Interešu pārstāvības indeksa zinātniskais konsultants, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Andris Saulītis raidījumā "Rīta Panorāma" uzsvēra, ka nesen pieņemtais likums par interešu pārstāvību dod iespēju lauzt sabiedrībā valdošos priekšstatus par korupciju valsts institūcijās un lēmumu pieņemšanas necaurspīdīgumu. Indeksa rezultāti apliecina, ka situācija gadu gaitā ir uzlabojusies.
Interešu pārstāvības indekss izveidots, lai ilgtermiņā novērotu, kādas pārmaiņas nesīs Interešu pārstāvības atklātības likums, kurš stājās spēkā pērnā gada 1. janvārī, bet atsevišķas tā daļas sāks piemērot vien nākamā gada septembrī.
Lai konstatētu, kāda ir situācija ar interešu pārstāvības atklātību un efektivitāti, šā gada sākumā aptaujāti 200 uzņēmumi, 126 sabiedriskās organizācijas, 429 valsts institūcijās strādājošie un 1008 Latvijas iedzīvotāji, kas aptaujāti sadarbībā ar "Norstat Latvija".
52% sabiedrisko organizāciju uzskata, ka tām ir vidēja vai liela ietekme uz lēmumu pieņemšanu valsts institūcijās. Savukārt aptaujāto uzņēmumu vidū šādi uzskata 44%. Līdzīgā Pasaules Bankas veiktā uzņēmumu aptaujā, kas Latvijā tika veikta 2002. gadā, tā uzskatīja vien 14% aptaujāto uzņēmumu.
"Arī pat skatot šajā uzņēmumu grupā, kas tolaik bija kādu organizāciju biedri, redzams, ka uzņēmumu pašvērtējums par spēju ietekmēt lēmumu pieņemšanu pirms 20 gadiem bija stipri zemāks," portālam LSM.lv norādīja Saulītis.
Tieši atklātību uzņēmumi un sabiedriskās organizācijas vērtē viskritiskāk. Vien katrs piektais uzskatījis, ka interešu pārstāvība valsts institūcijās ir caurspīdīga un atklāta. Un tikai katrs trešais uzņēmums vai nevalstiskā organizācija piekrīt, ka ikvienam ir vienlīdzīgas iespējas savu interešu pārstāvībai valsts institūcijās.
Šajā ziņā sabiedrības vērtējums ir optimistiskāks: 20% aptaujāto iedzīvotāju piekrita, ka interešu pārstāvība ir caurspīdīga un atklāta, gandrīz puse (45%) Latvijas iedzīvotāju uzskatīja, ka interešu pārstāvībā ikvienam ir vienlīdzīgas iespējas. Valsts institūcijās strādājošo vidū novērojams pat vēl pozitīvāks skatījums, 69% uzskatot, ka interešu pārstāvībā visiem ir vienlīdzīgas iespējas, bet 51% piekrītot, ka tā ir caurskatāma un atklāta.
"Visos jautājumos novērojams, ka valsts institūcijās strādājošajiem ir pozitīvāks vērtējums gan par interešu pārstāvības īstenošanas procesu, gan rezultātu. Taču, iespējams, tas saistīts ar biežāku saskari tieši ar tiem uzņēmumiem un sabiedriskajām organizācijām, kas regulāri un efektīvi nodarbojas ar interešu pārstāvību. Pētījuma dati liecina, ka kopumā interešu pārstāvības efektivitāte ir zema un visbiežāk saistīta ar normatīvo aktu izstrādi vai pieņemšanu, bet ievērojami retāk notiek interešu pārstāvība par valsts finansējuma jautājumiem vai politisku lēmumu pieņemšanu," skaidroja Saulītis.
