"Jo skaidrs, ka elektroniskais karš, ja tā drīkst teikt, ir šodienas realitāte, un mums ir jāspēj sekot līdzi visiem šiem izaicinājumiem. Tas kopumā ir visas NATO izaicinājums. Arī pēc šī incidenta uz robežas ar dronu mēs esam informējuši NATO," norādīja Siliņa. NATO bijusi atsaucīga, gatava pacelt gaisā iznīcinātājus, kad ir pieprasījums.
"Bet, protams, šie izaicinājumi ir visiem kopīgi NATO, un tas, ko arī NATO prasa, ir jaunas mūsu aizsardzības spējas.
Tieši tāpēc arī budžetā mēs meklējam tam papildu resursus," skaidroja premjere.
Latvijas aizsardzības spējas tiek stiprinātas, un pie tā jāturpinot strādāt. "Jāsaprot, ka karš diemžēl notiek šeit blakus, līgumi ir noslēgti šī gada sākumā, un rindas uz gaisa aizsardzības iekārtām ir ielas. Gaisa aizsardzībā, noslēdzot līgumu, nenozīmē, ka tu kā veikalā uzreiz to saņem," norādīja premjere. Proti, jāpaiet zināmam laikam, kamēr tehnika tiek saražota.
