Mācības "Namejs" šogad ilga no 3. septembra līdz 8. oktobrim. Tajās piedalījās aptuveni 11 000 karavīri un zemessargi no visām NBS vienībām, tostarp Valsts aizsardzības dienesta karavīri, rezerves karavīri un sabiedroto bruņoto spēku karavīri.
Ar mācību direktoru Leščinski sarunājās Latvijas Radio žurnāliste Agnija Lazdiņa.
Agnija Lazdiņa: Kas ir pirmie secinājumi, novērojumi pēc mācībām "Namejs"?
Egils Leščinskis: Tieši no organizatoriskā viedokļa es gribētu teikt, ka mēs bijām labāk strukturējuši šīs mācības un līdz ar to mēs radījām iespēju arī labāk paskatīties uz tām vienībām, kuras attiecīgajā laikā vingrinājās. Mācības bija diezgan izstieptas, bet tas bija tieši tāpēc, ka tās bija strukturētas tā, lai mums būtu iespēja paskatīties gan uz vienībām, kas taktiskus vingrinājumus izpilda, gan augstāka līmeņa jau štābiem, bataljonu, brigāžu štābiem un arī, protams, operacionālā līmeņa komandvadības elementiem, kā viņi spēj darboties, sadarboties, savstarpēji informāciju apmainīt. Līdz ar to tad, attiecīgi skatoties, es teikšu, ka
es varētu novērtēt šīs mācības kā sekmīgi noslēgušās, panākts diezgan būtisks progress kopējās sadarbības saspēles kontekstā.
Ļoti labas atziņas man ir, ļoti pozitīvi es vērtēju to, ka šogad Civilās aizsardzības operacionālās vadības centrs nopietni iesaistījās mācību norisē, un arī tika vingrinātas pašvaldību civilās aizsardzības komisijas, un tad iesaiste bija ļoti laba no Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta – mūsu operacionālā štābā darbojās visu šo institūciju pārstāvji, ļoti sekmīgi pārstāvēja savas jomas, un tas arī deva ļoti lielu ieguldījumu mūsu vingrinājumu pilnvērtīgā norisē.
Kas ir tie mīnusi, kurus jau tagad redzat un varat nosaukt?
Mīnusu vienmēr ir ļoti daudz. Tas lauks, kur mums jāpilnveidojas, ir vienmēr ļoti plašs. Negribētu iet detaļās, tā, protams, arī nav īpaši tāda publiska informācija. Komandvadības, komandu savietojamības kontekstā mums ir tāls ceļš vēl ejams, mums ir daudz darbu vēl darāmi. Mūsu rīcībā arvien nāk jaunas sistēmas ar jauniem informācijas un sakaru nodrošinājuma elementiem, un tas viss mums jāsavieno kopīgā, darboties spējīgā tīklā. Tas vienmēr prasa kompetences ieguldījumu un arī praktiskos treniņus, līdz ar to tur ir plašs lauks, vēl ļoti daudz jāstrādā nākotnē.
Es nedomāju, ka mēs kādreiz varam tā mierīgi pateikt – visu mēs esam pabeiguši, darbs ir izpildīts, visi varam atpūsties. Mums vienmēr būs lietas, kas jāpilnveido.
Jūs jau nedaudz minējāt, bet kopumā tad var vērtēt, ka sadarbība arī starp drošības dienestiem ir bijusi veiksmīga, proti, gan ar policiju, gan ar mediķiem, gan arī ar ugunsdzēsējiem?
Mācības arvien vairāk sāk atbilst deklarētajam mērķim – visaptverošas valsts aizsardzības mācības, un es jūtu, ka šīs institūcijas ļoti nopietni iesaistās, ar tādu atbildību. Es jau mēru nevis pēc kaut kāda faktiskā absolūtā rezultāta, bet es skatos šo dinamiku, kas bija pirms diviem gadiem, kas ir pagājušajā gadā un kas ir šogad. Un šī dinamika, kādā veidā mēs sadarbojamies, kādā veidā mēs saprotam viens otru, kādā veidā notiek informācijas apmaiņa, kādā veidā viena institūcija saprot, ko no otras var sagaidīt un kurā brīdī, kādā veidā prasīt, – tas iet lieliem soļiem uz priekšu. Mēs esam pareizajā virzienā.
Vai, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, arī Latvijas iedzīvotāji kļuvuši saprotošāki?
Šogad tieši es neesmu saņēmis tādas ziņas, ka mums, teiksim, būtu bijušas kaut kādas nesaskaņas vai kaut kādi konflikti. Tieši otrādi – ir tāda sajūta, ka iedzīvotāji saprot, atbalsta. Gan jau kaut kādā mazā, teiksim, mērogā varbūt arī kaut kas bija, bet arī tādā ziņā, ka tīri fiziski mēs kaut kur vingrināmies, kaut kādas darbības veicam, – mēs vienmēr saskaņojam gan ar pašvaldībām, gan zemju īpašniekiem. Ja, teiksim, mēs arī nodarām kaut kādu kaitējumu, ir ļoti labi atstrādāti mehānismi, kādā veidā mēs identificējam nodarītos kaitējumus un atlīdzinām cilvēkiem.
Kā notika sadarbība ar mūsu sabiedrotajiem?
Ļoti labi. Mūsu multinacionālā divīzija "Ziemeļi" darbojas, jau otro gadu mēs esam saslēgušies vienotā vingrinājumā. Pirmā gada panākums bija tāds, ka mēs saslēdzāmies un darbojāmies kopīgi. Šogad mēs esam spēruši soli uz priekšu. Ir notikusi ļoti laba informācijas apmaiņa.
Mēs esam savas sistēmas saslēguši, mēs redzam cits citu, mēs saprotam, ko dara vienības, kas atrodas divīzijas pakļautībā, ko darām mēs. Mēs virzāmies pareizā virzienā. Ir lauciņš, kur strādāt, un tas vienmēr būs, bet dinamika ir pozitīva.
Kad būs kāds plašāks izvērtējums par mācībām?
Novembra pašā sākumā organizējam mācību vērtēšanas pasākumu, un tad iesim cauri gan kopīgi ar divīziju, gan ar mūsu vienībām, apakšvienībām. 2025. gada sākumā mēs jau uzsāksim gan scenārija plānošanu, gan pavēļu gatavošanu, gan arī vingrināt mūsu štābus, vienības un vienību funkcionālās jomas speciālistus dažādus, lai pamazām soli pa solim sagatavotos arī gada noslēguma mācībām.
Visas iesaistītās institūcijas saprot un zina, kā rīkoties krīzes situācijās, tā pēc mācībām secinājis Valsts policijas priekšnieka vietnieks, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Andris Zellis. Viņš uzsvēra, ka "Namejs" ir devis iespēju policijai izspēlēt dažādus nozīmīgus scenārijus kā hibrīdkara situācijas, masu nemierus un citas.
"Noteikti ir nepieciešami treniņi šādu spēju uzturēšanai, un šķiet, ka "Namejs" tam ir tiešām tāds ļoti lielisks formāts. Savstarpējā komunikācija – pilnīgi noteikti [ir jāuzlabo], bet tas arī ir tas, kas ir viennozīmīgi jātrenē, jātrenē diezgan patstāvīgi gan starp institūcijām, gan starp iesaistītajām visām pusēm. Protams, liels uzsvars jāliek arī uz darbinieku apmācību ikdienā," sacīja Zellis.
Līdzīgi izteicās arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule, uzsverot gan apdraudējumu scenāriju izspēli, kas veikta dažādos reģionos un ar dažādiem resursiem, gan arī nepieciešamību uzlabot komunikāciju starp institūcijām un ar sabiedrību.
Cipule norādīja: "Lielākais secinājums, protams, ir šo dažādo sadarbības līmeņu stiprināšana, kas ir izaicinājums, jo arī veselības aprūpes nozarei vienlaikus ir jāspēj vadīt gan procesi pašā nozarē – sadarbība ar slimnīcām, dažādām iesaistītajām iestādēm –, gan arī mums ir vesels līmenis izveidojies sadarbībai ar pašvaldībām. Vēl pie secinājumiem, protams, attiecas arī resursu pieejamība. Mēs arī šajās mācībās aprēķinājām un mēģinājām saprast šo resursu apjomu pie noteikta cietušo skaita, cik mums būtu liela pieejamība un kādi resursi būtu tie, kas mums būtu kritiskajās pozīcijās, un kādas rīcības mums būtu."
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts atzina, ka krīzes situācijās vienmēr ir iespējami uzlabojumi komunikācijā, īpaši tās ātrumā, kas bieži vien visiem dienestiem atpaliek no apdraudējuma attīstības: "Kas glābšanas dienestam jānodrošina, ir pakalpojums iedzīvotājiem, kas ir ikdienā, bet kā arī šādās situācijās nodrošināt pakalpojumu. Tātad ugunsgrēku dzēšana, glābšana un civilās aizsardzības jautājumu risināšana, 112 nodrošināšana, informācijas nodošana sabiedrībai. Tātad – kādā veidā mēs savu darbības nepārtrauktību organizētu vai kā mēs to līmeņotu pēc apdraudējuma veidiem, un kādā veidā šo pakalpojumu mums ir jānodrošina."
KONTEKSTS:
No 3. septembra līdz 8. oktobrim visā Latvijā notika NBS organizētās visaptverošas valsts aizsardzības mācības "Namejs 2024". Mācībās piedalījās aptuveni 11 000 karavīri un zemessargi no visām NBS vienībām, tostarp valsts aizsardzības dienesta karavīri, rezerves karavīri un sabiedroto bruņoto spēku karavīri.
Mācības tika organizētas sadarbībā ar NATO daudznacionālās divīzijas "Ziemeļi" štābu. Tajās tika iesaistīti sabiedroto karavīri no ASV, Igaunijas un Lietuvas, Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes sastāvā esošās NATO daudznacionālās kaujas grupas, NATO daudznacionālās brigādes Latvijā štāba, NATO spēku integrācijas vienības Latvijā, Kanādas bruņoto spēku pavēlniecības Latvijā. Mācību norisi atbalsta Apvienotie reaģēšanas spēki, kā arī dažādu līmeņu NATO štābu pārstāvji.
Mācību laikā pa Latvijas valsts galvenajiem un reģionālajiem ceļiem pārvietojās Latvijas un sabiedroto valstu karavīri un militārā tehnika. Mācību uzdevumu izpildes laikā notika arī militāro lidaparātu lidojumi Latvijas gaisa telpā, tostarp zemā augstumā, kā arī kaujas šaušana poligonos.
Mācības "Namejs" Latvijā norisinās jau kopš 2014. gada.
