AM atzīmēja, ka kopš incidenta ir stiprinātas Latvijas pretgaisa aizsardzības spējas. Uz Latgales reģionu nosūtītas Gaisa spēku mobilās kaujas grupas, kas bruņotas ar novērošanas radariem un tuvās darbības pretgaisa aizsardzības raķetēm.
"Tā ir nepārtraukta operācija, kurā iesaistīti gan profesionālā dienesta, gan valsts aizsardzības dienesta karavīri.
Vienlaikus tiek attīstīti dažādi citi risinājumi, kas spētu dronus neitralizēt gan kinētiski, gan nekinētiski, proti, ar elektromagnētiskām un citām spējām," skaidroja AM.
Tāpat ir noteiktas skaidrākas procedūras NATO gaisa patrulēšanas misijai Baltijas valstīs, ļaujot Vācijas iznīcinātājiem nepieciešamības gadījumā iznīcināt Latvijas gaisa telpā ielidojušus agresorvalstu dronus. Aktualizēta arī nepieciešamība ieviest pretgaisa aizsardzības rotācijas modeli.
Veikti arī uzlabojumi NBS, kā arī Latvijas starpinstitūciju sadarbības informācijas apmaiņas algoritmos,
saīsinot lēmumu pieņemšanas ķēdi reaģēšanai uz līdzīgiem incidentiem jau miera laikā.
Lai paātrinātu sabiedrības apziņošanu apdraudējuma situācijās, izstrādāts mehānisms informācijas apritei starp NBS, iekšlietu operatīvajiem dienestiem un sabiedrību. "Apdraudējuma gadījumā operatīvi tiks apziņoti masu mediji, un informācija publicēta oficiālajos AM un Latvijas armijas kontos. Iedzīvotāji tiks apziņoti ar 112 mobilās aplikācijas palīdzību, savukārt pašvaldību vadītājus apdraudējuma gadījumā informēs reģionālās Zemessardzes vienības, tostarp par situācijām, kad būs nepieciešams pašvaldību vadītāju atbalsts vietējo iedzīvotāju apziņošanā konkrētajās teritorijās. Mobilās aplikācijas izmantošana iedzīvotāju apziņošanai ir tikai pagaidu risinājums līdz brīdim, kad Latvijā darbosies agrīnās brīdināšanas šūnu apraides sistēma," norādīja AM.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie") norādīja, ka vienlaikus Latvijai ir jāpanāk lielāks atbalsts no sabiedrotajiem. NATO austrumu flanga valstu gaisa telpas stiprināšanas jautājumus paredzēts apspriest nākamnedēļ alianses aizsardzības ministru sanāksmē Briselē.
Tikmēr NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš sacīja, ka šis incidents apstiprina, ka jaudīgai un efektīvai pretgaisa aizsardzības sistēmai ir ļoti nozīmīga loma valsts aizsardzības stiprināšanā: "Aizgūstot Ukrainas pieredzi un izvērtējot operacionālo nepieciešamību, nepieciešams paplašināt daudzveidīgu sensoru klāstu."
KONTEKSTS:
7. septembrī Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā tika atrasts Krievijas "Šahed" tipa drons. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki situāciju monitorēja, taču netika pieņemts lēmums dronu notriekt vai pacelt gaisā Latvijā dežurējošos NATO iznīcinātājus. Šāda rīcība izpelnījusies kritiku daļā sabiedrības.
Pēc drona atrašanas uz zemes deaktivizēta tā kaujas galviņa, kas sākotnēji nebija eksplodējusi. Pēc notikušā Aizsardzības ministrija sākusi gan izmeklēšanu, gan konsultācijas ar sabiedrotajiem, kas pēdējā laikā saskārušies ar līdzīgiem incidentiem. Tāpat tiek iniciētas plašākas konsultācijas, lai kopā ar NATO sabiedrotajiem meklētu kopīgus risinājumus.
Saistībā ar atrasto dronu Latvija izteikusi kategorisku protestu Krievijai.
