Nākamgad nodokļu sistēmas pārmaiņu rezultātā ienākumi varētu uzlaboties ap 95%, tā lēsusi Finanšu ministrija (FM). Tas iespējams, pārskatot iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likmes un atsakoties no sarežģītās diferencētā neapliekamā minimuma sistēmas. Taču nodokļu pārmaiņas nozīmē būtisku iztrūkumu valsts budžeta ieņēmumos. Tāpēc turpmākajos četros gados nodokļu reformu iecerēts daļēji kompensēt arī uz pensiju otrā līmeņa uzkrājuma rēķina. Lai īstenotu nodokļu reformu, valdība atbalstījusi 1% novirzīšanu no otrā pensiju līmeņa uz pirmo.
Labklājības ministrija (LM) uzsver, ka iemaksu pārnese neradīs zaudējumus iedzīvotājiem. Pārnestās iemaksas uzskaitīšot un aprēķināšot katra iedzīvotāja individuālajā pensiju kapitālā, tādējādi palielinot prognozējamo nākotnes pensiju.
Tomēr šī pieeja ir plaši kritizēta. Iniciatīva portālā "Manabalss.lv" pret pensiju iemaksu mainīšanu kļuvusi par visātrāk parakstīto ideju šīs platformas vēsturē. Ieceri ar parakstu atbalstījuši jau vairāk nekā 20 000 cilvēku. Iniciatīvas autori ir ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Indexo". Tā skaidro, ka nav pieļaujama šodienas īstermiņa budžeta problēmu risināšana uz iedzīvotāju pensiju rēķina. "Uz papīra" iedzīvotājiem pensiju pirmajā līmenī veidojas noteikts pensiju kapitāls, bet tas nav reāls uzkrājums – tas ir tikai solījums nākotnē maksāt pensiju, kamēr ikmēneša iemaksas no algas pensiju otrajā līmenī ir reāla nauda, kas pieder konkrētam iedzīvotājam un ir mantojama. Tā viedokli pamatoja iniciatīvas iesniedzējs, "Indexo" valdes loceklis Artūrs Roze.
Pēc "Indexo" aprēķiniem, iecerētais pensiju otrā līmeņa samazinājums vidējās algas saņēmējam pēc 10 gadiem pensiju uzkrājumu samazinās par 4000 eiro. Bet pensionējoties pēc 30 gadiem, izmaiņas varētu būt jūtamas pat ar 40 000 eiro mazāku uzkrājumu.
"Cilvēku skaits Latvijā krītas un turpinās kristies arī nākotnē. Pensiju saņēmēju skaits saglabāsies vai pieaugs. Realitātē tas nozīmē, ka viens strādājošais nākotnē uzturēs vienu pensionāru. Realitātē, mūsuprāt, nebūs iespējams nodrošināt labas pensijas no pirmā līmeņa tieši demogrāfijas krīzes dēļ. Mūsuprāt, šis ir tuvredzīgs un nepareizs lēmums – samazināt īstus uzkrājumus īstiem nākotnes pensionāriem. To nevajadzētu atbalstīt," pauda Roze.
Gan LM, gan FM uzsvēra – 1 procentpunkta pārdale no pensiju 2. līmeņa uz pirmo paredzēta tikai uz laiku – četriem gadiem. To kā attaisnojošu apstākli šādam risinājumam sauc arī Latvijas Bankas eksperts Elmārs Zakulis. Viņš uzsvēra, ka jāuzlabo arī pensiju otrā līmeņa fondu pārvaldība, tajā skaitā mazinot komisijas maksas, lai veicinātu uzkrājumus otrajā pensiju fondā.
Viena procentpunkta pārnešana no pensiju otrā līmeņa uz pirmo ienesīs valsts budžetā trūkstošos ap 100 miljonus eiro, kas vajadzīgi nodokļu reformas pasākumu kompensēšanai. Šāds risinājums nebija pirmā izvēle, kā mazināt robu budžetā, atzina finanšu ministra padomnieks Kārlis Šadurskis no "Jaunās Vienotības".
"Paužu personīgo viedokli, ka pareizāk būtu bijis pacelt PVN par vienu procentpunktu, kas ienestu budžetā ap 200 miljoniem eiro. Taču pietrūka politiskās gribas. Tāpēc vajadzēja citu, pēc iespējas nesāpīgāku risinājumu," atzina Šadurskis.
Turpmākajās diskusijās Šadurskis arī vērtēja, ka PVN celšana, ņemot vērā vajadzības ekonomikā, turpmākajos gados tomēr varētu būt neizbēgama.
Tomēr, runājot par šodienas lēmumiem, koalīcijas deputāti neiesaistījās apspriedēs par valsts budžeta lāpīšanu uz pensiju uzkrājumu rēķina. Raivis Dzintars, Nacionālās apvienības frakcijas vadītājs, mudināja skatāmo iniciatīvu nenoraidīt arī tāpēc, ka politikā pagaidu risinājumi mēdzot kļūt pastāvīgi. Savukārt "Apvienotā saraksta" frakcijas vadītājs Edgars Tavars norādīja, ka koalīcijai pietrūcis jaudas plašāk pārskatīt budžeta tēriņus, tāpēc tagad ķeras klāt pensiju fondiem.
Koalīcijas deputāti, lai gan neizteicās, arī neiebilda iniciatīvu virzīt tālāk vērtēšanai Saeimas Budžeta un finanšu komisijā. Lēmums bija vienbalsīgs. Komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns no ZZS atzina, ka koalīcijas partneriem joprojām ir daudz neskaidrību šajā jautājumā.
