Dombrovskis atgādināja, ka viņš ir paudis gatavību turpināt darbu Eiropas Komisijā (EK), tomēr šobrīd šis jautājums ir Siliņas rokās, un viņa esot norādījusi, ka jau tuvākajā laikā lemšot par viņa izvirzīšanu eirokomisāra amatam. Ja Dombrovskis turpinās darbu EK, viņa vietā par Eiroparlamenta deputāti kļūtu Inese Vaidere, kura vēlēšanās palika trešā no "Jaunās Vienotības" saraksta.

Runājot par Eiroparlamenta vēlēšanu rezultātiem, Dombrovskis pauda viedokli, ka "arī nākamais sasaukums spēs sekmīgi strādāt un risināt izaicinājumus, kas Eiropai ir priekšā".

Viņš prognozēja, ka esošās Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas pārvēlēšanas izredzes ir labas, jo Eiropas Tautas partijas grupa joprojām būs lielākā Eiropas Parlamentā, un jau tuvākajā laikā Eiropas Savienības līderi sāks diskutēt par Eiropas Komisijas priekšsēdētāja kandidātu nomināciju.

Komentējot vēlēšanu iznākumu Latvijā, kurā lielāko vēlētāju atbalstu guvusi "Jaunā Vienotība", Dombrovskis norādīja, ka uzvara bijusi partiju apvienības uzstādījums Eiroparlamenta vēlēšanās. CVK provizoriskie rezultāti liecina, ka "Jaunā Vienotība" ieguvusi 25,07 % balsstiesīgo atbalstu. No partiju apvienības Eiroparlamentā ievēlēti Dombrovskis un Sandra Kalniete.

"Ja runājam par reitingiem pirms vēlēšanām, tā kļuvusi par sava veida tradīciju. Jau trešo reizi pēc kārtas "Jaunā Vienotība" uzvar Eiropas Parlamenta vēlēšanās, un trešo reizi pēc kārtas reitingi to nerāda. Jāpaskatās, kas tur īsti ir par vainu," sprieda Dombrovskis. Kā zināms, reitingi pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām liecināja, ka lielāku atbalstu vēlēšanās saņems Nacionālā apvienība. Galu galā Nacionālā apvienība palika otrajā vietā, saņemot  22,08% vēlētāju atbalstu.

Fakts, ka no Latvijas ievēlētie Eiropas Parlamenta deputāti potenciāli pārstāvēs dažādas politiskās grupas, nav traucēklis visiem kopā sadarboties Latvijas interesēs, pauda Dombrovskis, norādot, ka Latvijas deputāti no proeiropeiskām un patriotiskām partijām ir sadarbojušies arī iepriekšējos sasaukumos un šāda sadarbība būtu jāturpina arī turpmāk.

"Ja ir kādi Latvijai svarīgi jautājumi, tad bieži ir tā, ka deputāti balso no dažādām politiskajām grupām, un tas ļauj meklēt sabiedrotos katrā politiskajā grupā un ļauj šos Latvijai būtiskos jautājumus izrunāt," vērtēja Dombrovskis.

KONTEKSTS:

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) paziņotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina, ka no Latvijas Eiropas Parlamentā iekļuvuši 7 partiju pārstāvji.

Vēlēšanu uzvarētāja "Jaunā Vienotība" ieguvusi 25,07% balsstiesīgo atbalstu. Tālāk seko Nacionālā apvienība ar 22,08% vēlētāju atbalstu, "Latvijas attīstībai" – 9,36%, "Apvienotais saraksts" – 8,18%, "Progresīvie" – 7,42%,  "Saskaņa" – 7,14%, "Latvija pirmajā vietā" – 6,16%.

Eiropas Parlamentā ievēlētie 9 deputāti no Latvijas: Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība"), Sandra Kalniete ("Jaunā Vienotība"), Roberts Zīle (Nacionālā apvienība), Rihards Kols (Nacionālā apvienība), Nils Ušakovs ("Saskaņa"), Ivars Ijabs ("Latvijas attīstībai"), Reinis Pozņaks ("Apvienotais saraksts"), Mārtiņš Staķis ("Progresīvie"), Vilis Krištopans ("Latvija pirmajā vietā").

Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā nobalsojuši vismaz 521 325 vēlētāji jeb 33,83% balsstiesīgo, liecina CVK dati. Tā ir tikai nedaudz lielāka aktivitāte nekā EP vēlēšanās 2019. un 2014. gadā.

Jaunievēlētais Eiropas Parlaments uz pirmo sesiju sanāks 16.–19. jūlijā. Pirms tam jūnijā būs Eiropas Savienības dalībvalstu līderu sanāksmes, kurās neoficiāli varētu sadalīt galvenos amatus. Jauno Eiropas Komisiju (EK) apstiprinās tikai rudenī.