Vairākas pašvaldības naski atsaukušās aicinājumam pārskatīt administratīvi teritoriālajā reformā noteiktās novadu robežas. Jelgavas un Ventspils valstspilsētas aicina saglabāt to teritorijas, tās arī pēc pieciem gadiem neapvienojot ar blakus esošajiem novadiem, kā to paredz likums. Arī Ventspils novada un Augšdaugavas novada domes lēmušas, ka šiem novadiem saglabājams patstāvīgas pašvaldības statuss.
Savukārt Jelgavas novads lēmis par tā administratīvās teritorijas sadalīšanu, atjaunojot Jelgavas un Ozolnieku novadus to agrākajās administratīvajās robežās, bet Mārupes novada deputāti lēmuši par Mārupes un Babītes novadu atjaunošanu iepriekšējās robežās. Rēzeknes novada domes vēstulē informējusi, ka viedokli par novada pievienošanu Rēzeknes valstspilsētai pēc 2029. gada izzinās iedzīvotāju aptaujā. Liepājas valstspilsēta uzskata, ka, pirms lemt par tās apvienošanu ar Dienvidkurzemes novadu, jāveic detalizēta izmaksu efektivitātes un ieguvumu analīze.
Reformas iezīmētajai ceļakartei atšķirīgas plašākas novadu kartes pārmaiņas būs politisku diskusiju krustugunīs.
"Jaunās Vienotības" - Saeimā lielākās frakcijas – viedoklis sakrīt ar Valsts prezidenta pausto, ka novadu reformas panākumus un kļūdas būtu jāizvērtē pēc diviem domes darba termiņiem – pēc astoņiem gadiem. Atverot likumu, šogad jāatrisina Varakļānu novada piederība. Nozares ministrija to rosina pievienot Madonas novadam. Tāpat arī jātiek skaidrībā par Garkalnes pagasta nākotni, par ko pašlaik Ādažu novada dome rīko darba grupu un gatavos lēmumu.
Pārējās pašvaldību pieminētās pārmaiņas novadu kartē "Jaunā Vienotība" vērtē skeptiski, stāstīja deputāte Viktorija Baire. "Daļā no šiem gadījumiem mana personiskā sajūta ir tāda, ka vairāk tā ir nespēja sadzīvot politiskajai vadībai nevis rūpes par iedzīvotāju. Mēs ļoti labi varam izmantot par piemēru iepriekšējo novadu reformu 2009. gadā. Atskatoties uz to, pieņemšana par šo reformu īsti bija redzama pēc diviem periodiem."
Astoņi gadi reformas pārvērtēšanai ir pārāk ilgs laiks – tā savukārt vērtē "Progresīvo" frakcijas deputāts Ervins Labanovskis. Viņaprāt, jau tagad būtu vērts konstatēt tās vietas, kur administratīvi teritoriālā reforma nesasniedz izvirzītos mērķus – mazākas izmaksas administrācijai un uzlabotu pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem.
" Ir pagājuši trīs gadi un, mūsuprāt, var vērtēt. Tas būtu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas jautājums izstrādāt kaut kādus kritērijus, pēc kuriem var secināt, vai tā reforma ir objektīvi nākusi par labu vai nē. Ja nē, tad kādi bijuši iemesli, un, ja tas bijis nepamatots teritoriālais rāmis, vai to var mainīt. Nav tā, ka mēs uzskatām to reformu par kaut kādu svēto govi, galvenais, vai tā sasniedz mērķus," teica Labanovskis.
Visasāk pret 13. Saeimas laikā ieviesto administratīvi teritoriālo reformu iebilst pašreizējā koalīcijā ietilpstošā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) un opozicionāri "Apvienotais saraksts". ZZS frakcija sola atbalstīt pašvaldību iniciatīvas par administratīvi teritoriālās reformas pārskatīšanu, stāstīja ZZS frakcijas deputāts Valdis Maslovskis:
"Viedokļu atšķirības, protams, ir. Skaidrs, ka jebkuras izmaiņas jāskata arī no budžeta, finanšu ietvariem.
Godīgi sakot, ja ir izkristalizējušās objektīvas problēmas, likumdevējam šīs kļūdas ir jāspēj atzīt un nav jāgaida 2025. vai 2029. gads."
Līdz ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu izdotie Ministru kabineta noteikumi gan ļauj pašām pašvaldību domēm par novadu sadalīšanu vai apvienošanu lemt tikai pēc nākamā gada 23. jūnija – pēc viena domes pilnvaru laika, iepriekš Saeimas apakškomisijas sēdē norādīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece Ilze Oša.
"Un tad nākamais domes sasaukums var pieņemt dažādus lēmumus, kas jau būtu pamatoti ne tikai sajūtās, bet arī tīri saimnieciskos apsvērumos," piebilda VARAM pārstāve.
Tādējādi iespējams, ka šajā gadā nav sagaidāmas plašākas pārmaiņas novadu kartē. Iesniegtos pieteikumus par tām Saeimā vērtēs Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Lēmumus plānots pieņemt līdz Jāņiem, ņemot vērā, ka jau pēc gada būs nākamās pašvaldību vēlēšanas.
