Latvijā deviņdesmitajos gados sāka darboties Nīderlandes fonds "KNHM", kura mērķis bija atbalstīt nelielus vietējo iedzīvotāju izstrādātus projektus, kas uzlabotu viņu dzīves vidi. Viens projekts varēja piesaistīt finansējumu līdz 1000 eiro, un tā rezultātam bija jābūt brīvi pieejamam plašai sabiedrībai. Nīderlandes fonds darbu Latvijā beidzis, bet viņu aizsākto iniciatīvu – ar nelielu finansējumu atbalstīt pašu iedzīvotāju izstrādātus projektus – pašvaldības Dobeles un Jelgavas novadā turpina arī šobrīd.
Jelgavas novada pašvaldība arī šogad atvēlēs 80 000 eiro, lai iedzīvotāji varētu realizēt savas idejas apkārtējās vides sakārtošanā, apzaļumošanā un attīstībā. Savukārt Dobeles novadā daudzdzīvokļu namu pagalmu labiekārtošanai šā gada budžetā atvēlēti 40 000 eiro, bet 27 000 eiro paredzēti sporta projektiem – gan sportistu atbalstam, gan dažādām sporta aktivitātēm.
Ideju netrūkst
Dobeles novada Kultūras pārvalde pērn kultūras projektu konkursā iesniegtajām 17 iecerēm piešķīra 20 000 eiro, bet 28 sporta projektiem – 31,3 tūkstošus eiro. Projektus iesniedza gan biedrības, gan iedzīvotāju iniciatīvas grupas.
Viņu vidū arī Maira Ķikure, kura kopā ar domubiedriem pērn organizēja jogas nodarbību ciklu Dobeles novada Vītiņu pagastā. "Šī guļbūvīte ir pārvesta tepat netālu pāri pļavai no citām mājām, tā ir bijusī klēts, un šeit arī interjerā izmantoti vecie materiāli, no klēts arī vecie dēļi un vecie ķieģeļi ir saglabāti," viņa stāsta.
Katrā nodarbībā piedalījās 15–30 cilvēku. Pirmās nodarbības bijušas vairāk apmeklētas, bet līdz 30 cilvēku – tas Auces apkārtnei ir diezgan daudz.
Ķikure piedalījās arī kultūras projektu konkursā un saņēma naudu grāmatas izdošanai. Kopumā izdeva 50 grāmatiņu, kas vēl jānogādā Dobeles novada bibliotēkās.
"Senči no vīra puses ir bijuši zināmi latviešu teicēji, folkloristi – Līna Kuģe un Žanis Ābele, sarakstījuši vairāk nekā simt dziesmu. Ir bijusi pie mums šeit 1964. gadā zinātniskā ekspedīcija, kurā ierakstīja viņa teiktās dziesmas, un Latvijas folkloras krātuvē ir pieejami gan manuskripti ar visām notīm, vārdiem, gan arī audioieraksti. Man radās ideja, ka vajag to apkopot vienuviet," par grāmatas tapšanu stāsta Ķikure.
Savukārt Edīte Bēvalde kultūras ideju konkursā iesniedza projektu "Zelta stunda lavandās". Blakus lavandu laukam notika divi brīvdabas koncerti, kuros skanēja čells, kokle un gongi. Uz koncertiem ieradās ap 100 klausītāju no Ogres, Jūrmalas, Salaspils un citām vietām. Pirms koncertiem sadarbībā ar Jelgavas māksliniekiem notika arī gleznotāju plenērs, kuru radītos darbus varēja aplūkot.
Edīte Bēvalde ir uzrakstījusi daudzus projektus un iedvesmu gūst, uzzinot par pasākumiem citviet Latvijā: "Ja redzu, ka kaut kur kaut kas foršs notiek, bet zinu, ka neaizbraukšu uz to Rēzekni, Gulbeni vai Liepāju, tad meklējam iespējas, kā varam to visu saorganizēt pie sevis."
Tad tiek meklēti domubiedri, finansējums. Tā pērn, piemēram, iegūts finansējums Ogu svētkiem. "Palīdzēju Dainim Rūtenbergam – viņiem bija Ogu svētki jau ceturto gadu ar koncertu, ogu lasīšanu, mājražotāju tirdziņu un tādām aktivitātēm. Pagājušajā gadā dabūju naudu vismaz tiem māksliniekiem, tas taču ir labi," noteic Edīte.
Iepriekš bijuši divi projektu konkursi gadā, bet pērn – viens, bet līdz ar to summa lielāka. "Tā ir iedzīvotāju iniciatīva, es par to naudu nesaņemu, tērēju savu laiku, meklēju domubiedrus, kas ir gatavi iesaistīties, jo tas jau ir pašvaldībai tikai ieguvums, ja to var novērtēt.
Cik ir daudz tādu aktīvu cilvēku, kas ir gatavi rakstīt tos projektus? Es domāju, ka ir gana daudz," pauž Edīte.
Brīvprātīgs darbs kopējam labumam
Jelgavas novada pašvaldība iedzīvotāju projektu konkursu "Mēs savai videi" organizē jau 10 gadus. Pērn pašvaldība projektiem piešķīra 80 000 eiro un gada laikā tika īstenoti 43 projekti – izveidota vai atjaunota 21 publiski pieejama sporta, kultūras, atpūtas un sabiedrisko aktivitāšu zona, labiekārtoti trīs kultūrvēsturiski objekti un pabeigti 19 daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apsaimniekošanas un labiekārtošanas projekti.
Nauda tiek piešķirta materiāliem, bet cilvēki savu darbu iegulda bez maksas un brīvprātīgi, stāsta Jelgavas novada pašvaldības projektu vadītāja Inese Skromane.
"Projektā sagādā materiālus – vai tā ir rotaļlaukuma labiekārtošana, vai veļas žāvētavas sakārtošana. Nopērkam materiālus, un iedzīvotāji to darbiņu paši veic," paskaidro Skromane.
Viena projekta finansējums palielināts līdz 2000 eiro, ņemot vērā materiālu vispārējo sadārdzinājumu. Neskaitot konkursu "Mēs savai videi", kurā vairāk tiek domāts par apkārtnes uzlabošanu, pašvaldībā saglabājies arī atbalsts daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apsaimniekošanas projektiem un piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanai.
"Tam arī var iesniegt [projektus] gan biedrības, gan nereģistrētas iedzīvotāju grupas, un arī pašvaldība saredz, ka
tā ir iespēja cilvēkiem arī īstenot savas idejas un sakārtot savu vidi, jo savādāk jau finansējums pagastos ir ļoti niecīgs, lai kaut bruģīti pie mājas sakārtotu," norāda Skromane.
Atjauno mājas fasādi un notekcaurules
Zinaīda Jekimova Jelgavas novada Vilces pagastā rakstīja projektu, lai kopīgi ar kaimiņiem nokrāsotu daudzdzīvokļu mājas fasādi un atjaunotu notekūdens caurules, kas jau bija sarūsējušas un tecēja. "Mēs te špaktelējām, krāsojām, gruntējām," atceras Zinaīda.
Visus darbus paveikuši paši mājas iedzīvotāji, atsaucība un gandarījums par paveikto – liels. "Mums piešķīra 1809 eiro, un vēl bija pašu finansējums – paši maksājām par degvielu, par transporta izdevumiem," pastāsta Zinaīda.
"Paši esam ļoti gandarīti par darbu, ko mēs izdarījām ar savām rokām."
Pirmo projektu Zinaīda uzrakstīja, lai izveidotu lapenīti iedzīvotājiem. "Ir skola, pagastmāja un ambulance, tad cilvēki, nākot atpakaļ, var apsēsties, atpūsties," viņa piebilst. Savukārt otrais projekts bija par remontu kāpņutelpā, un ir idejas arī nākamajiem projektiem. "Kādreiz bija skaista smilšu kaste bērniem, bet ar laiku tā palika tāda, kāda tā ir. Ir ideja to salabot."
Savukārt Ruta Duge uzrakstīja projektu, lai izveidotu Dzirnavu atpūtas laukumu ar galdu, soliņiem un publisko tualeti.
"Šeit viss bija aizaudzis, viss vienos krūmos, bija ļoti daudz atkritumu, un to mēs visu tīrījām, iesējām zālīti. Un tad arī es uzrakstīju savu projektu par skaistu galdiņu, krēsliem, kur varētu atpūsties gan mēs paši, gan arī pārējie tūristi, vietējie iedzīvotāji," pastāsta Ruta.
Viņa atzīst, ka projektu uzrakstīt nav bijis grūti – viss bijis viegli saprotams, jāaizpilda jau sagatavotas veidlapas, jāatskaitās par izlietoto finansējumu, jāpievieno bildes. "Viss ļoti elementāri, tā ka es noteikti iesaku nebaidīties no šī un visiem, ja ir kāda ideja, to realizēt," viņa aicina.
Ruta piekrīt, ka vietai ir cita nozīme, ja pats esi palīdzējis tai tapt. "Tāpat mēs šeit būtu kaut ko darījuši, un šī bija lieliska iespēja, ka kāds atbalsta mūsu ideju," viņa piebilst un ir gatava rakstīt arī citus projektus.
"Protams, mēs arī gaidām vēl lielākus projektus, vēl lielāku finansējumu, jo mūsu plāni ir tiešām grandiozi."
Jelgavas novada pašvaldības projektu vadītāja Skromane atzina – iedzīvotāju īstenotās idejas iedvesmo arī pārējos:
"Viena kāpņu telpa kaut ko remontē, tad arī otra kāpņu telpa redz. Tā ir sava veida sadarbība iedzīvotājiem pašiem savā starpā – sameklēt uzņēmējus, kuri var palīdzēt, – un arī sadarbība ar pašvaldību. Un pašiem ļoti liels prieks, ka vide sakārtota."
Kā veiksmīgākos projektus Skormane min arī makšķernieku laipas izveidošanu un dabas vērotāju takas. Tiesa, ir arī gadījies, ka projektu nav izdevies īstenot, jo pietrūcis naudas. "Saprata, ka nevarēs īstenot par to naudiņu, kas piešķirta. Līdz ar to atskaita naudiņu atpakaļ uz pašvaldību, un tas netiek īstenots," paskaidro Skormane.
Pašvaldība arī mudina atskaitīt pāri palikušo naudu, lai var vēl kāds cits projekts to papildus iegūt. "Pašvaldība ir ļoti priecīga, ka ir izdevies saglabāt šo projektu konkursu joprojām un iedzīvotājiem ir iespēja rakstīt projektus un piedalīties, un sakārtot savu vidi," rezumē Skormane.
