Čakša norādīja, ka IZM pie sarunu galda ar LIZDA nav saņēmusi atbildi uz jautājumu, kādas streika prasības nav izpildītas. Kā zināms, LIZDA paziņojusi, ka 21. maijā plāno pedagogu piketu pie valdības ēkas. LIZDA uztur prasību, ka protesta akciju var novērst pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas paredz turpināt darbu pie pedagogu darba slodzes balansēšanas visām pedagogu grupām.
"Notiek interpretācija par atsevišķiem punktiem, un lielākā diskusija ir par to, ko nozīmē pedagogu slodžu sabalansēšana. Ja raugāmies uz konkrētajiem punktiem, kas ir streika prasībās, esmu pārliecināta, ka mēs tās esam izpildījuši," norādīja Čakša.
Ministre skaidroja, ka streika prasībās noteikts IZM turpināt strādāt pie slodžu sabalansēšanas modeļa. Čakša norādīja, ka ir par to, lai skolotāji neizdegtu, bet šobrīd ap 40% skolotāju strādājot vairāk, nekā noteikts Ministru kabineta noteikumos.
"Mūsu piedāvājums ir skaidri iezīmēt, ka būtu noteikts maksimālais mācību stundu skaits, ko skolotājs varētu strādāt, katrā skolā individuāli dodot direktoram autonomiju, kā veidojas šis slodžu sastāvs. To nosaka skolā uz vietas," skaidroja ministre.
Lielākā diskusija starp IZM un arodbiedrību esot par to, vai slodžu sastāvs tiktu noteikts centralizēti visiem pedagogiem vienāds, vai arī tā būtu katras skolas direktora atbildība.
Čakša skaidroja, ka, pirmkārt, ir jāvienojas, kāds ir pedagoga slodzes apjoms un no kā sastāv slodze: "Šos abus jautājumus kopā risinātu jaunais finansēšanas modelis, kur, ļoti skaidri ieliekot slodzes apjomu un ļaujot direktoriem uz vietas risināt slodzes sastāvu, noteiktu divus būtiskus kritērijus – maksimālo pieļaujamo mācību stundu skaitu skolotājam nedēļā un mazāko proporciju starp gatavošanos un mācību stundu. Rēķinoties ar to, direktors var slodzi sastādīt un noslēgt līgumu ar skolotāju." Vienlaikus Čakša uzsvēra, ka tas nenozīmētu, ka pedagogam vienmēr būtu jāstrādā maksimālais pieļaujamais stundu skaits.
"Arodbiedrībai jāuzdod jautājums, par ko īsti ir strīds, jo, ja mēs runājam par atalgojuma pieaugumu un sabalansētu darba dienu, tad mūsu piedāvājums šobrīd ir tieši vērsts uz to, lai skolotājiem būtu atalgojuma pieaugums un nebūtu pārslodzes," sacīja Čakša.
KONTEKSTS:
LIZDA joprojām nepiekrīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājumam par pedagogu darba slodzes turpmāko balansēšanu. Tāpēc arodbiedrība lēmusi par labu pedagogu piketam un vēršanos tiesā.
LIZDA un IZM ilgstoši ir atšķirīgi redzējumi par pedagogu slodžu balansēšanu. IZM ir pārliecināta, ka iespējami vairāki risinājumi, turklāt jāņem vērā vairāku pušu, ne tikai IZM un LIZDA, redzējums. Arodbiedrība uztraucas, ka pedagogam vai nu netiks apmaksāts darbs starpbrīžos, vai netiks apmaksāts vairums pienākumu.
Pērnā gada aprīlī pedagogi sāka trīs dienu streiku, kurā piedalījās vairāk nekā 19000 skolotāju. Streika laikā LIZDA panāca valdības lēmumu, kas paredz piešķirt papildus 4 168 067 eiro mērķdotācijām pašvaldībām visu pedagogu atalgojuma palielināšanai. Taču LIZDA arvien nav apmierināta ar IZM aprēķiniem saistībā ar pedagogu streika prasību izpildi.
IZM plāno atjaunot vadlīnijas par slodžu balansēšanu, lai skaidri atrunātu, kādi pienākumi ir jāapmaksā.
Par slodžu sabalansēšanas modeli bija jāvienojas jau pērnā gada maijā.
