Ģimenes ārste Reicle, kuras praksē ir 3000 pacientu, jau pieradusi, ka valsts nespēj samaksāt laikā. Viņa to pieredz jau kopš savas prakses atvēršanas 2020. gada decembrī.
"Toreiz es no saviem privātajiem līdzekļiem aizdevu naudu savam uzņēmumam, lai es varētu samaksāt savām māsiņām un arī valstij nodokļus un par īri," atcerējās ārste.
Rūgtā pieredze ar savas naudas ieguldīšanu noderējusi arī tagad, kad valsts nav spējusi samaksāt ne par janvāra, ne februāra darbu. Pirmais šā gada rēķins atnācis vien 1. martā. Lai spētu samaksāt saviem darbiniekiem, par laimi, nauda nebija jāaizņemas.
Reicle pauda: "Tā man bija tāda liela nopietna mācība, līdz ar ko es pēc tam sāku krāt naudu zeķē. Ir tāda daļa, ko sauc par manipulācijām, un ar manipulāciju veikšanu,
liekot centu pie centa, eiro pie eiro, mēs arī varam kaut ko nopelnīt. Šo naudu ir izdevies sakrāt, lai varētu samaksāt janvāra algas un arī tekošo rēķinus."
Neskaitot algas, mēnesī par prakses uzturēšanu, elektrību, īri ģimenes ārstei Reiclei jāmaksā ap 3000 eiro. Valsts no tā sedz aptuveni 480 eiro. No manipulācijām, kā piemēram, pārsiešana, ginekoloģiskās pārbaudes, elektrokardiogrāfija, ārste vidēji mēnesī iegūst aptuveni 2000 eiro.
Līdz ar to kopumā tēriņi ir lielāki nekā ieņēmumi.
Redzot ikdienā situāciju ģimenes ārstu praksē, viņa skarbi izteicās par nesen pieņemto valsts budžetu: "Ko mēs varam reanimēt, ja mums nav naudas pat tam, lai nosegtu elementārās pamatvajadzības. Romantiski pielikumi algām. Es to nejutīšu, jo man tas pielikums aizies, lai samaksātu par visiem tekošajiem rēķiniem, kas pieaug vienkārši gaismas ātrumā."
Viņasprāt, šogad pieņemtais budžets nopietni ietekmēs pacientus – sāpīgi tas būs visiem, īpaši tiem, kuri nevarēs laikus saņemt medicīnisko pakalpojumu. "Ja mums jau šobrīd ir rinda pusotrs gads uz valsts apmaksātu ultrasonogrāfiju, tad par ko mēs runāsim tālāk," piebilda ārste.
Budžetā veselības nozarei papildus šogad piešķirti 85,8 miljoni eiro un plānots paaugstināt algu ārstiem, māsām un māsu palīgiem.
Latvijas Ārstu biedrībā brīdina – ar to nepietiek, lai slimnīcas varētu strādāt pilnvērtīgi un noalgot nepieciešamo darbinieku skaitu, tādēļ medicīnas pakalpojumu pieejamība būs krietni mazāka.
Problēma neesot tikai naudas trūkumā, bet arī korupcijā un politiķu bezatbildīgā rīcība ar valsts naudu, uzskata Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece: "Šis pieņemtais budžets ir iznīcinošs latviešu tautai. Neiet runa par mediķiem, iet runa par pacientiem. Viņš ir iznīcinošs. Tas ir traki, ka mūsu politiķi 220 miljonus tā mierīgi, kaut kur... Vakcīnas mēs iepirkām, vispār neskatījāmies. Ņēmām kredītu un pirkām tik. Pēc tam sūtījām uz Salvadoru. Vēl samaksājām milzīgu naudu, lai aizsūtītu uz turieni. Mums 30 miljoni šur, 50 miljoni – tur, 220 miljoni – tur... Tur nav problēmu."
Latvijas Ārstu biedrība gatavojas ārkārtas situācijai un tuvāko mēnešu laikā plāno vairākas protesta akcijas, kā, piemēram, "Diena bez speciālista".
KONTEKSTS:
Saeimai pieņemot 2023. gada valsts budžetu, veselības jomai šogad papildus novirzīs 85,8 miljonus eiro, no kuriem vislielāko daļu paredzēts novirzīt mediķu atalgojuma celšanai un onkoloģijai, taču nozare uzskata, ka papildus tam būtu nepieciešami vēl aptuveni 220 miljoni eiro. Slimnīcu biedrība un mediķu arodbiedrība iepriekš prasīja Saeimai rast papildu naudu, brīdinot, ka augustā, septembrī var nākties slēgt plānveida pacientu pieņemšanu.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") atzina, ka šī gada budžetā veselības aprūpe un labklājība nav pienācīgi finansētas, ja salīdzina ar citām Eiropas valstīm. Taču līdz Saeimas Budžeta komisijas galīgajam lasījumam sagatavotajā budžeta projektā vēl papildus nauda veselības aprūpei nav paredzēta.
Tikmēr vairāk nekā 120 ģimenes ārstu apsver iespēju pārtraukt līgumattiecības ar valsti, liecina Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas nesen veiktā aptauja. Prasību ģimenes ārstu praksēm šogad ir vairāk, taču naudas – mazāk.
