ĪSUMĀ:
- Latvijas Infektoloģijas centrā miris 28 gadus vecs vīrietis, kuram bija nepieciešama aknu transplantācijas operācija.
- Ārsti ārzemēs bijuši gatavi ņemt pacientu aprūpē, bet tas gājis secen, jo nav noslēgts starpvalstu līgums.
- Veselības ministrija uzskata, ka visu var atrisināt S2 veidlapa, tomēr tā nenodrošina pašu orgānu.
- Lai jautājumu ar aknu transplantācijas pacientiem atrisinātu, Latvijai būtu jāpievienojas starptautiskam orgānu apmaiņas tīklam.
- Latvijā drošu aknu transplantāciju nevar veikt, jo ārstiem šeit trūkst reālas prakses.
- Veselības ministrija lēš, ka Latvija starptautiskam orgānu apmaiņas tīklam varētu pievienoties 2025. gadā.
Veselības ministrijā (VM) uzskata, ka nekas neliedz pakalpojumu saņemt ārzemēs. Taču realitātē uz ārzemēm mūsu pacienti nevar doties, jo pat valsts garantijas vēstule, ka pakalpojums tiks apmaksāts, jeb S2 veidlapa nenodrošina pašu orgānu.
Trūkst starpvalstu līguma
Smagas, strauji progresējošas aknu mazspējas gadījumā vienīgā ārstēšanas metode ir orgāna pārstādīšana. 28 gadus vecais vīrietis mira Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) intensīvajā terapijā, kur ārsti līdz pēdējai dienai cīnījās, lai izdotos viņu aizvest uz Kauņu Lietuvā un pārstādīt orgānu tur.
LIC 4. nodaļas vadītāja Ieva Tolmane pastāstīja, ka ārsti ārzemēs bijuši gatavi ņemt pacientu aprūpē, bet tas gājis secen, jo nav noslēgts starpvalstu līgums. "Un pacients nomira. Un mums kauss bija pilns. Uzrakstījām Veselības ministrijai, ka mums mirst pacienti," atklāja Tolmane.
Kopš publiski tapa zināms, ka PSKUS miruši 8 no 13 aknu transplantācijas pacientiem, sākta operāciju izvērtēšana. Pagājuši jau seši mēneši un joprojām nav skaidrības, kas tālāk.
Veselības inspekcija lūdz vēl mazliet laika, VM un PSKUS gaida atzinumu. Tikmēr ārstu redzes lokā nonāk aizvien jauni pacienti, kuriem būtu jāveic transplantācija.
"Kur man likt tos pacientus? Un pēc tam skatīties acīs radiniekiem? Ja būtu piedzimis citā valstī, tad varētu? Mums medicīna ir labā stāvoklī Latvijā, bet šī ir joma, kur mēs ļoti grēkojam," pauda Tolmane.
Mirstošam ārzemniekam priekšrokas saņemt orgānu nav
VM uzskata, ka visu var risināt ar S2 veidlapas palīdzību. Tā ir valsts garantijas vēstule, ka ārzemēs veiktu pakalpojumu apmaksās Latvija.
VM Ārstniecības jautājumu departamenta direktore Sanita Janka norādīja, ka S2 veidlapas saņemšanai ir nepieciešams ārstu konsīlija lēmums: "Viņi [pacienti] var saņemt šīs S2 veidlapas un doties uz valstīm, kur to [transplantāciju] veic. To ir saņēmis viens bērns. Konsīlija lēmums nepieciešams."
Taču tikpat būtisks ir pats orgāns.
Proti, priekšroka orgāna saņemšanai vienmēr būs attiecīgās valsts pilsonim, nevis mirstošam ārzemniekam. Un tikai tad, kad Latvija beidzot pievienosies starptautiskam orgānu apmaiņas tīklam, šis jautājums būs sakārtots.
Un paralēli tiek izsvērts jautājums, ka aknu transplantāciju tiešām varētu uzticēt kaimiņiem, piemēram, igauņiem.
"Visticamāk, pie mums paliks nieru transplantācija un sirds, par aknu transplantāciju šis jautājums paliek atklāts. Izejot no tā, cik vispār var būt pacientu. Mums ir jāpiedāvā drošs, kvalitatīvs pakalpojums," norādīja Janka.
Arī Tolmane domā, ka Latvijā gadā nav iespējams veikt tik daudz transplantāciju, cik nepieciešams, lai tā būtu droša.
"Uz mūsu iedzīvotāju skaitu es rēķinu 10 - 12 transplantāciju gadā. Bet, lai strādātu veiksmīgi, vajag 25 - 30 gadā. Tad rodas pieredze gan izvērtētājiem, gan tiem, kas veic [operāciju]. Mums nekad tik daudz nebūs. Visu cieņu PSKUS ķirurgiem, tur ir daudzums vajadzīgs," norādīja Tolmane.
Līdz rudenim skaidrības joprojām nebūs
Tikmēr PSKUS, kas ir vienīgā slimnīca valstī, kur veic sirds, nieru un aknu transplantācijas, cīnās.
Tikko no Barselonas atgriezusies trīsdesmit mediķu komanda, kas intensīvi mācījās pie labākajiem speciālistiem, lai transplantācijas Latvijā ritētu droši. Plāno aicināt ārstus no ārzemēm un operēt viņu vadībā.
Tiesa, tikai rudenī būs skaidrs, vai aknu transplantāciju Latvijā varēs atsākt.
PSKUS valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš norādīja, ka tas atkarīgs no tā, vai slimnīca būs pietiekoši spēcīga finansiālā un cilvēkresursu ziņā. Ja aknu transplantāciju atsākt nevarēs, būs jāmeklē starptautiska sadarbība, viņš norādīja.
Starptautiski Latvijas izvēlētais ceļš ir tīkls "Scandiatransplant". Tajā sadarbojas Dānija, Zviedrija, Somija, Norvēģija, Islande un Igaunija. Pērn veiktas gandrīz 2000 orgānu pārstādīšanas. Latvijas bāze būs PSKUS. Tur jau izveidota akreditēta laboratorija analīžu veikšanai un notiek speciālistu apmācība. Pēc pievienošanās iespējas veikt transplantāciju būs daudz lielākas.
VM lēš, ka Latvija visas iestāšanās procedūras varētu pabeigt 2025. gadā. PSKUS vadītājs piesauc 2026. gadu. Tas būs ļoti gaidīts notikums, bet nekādā veidā nerisina situāciju, kādā aknu slimnieki un viņu ārsti ir šodien.
