [no IKP aizsardzībai]. Un tieši Ukraina liek mums izvērtēt, cik reāli ir šie draudi. Jo robežai... šobrīd mēs uz viņu skatāmies savādāk," to 2015. gada rudenī, kad pēc Krievijas agresijas Ukrainā aktuāls bija jautājums par "zaļajiem cilvēciņiem", raidījumā "Aizliegtais paņēmiens" teica tā laika Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa ("Jaunā Vienotība").
Tolaik dienas kārtībā bija austrumu robeža, kuru regulāri no Krievijas puses šķērsoja vjetnamieši. Raidījums savā eksperimentā secināja, ka robežas šķērsošana ir teju kā pastaiga parkā. Vjetnamiešu un citu migrantu plūsma mudināja rīkoties un robežu nostiprināt.
Valdība lēma arī par žoga būvniecību. Plāns bija, ka žogs būs gatavs 2019. gadā. Tagad ir 2021. gada rudens, un uz Krievijas robežas ir uzbūvēta tikai daļa žoga – 93 kilometri. Uz Baltkrievijas robežas tā nav vispār. Būvdarbi apsīka pirms diviem gadiem, jo trūka naudas.
Robežsardzes priekšnieka Guntis Pujāts atzina: "Nopietna ir situācija ar Baltkrievijas robežas izbūvi, jo tur finansējums faktiski ir vispār tikai 30% apmērā. Bet ne tikai žoga izbūvē, bet visiem jautājumiem. 2019. gadam finansējums ir diezgan mazā apmērā, tie ir 1,5 miljoni, kur faktiski mēs četru tiltu izbūvi varam tikai realizēt."
Austrumu robežas izbūvi ietekmēja arī kriminālprocess, kurā apsūdzības uzrādītas gan robežsargiem, gan būvniekiem un būvuzraugam. Likumsargi uzskata, ka robežas izbūvē pieļauta krāpšana, koksnes zādzība un kukuļošana. Par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, pārraugot robežas izbūvi, apsūdzēts arī bijušais robežsardzes šefs Normunds Garbars. Likumu neievērošanu robežas izbūvē pārmeta arī Valsts kontrole.
Tagad šī vilcināšanās radījusi jaunu krīzi pierobežā.
Iekšlietu ministrs ilgus gadus – no 2011. līdz 2019. gadam – bija Rihards Kozlovskis ("Jaunā Vienotība").
"Agrāk, protams, attiecības ar Baltkrieviju bija savādākas, arī robežsardzes līmenī tā sadarbība bija krietni, maigi sakot, pozitīvāka. Proti, nepastāvēja tādas problēmas, ka teiksim, kāds vispār dzītu pāri. Tieši otrādāk, tur varbūt diskusijas kādreiz aizgāja, vai ņemt atpakaļ vai ne, par pēdu pierādīšanu, nu nestāvēja tādas problēmas kā tādas. Baltkrievijas puse īstenībā, teiksim, nevirzīja un pat centās aizturēt tos bēgļus, nelegālos šķērsotājus," tagad saka Kozlovskis.
Viņš taisnojas – nav arī tā, ka robežas jautājumā nekas nav darīts. Vispirms panākta līguma noslēgšana ar Krieviju un tad arī fiziska robežas iezīmēšana.
"Ja nemaldos, igauņi to nav izdarījuši līdz šim brīdim," viņš saka.
Taču žogs nav vienīgā problēma. Sen zināms, ka robežsardzei trūkst cilvēkresursu, tāpēc tagad tai nāk talkā zemessargi. Arī robežsargu skaita palielināšanai izcīnīt pietiekami daudz naudas nav izdevies. "Tāds žogs, tas nav 100% garants, ja nav tehnikas un mobilitātes, un cilvēku resursu," uzsver bijušais iekšlietu ministrs.
Kozlovska pēctecis amatā bija Sandis Ģirģens ("agrāk "KPV LV", tagad "Republika"). Kāpēc austrumu robeža izkrita no prioritāšu saraksta, viņam pajautāt nebija iespējams. Ģirgens uz telefona zvaniem neatbildēja. Tagad krīzi nākas risināt iekšlietu ministrei Marijai Golubevai ("Attīstībai/Par!").
"Man vienkārši nācās ļoti ātri pārliecināt kolēģus, ka mēs nevaram rīkoties pēc iepriekšēja principa: kad mēs sakārtosim visus birokrātiskos papīrus, tad kaut kas būs," sacīja Golubeva.
Likumi tagad ir grozīti.
"Protams, nevaram gan pēc labas pārvaldības principiem, gan izejot no elementāra godīguma, mēs nevaram, piemēram, paši izvēlēties – mēs kādu uzņēmumu tagad aicinām kaut ko darīt. Mums jāveic vismaz cenu aptaujas, ja runa ir par pagaidu žogu. Ja runa ir par pastāvīgu infrastruktūru, tad mums jāveic kārtīgs iepirkums ar visām procedūrām," norāda ministre.
Krīze uz Baltkrievijas robežas tiek dzēsta ar pagaidu dzeloņstiepļu žogu. Pašlaik tas uzlikts nepilnu divu kilometru garumā. Taču arī ar dzeloņstiepļu iepirkumu gāja kā pa celmiem.
Žogus būvē arī citas Eiropas Savienības valstis, kurām jāsargā ārējā robeža. Pieprasījums pēc materiāliem ir audzis.
"Pirmā cenu aptauja beidzās ar to, ka uzņēmējs solīja termiņus, kuros pats nevarēja piegādāt. Tagad šis līgums tiek izbeigts. Tagad ir jauns uzņēmējs, kas piedāvā piegādāt daļu, bet ne visu. Mums būs jāsludina trešā cenu aptauja, lai atlikušo dabūtu," saka Golubeva.
Savukārt patstāvīgā infrastruktūra vēl jāgaida. "Tagad viss jāsāk ar jaunu, ar precizētu būvprojektu, lai nebūtu šīs nekārtības," saka ministre.
Iepirkumu organizēs Nodrošinājuma valsts aģentūra. Pēc pašreizējiem plāniem pastāvīgajam žogam uz Baltkrievijas robežas jābūt uzceltam 2024. gadā. Bet pagaidām trīs pierobežas novadi un Daugavpils dzīvo ārkārtas stāvoklī, kas izsludināts līdz 10. novembrim, un nav skaidrs, vai tas nebūs jāpagarina. "Bet mēs nevaram zināt, kāda prognoze būs nākotnē, līdz ar to mums jāpaliek modriem," piebilst ministre.
