Zeme, uz kuras atrodas ēka, pieder pašvaldībai, taču, kam pieder pirkšanas pirmtiesības, abas puses nevar vienoties, norādot vienai uz otru. Savukārt aktīvistu biedrība Rīgas domei pārmet, sakot, ka pilsēta var palaist garām iespēju ēku nopirkt, tādējādi pilsētniekiem un viesiem vieta pie Pilsētas kanāla tā arī varētu nebūt pieejama.
ĪSUMĀ:
- Rīgas Brīvostas pārvaldes ēku Kronvalda parkā plāno pārdot.
- Ēkas kadastrālā vērtība ir 2,3 miljoni eiro.
- Ēkai gan ir nepieciešams remonts.
- Izsoles noteikumos neesot plānots iekļaut, kādam mērķim izmantos ēku.
- Nav skaidrības par pirmpirkuma tiesībām.
- Rīgas domē arī nevar atbildēt – ēka tai būtu vajadzīga vai ne.
- Eksperti norāda – ēkas izmantošanas iespējas ir plašas.
- Rīgas Brīvostas pārvalde, iespējams, pārvāksies tuvāk ostai.
Izsole bez turpmākās izmantošanas nosacījuma
Klusajā Kronvalda parkā ar kuģim līdzīgo siluetu, gaišām sienām un stiklojumiem Rīgas Brīvostas pārvaldes ēka ir pazīstama daudziem. 1970. gados būvētajā namā savulaik atradās vieni no Rīgas slavenākajiem un dārgākajiem restorāniem, bet kopš 2000. gada pēc vērienīgās pārbūves tur darbojas Brīvostas pārvalde, kuras pārstāvji vēl līdz pat 2022. gada ziemai izmantojuši savas privilēģijas, mašīnas atstājot parkā. Pēc iedzīvotāju protestiem dome stāvvietu likvidēja.
Tagad brīvostas pārvalde parku nolēmusi pamest. Latvijas Radio rīcībā nonākusi nekustamā īpašuma konsultāciju un pakalpojumu kompānijas "CBRE Baltics" prezentācija, kurā aprakstīta ēkas gaidāmā pārdošana. Komentēt plānus uzņēmumā atteica, nosūtot pie Brīvostas pārvaldes, kur vairāk nekā dienu nevarēja pateikt, vai viņi tiešām taisās ēku pārdot.
Pēc ilgas sarakstes brīvosta tomēr nolēma atbildēt.
"Šobrīd noteikti nevienam nav noslēpums, kāda ir ģeopolitiskā situācija un kas vispār notiek ar kopējiem kravu apjomiem. Skaidrs, ka ostu un loģistikas nozarē mēs redzam diezgan nopietnas izmaiņas, arī kravu apjomu kritumu, tad mēs noteikti savā, tā teikt, saimniecībā, skatāmies veidu, kā varētu darīt kaut ko efektīvāk," atzina pārvaldnieka vietnieks Mārtiņš Ziemanis.
Viņš uzsvēra, ka veco ēku vajag remontēt. Turklāt namā esot daudz brīvu vietu, kas pārvaldei neesot piemērotas, tāpēc ēku plānots atsavināt izsolē, jauno saimnieku izvēloties pēc augstākās cenas.
Izsoles noteikumos neesot plānots iekļaut, kādam mērķim izmantos ēku, kuras kadastrālā vērtība ir 2,3 miljoni eiro.
"Skaidrs, ka objekts zināmā mērā ir unikāls. Tas nav sērijveida objekts. To noteiks tirgus, kāda būs šī interese.
Tā būs publiska, visiem pieejama izsole, jebkurš varēs piedalīties. Tirgus jau noteiks šo interesi.
Es domāju, ka tas ir tuvāko mēnešu jautājums, kad mēs šo izsoli varētu sākt. Pusgada laikā mēs noteikti varētu realizēt pārdošanas darījumu," pauda Ziemanis.
Pilnīgi jebkādiem mērķiem ēku nevarēs izmantot, jo tā atrodas publiskās apbūves teritorijā, kur var būt, piemēram, sabiedriska, izglītības, kultūras, zinātnes vai ārstniecības iestāde vai pat sporta būve.
Neskaidrības par pirmpirkuma tiesībām
Zeme Kalpaka bulvārī 12 pieder pašvaldībai, liecina informācija Valsts zemes dienesta vietnē "kadastrs.lv". Taču tiesības Rīgas domei būvi iegādāties pirmajai nedarbojas, norādīja pašvaldības Nekustamā īpašuma pārvaldes priekšnieks Ernests Saulītis.
"Vēršu uzmanību uz to, ka tā [ēka] atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem ir Rīgas brīvostas teritorija. Tātad – kāda saimnieciskā darbība tur ir atļauta, jārēķinās ne tikai no attīstības plāna viedokļa, bet arī, ka tā ir brīvostas teritorija," skaidroja Saulītis.
Uz jautājumu, vai izmantos pirmpirkuma tiesības, viņš atzina: "Grūts jautājums. Pirmkārt, nav zināms, par kādu summu būs šis darījums. Otrkārt, Ostu likumā ielikts regulējums, ka pirmpirkuma tiesības, ņemot vērā, ka tā ir ostas teritorija, ir pašai ostai. Atbilstoši civilregulējumiem [pašvaldībai] būtu formāli, ja piedāvās, protams, skatīsies."
Ostu likumā rakstīts, ka Rīgas ostas un Ventspils ostas teritorijā pirmpirkuma tiesības uz zemi un citu nekustamo īpašumu ir kapitālsabiedrībai, kura īsteno ostas pārvaldes funkcijas. Domē rakstiski atbildēja, ka Rīgas ostā kapitālsabiedrība vēl arvien nav izveidota.
"Tās pirmpirkuma tiesības ir pašvaldībai, ņemot vērā, ka tas ir dalītais īpašums. Ostai pirmpirkuma tiesības, kamēr nav nodibināta kapitālsabiedrība, ir saglabājušās tāpat, bet ostas pārvalde jau neizmantos savas pirmpirkuma tiesības, lai nopirktu pati savu ēku. Tas jau būtu absurdi, bet, pašvaldībai protams, pirmpirkuma tiesības ir. Mēs ar Īpašuma departamentu esam par to runājuši. Pie pašvaldības atbilstoši normatīvajiem aktiem jāvēršas tad, kad ir panākta vienošanās par darījumu un pašvaldība iestājas pircēja vietā. Līdz tam pašvaldība nav jāuzrunā," skaidroja Ziemanis.
Vai ēka pašvaldībai būtu vajadzīga, Īpašuma departamentā nezināja. Savukārt domes Komunikācijas daļā teica, ka atbildīgajiem politiķiem komentāru par to nav.
Eksperti: Izmantošanas iespējas ir plašas
Domnieku kūtrumu neizprot Rīgas Centra attīstības biedrībā, kas mudina pašvaldību ēku nopirkt, lai pēc tam to varētu nodot nomniekam.
"Vai tā būtu skola, vai tas būtu teātris, kafejnīca, kas tur kādreiz ir bijusi, centrs cilvēkiem ar kustību traucējumiem, mēģinājumu vietas nacionālajam orķestrim, kamēr viņam vēl tiek būvēta koncertzāle. Iespēju tur ir ārkārtīgi daudz," pārdomās dalījās biedrības pārstāvis Ilmārs Millers.
"Galvenais – izskaust šo principu, ka mēs vienkārši neatgriezeniski notirgojam savas labākās vietas, pēc tam skatāmies uz to, kas sabiedrībai palicis pāri.
Ja Rīga vēlas būt Eiropas pilsēta ne tikai kartē un brošūrās, tad mums jārūpējas, lai Rīgas centra labākās vietas nav slēgtas, lai tās ir pieejamas sabiedrībai."
Tur varētu būt, piemēram, izstāžu zāle vai muzejs. Biroja ēka Kronvalda parkā ir sliktākais variants, uzsvēra vides arhitekts Matīss Šteinerts.
"Pirmā ēka, kas tur tika uzcelta, bija 1930. gados,[kad] uzcēla Piena paviljonu – tādu restorānu tautiskā romantisma stilā. Tajā laikā atbilda tā laika garam par to, kas ir laba arhitektūra. Tā bija publiska vieta, un līdz 90. gadiem tā vienmēr ir bijusi publiska vieta, kurā satikties.
Tā bija tāds kā pagarinājums tajā laikā slavenajai, Rīgas pilsētas valodā sauktajai Rīgas Brodvejai jeb Elizabetes ielai, uz kuras atradās ļoti daudz restorānu, aktīva sabiedriskā dzīve, vairāki kinoteātri tur bija."
Rīgā pie kanāla otras tādas vietas nav, taču ēkā ir vajadzīgs remonts, turklāt – tās ir B jeb otrās klases biroja telpas un zeme pieder pašvaldībai, tāpēc diez vai kāds par to būtu gatavs maksāt vairāk par trim miljoniem eiro, uzskata Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas vadītājs Aigars Šmits.
"Šis tiešām nav tāds emocionāli brīnišķīgi skaists īpašums, ko kāds atnāks, ieraudzīs parkā vietu, kas ir mazliet vairāk par 3000 kvadrātmetriem, un pateiks – man tas tik ļoti patīk, ka es šo pirkšu, ieguldīšu restaurācijā. Atvainojos vēlreiz un vēlreiz, bet investors ir cilvēks ar naudu, kas vēlas nopelnīt naudu. Es neesmu pielicis klāt vēl izmaksu sadaļu, kas būs rekonstrukcijas izmaksas," skaidroja Šmits.
"Tad ir nākamais jautājums – kurš tad būs nomnieks un kāda būs nomas maksa tajā vietā pēc šīs rekonstrukcijas, redzot, ka pie un ap Rīgu ļoti labās vietās – Skanstes kvartālā, Ķīpsalā – būvējas jauni, tiešām energoefektīvi biroju centri ar gandrīz neierobežotu stāvvietu skaitu, ar labu piebraukšanu," viņš turpināja.
Neskaidrību par ēkas tālāko likteni vēl ir daudz. Pagaidām neesot arī skaidrs, zem kāda jumta mitināsies brīvostas pārvalde. Pārvāksies, iespējams, tuvāk ostai, pieļāva Ziemanis, piebilstot, ka tas ir vienīgais īpašums, ko brīvosta taisās pārdot.
