Marta, kura savu vārdu atklāt nevēlējās, pastāstīja, ka viņa bērniem iedevusi vecu podziņu telefonu bez SIM kartes, ar kuru spēlēties. Pēkšņi bērni skrējuši pie viņas un teikuši, ka kāds tālrunī runā.
"Puika bija zvanījis uz trim nullēm (000). Protams, ka biju mierīga, jo tas nav dienestu numurs. Taču puika ar tādu pārliecību stāstīja, ka kāds runāja, ka es viņa klātbūtnē atzvanīju uz 000. Un tiešām! Man pacēla un teica "Glābšanas dienests". Es biju šokā. Izstāstīju viņiem, ka zvanu patiesībā uz trim nullēm un ka bērni spēlējās. Tur paskatījās un secināja, ka "jā", no vecā telefona numura tiešām ir zvanīts 18 reizes!"
VUGD skaidroja, ka tik tiešām viņus var sazvanīt, spiežot arī citas ciparu kombinācijas.
"Jūs varat pēc būtības jebkuru skaitļu virkni saspiest – arī zvans uz 112," norādīja VUGD Vienotā kontaktu centra pārvaldes priekšnieks Hermanis Plisko: "Telefonos ir ieprogrammēts sekojošais, ja ir nezināma skaitļu virkne saspiesta. Piemēram, telefonu nesot kabatā, tas var atbloķēties un vēl kaut kas saspaidās, kaut kāda skaitļu virkne, un notiek zvans. Ja cilvēks mēģina sazvanīt ārzemes, bet nepareizi norāda valsts kodu."
Citas ciparu kombinācijas pārslēdzas uz 112 tāpēc, ka nereti var būt situācijas, kad stresā cilvēks aizmirst numuru, uz kuru jāzvana. Ir telefonu modeļi ar ārkārtas zvanu pogu, ko var nejauši saspiest.
"Kamēr viņu [telefonu] fiziski neatbloķē, zvans aizies uz 112. Diemžēl mums tādi gadījumi ir, ka veci cilvēki neizprot to klausuli. Viņš varbūt grib sazvanīt radinieku, bet viņa zvans visu laiku aiziet uz 112," stāstīja Plisko.
Glābēji norādīja, ka iepriekšējā gadā 43% no visiem saņemtajiem zvaniem nebija ārkārtas. Pārsvarā nejauši saspiests numurs vai arī apzināti, lai kaitinātu.
VUGD Vienotā kontaktu centra pārvaldes Vidzemes reģiona nodaļas priekšniece Inga Veinberga norādīja, ka kopumā Latvijā VUGD ik dienu saņem 5000 līdz 6000 zvanu. Svētku dienās un garākās brīvdienās šis zvanu skaits ir krietni lielāks – pat 8000 zvanu diennaktī. Nopūšoties glābēji saka, ka siltajās dienās darba ir ļoti daudz.
"Tie dīvainie [izsaukumi] mēdz būt dažādi – cits varbūt veselības problēmu dēļ vai mēness fāžu dēļ, pārskatās kaut ko. Ziņo par čūsku gultā, vai kaut kādi dīvaini zvēri rādās pagalmā," atklāja Veinberga.
Glābēji arī norādīja, ka daudzos gadījumos iedzīvotāji nespēj nosaukt precīzu negadījuma adresi, kas būtiski palēnina palīdzības ierašanos.
