Ilgus gadus sabiedrībai stāstīts, ka dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izmaksas būs zem diviem miljardiem eiro, lai gan jau pirmie noslēgtie līgumi vēstījuši par sadārdzinājumiem. Tā šodien atklāja bijušais satiksmes ministrs Tālis Linkaits ("Jaunā konservatīvā partija"). Parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts") skaidroja, ka par sadārdzinājumiem tik tiešām bijis zināms ilgi. Taču par to nevienam netika ziņots tālāk, norādīja Kulbergs, īpaši uzsverot tā laika nozares ministra Linkaita atbildību.
"Ministrs nav nesis un informējis nedz sabiedrību, nedz Ministru kabinetu. Man ir ļoti daudz jautājumu – kā, kāpēc?
Tā taču ir būtiska informācija, pēc kuras būtu jābūt būtiskai reakcijai. Mēs nenonāktu tik lielā bedrē, kā tas ir šodien, ja šī informācija būtu laicīgi pasniegta," sacīja komisijas vadītājs.
Tikmēr Linkaits sacīja – nākt klajā ar kādiem pieņēmumiem par vienu vai otru summu tolaik neesot bijis pamata:
"Tas bija visu trīs valstu kopīgs lēmums, kā mēs komunicējam šo projektu. Ka mēs sagaidām projektēšanas pabeigšanu, tad veicam jaunu šo "CBA" jeb izdevumu–ienākumu analīzi. Un tad mums arī būtu tā gala summa, ko mēs varam publiski pateikt."
Arī Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība), kurš satiksmes ministra amatā stājās uzreiz pēc Linkaita un Satiksmes ministriju vadīja salīdzinoši neilgi, norādīja, ka par sadārdzinājumu zinājuši arī citi:
"Bija zināms gadiem, es teiktu, visiem, kuri pie šī projekta bija, bet neviens tālāk no ministrijas to informāciju nenesa."
Šodien sēdē iztaujāts arī tagadējais labklājības ministrs Uldis Augulis (Zaļo un Zemnieku savienība), kurš satiksmes ministra amatā bijis divreiz, – no 2010. līdz 2011. gadam, kā arī no 2016. līdz 2019. gadam. Viņam komisijas vadītājs Kulbergs pārmeta to, ka valdībai nav dotas pietiekami lielas izvēles iespējas saistībā ar "Rail Baltica", kam ministrs kategoriski nepiekrita. Vienlaikus Augulis neizslēdza, ka viņa ministrēšanas laikā bijušas lietas, ko varēja izdarīt labāk:
"Iespējams, ka kādas kļūdas ir bijušas. Iespējams, kaut kas bija jādara ātrāk vai vairāk jāpieprasa no tā paša "RB Rail", ko es arī komisijā teicu, ka mēs gaidījām tehniskos noteikumus, ko mēs nevarējām sagaidīt."
KONTEKSTS:
Šī gada jūnijā Saeimā tika apstiprināta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisija, kuras mērķis ir sešu mēnešu laikā apzināt projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus panākot, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu. Komisija gala ziņojumu par projekta ieviešanas nedienām sola sagatavot līdz decembrim.
Vērienīgā Baltijas valstu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izmaksas no sākotnēji nepilniem sešiem miljardiem eiro pieaugušas līdz gandrīz 24 miljardiem eiro, paziņoja projekta vadība. Projekta sadārdzinājums ir tik vērienīgs, ka līdz 2030. gadam plānots īstenot tikai projekta pirmo kārtu – divsliežu ceļa vietā pamatā izbūvējot viensliežu ceļu.
Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes paziņoja, ka "Rail Baltica" projekta virzība ir apdraudēta, jo aprēķinātās izmaksas septiņu gadu laikā ir pieaugušas četrkārtīgi un var radīt 10–19 miljardu eiro budžeta deficītu atkarībā no projekta tvēruma. Situācija ir saasināta Eiropas Savienības (ES) paredzamā divu gadu finansējuma pārrāvuma dēļ 2027.–2028. gadā, kas prasa lielāku trīs Baltijas valstu ieguldījumu.
Pamattrases izmaksas Latvijā kāpušas septiņas reizes - līdz 8,7 miljardiem eiro, atklāja Valsts kontrole. Turklāt "Rail Baltica" lēmumu pieņemšanā un projekta uzraudzībā nepietiekami iesaistīts Ministru kabinets. Tas attiecas arī uz Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgla projektu, kas būtiski mainījies.
Šogad martā izskanēja, ka "Rail Baltica" cauri visai Rīgai pirmajā posmā varētu neiet un projektam trūkst aptuveni trīs miljardi eiro, savukārt jūnijā valdība paziņoja, ka meklēs risinājumus, kā pilnvērtīgi integrēt Rīgu gan no dienvidu, gan ziemeļu puses jau "Rail Baltica" projekta pirmajā fāzē.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
