Šajā brīdī noslēdzas piecu mēnešu ilgā ārstēšanās Latvijā. Visas Romāna Besedina mantas satilpst divās mugursomās. Maisiņā – pārtika. Busiņš brauks līdz pat Ļvivai. Jaroslavam Hapoņukam gan atbalsts vēl nepieciešams. Bet viņi abi ir apņēmības pilni atgriezties karā.
"Pavisam negribas braukt prom. Te ir kā mājās. Tik daudz labu cilvēku. Labi ārsti. Aizbraukšu un iešu uz komisiju. Lai mani atzītu par derīgu dienestam. No tā atkarīgs viss turpmākais.
Neesmu vēl īsti vesels, kauls vēl nav saaudzis. Vajag laiku. Bet dzimtais gaiss palīdzēs. Negribu aizņemt vietu, lai brauc šurp kāds, kam vairāk vajag. Ir plānos atgriezties armijā un cīnīties! Par savu valsti un neatkarību," sacīja Jaroslavs.
Arī Romāns ar segvārdu Fantomass, kurš vienīgais no pieciem izdzīvoja munīcijas noliktavas sprādzienā, prasīsies atpakaļ uz savu daļu. "Atgriežamies Ļvivā, tur ir kara hospitālis, visdrīzāk tur arī iziesim medicīnisko komisiju. Komisija pieņem lēmumu, ko mums darīt tālāk."
Romāns, ušu treneris, ir reālists. Uzdevumus tieši frontē veikt vēl nevarēs. "Es varu trenēt jaunos kaujiniekus. Dalīties ar savām cīņas mākslas prasmēm un zināšanām, ko guvu karā. Man vajag vēl divas, trīs mēnešus. Jau varu noiet kājām garus gabalus. Bet, ja man uzvelk bruņuvesti, mugursomu un automātu, es pat kilometru nenoiešu. Par agru doties kaujās, būšu nasta."
Abi izsaka milzu pateicību visiem, kas viņus ārstēja.
"Ārsts Naglis izņēma šķembas no kreisās rokas un kājas, bet dakteris Kapickis, mikroķirurgs, izņēma šķembas no nerviem. Man labā roka slikti kustējās, viņš ņēma laukā šķembas, visu tīrīja un pārmeta nervu uz citu kanālu. Tagad vajag 200 dienas. Nervs atjaunojas pa milimetru dienā...Tā viņš man skaidroja," klāstīja Romāns.
Abus karotājus pirmo reizi Latvijas Televīzija satika Vaivaros, kad tur viesojās Polijas un Latvijas pirmās lēdijas. Šo mēnešu laikā viņi katru sestdienu brauca uz Sloku, kur kopā ar citiem gatavoja ierakumu sveces. Arī šī kopā būšana bija viņu atdzimšana.
"Jā, var tā teikt, ka gan veselības, gan emociju ziņā jūtos kā jauns cilvēks. Kāpēc nepalīdzēt? Tā ir arī rehabilitācija, darbs. Arī psiholoģiski. Daudz cilvēku, jaunas pazīšanās. Un reāla palīdzība," sacīja jaroslavs.
"Šī svece deg vējā. Un kad līst, tad deg pat vēl labāk. Var ielikt kabatā, viegla. Nedūmo. Universāls variants. Malači! Drīz te sāks gatavot maskēšanās tērpus snaiperiem un izlūkiem. Un aizsargtīklus tehnikai.
Mums paveicās, mums ir triecienrota. Un mūs rotē. Pēc uzdevuma ved atpakaļ, varam atgūties, pārslēgties. Bet tie, kas visu laiku ir ierakumos, visu laiku ir uzvilktā stāvoklī. Tevi var nogalināt jebkurā laikā. Naktī, dienā. Ļoti smagi," piebilda Romāns.
Romānu tagad sargās arī šalle ar Lielvārdes jostas rakstiem. Un mūsu vēlējumi sargāt sevi un uzvarēt karu.
