Viņas vērtējumā, uz EP vēlēšanām devās politiski apzinīgākā vēlētāju daļa, kas balsojusi "ļoti mēreni". EP iekļuvuši jau līdz šim parlamentā strādājoši pārstāvji, tāpat Eiroparlamentā būs jaunas sejas.
"Bet vienlaikus katastrofāli vēlēšanu rezultāti nav nevienai no tām politiskajām partijām, kas varēja cerēt uz labu pārstāvību.
Tāpēc, ja mēs domājam par tām partijām, kas šobrīd ir pārstāvētas valdībā, manuprāt, tās plus mīnus var justies ar savu rezultātu daudzmaz mierā. ZZS nav pārstāvēta jaunajā Eiropas Parlamentā, bet izskatās, ka viņi arī necīnījās. "Progresīvajiem" varbūt tas rezultāts ir nedaudz sliktāks, nekā viņi bija cerējuši," sacīja Kažoka.
Viņa arī norādīja, ka nav pārliecināta par "Jaunās Vienotības" izredzēm citās vēlēšanām, jo partiju apvienības vēlētājs ir skaidri parādījis, ka uzticas konkrētām personībām – Valdim Dombrovskim un Sandrai Kalnietei.
"Bet, ja kaut kas aizdomīgs notiek šeit pat Latvijā, tad "Jaunās Vienotības" vēlētājs ir arī tas, kas ļoti aktīvi kandidātus svītro, ko nācās šajās vēlēšanās piedzīvot gan Krišjānim Kariņam, gan Jānim Reiram," pauda Kažoka.
Pēc viņas teiktā, pārsteigums šajās vēlēšanās ir tas, ka EP neiekļuva partijas, kas ir tolerantas vai atbalstošas pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.
"Tas parasti krieviski runājošais Latvijas pilsonis šajās vēlēšanās balsojis ļoti mēreni. Arī par cilvēkiem vai par partijām, ko viņš pazīst, proti, atkal par Nilu Ušakovu, kas tomēr ir ļoti skaidri Ukrainas pozīcijās, arī par "Latvija pirmajā vietā". Bet vienlaikus tādām partijām kā "Stabilitātei" un "Suverēnā vara", kas varēja reāli pretendēt uz pārstāvniecību Eiropas Parlamentā, pie mandātiem tikt neizdevās. Līdz ar to Tatjanai Ždanokai maiņa nav uz Eiropas Parlamentu no tādiem vairāk prokremliskiem spēkiem nosūtīta," vērtēja politoloģe.
Tas, pēc viņas domām, liecina, ka Krieviju atbalstošais vēlētājs uz EP vēlēšanām nav aizgājis.
Kažoka pauda viedokli, ka par Latvijas deputātu sastāva kvalitāti jaunajā EP sasaukumā nav pamata bažīties. Gandrīz visi no Latvijas ievēlētie deputāti ir ar politikas pieredzi. Izņēmums ir Reinis Pozņaks, kurš, visticamāk, labi darbosies EP.
"Varbūt dažiem kandidātiem ārējā spozme pārspēj viņu reālās spējas strādāt EP apstākļos, bet to mēs turpmākajos gados redzēsim.
Es nevarētu teikt, ka tur ir kāds jaunievēlētais deputāts, kurš ir totāli nevietā. Tā nav. Vai vēlētāji varēja tos kandidātu sarakstus pašķirot labāk? Jā, varēja. Bet Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir tādas personalizētas vēlēšanas, kur tomēr cilvēki vairāk balso par to, kam uzticas, pieņemot, ka viņi arī labi strādās Eiropas Parlamentā. Tas tā ne vienmēr ir, bet es neredzu, ka uz EP Latvijas vēlētāji aizsūtījuši kādu, kas totāli neder tam Eiropas Parlamentam. Visi der," uzskata Kažoka.
Jautāta, vai jautājums par eirokomisāra izvirzīšanu var ietekmēt valdības stabilitāti, politoloģe sacīja, ka situācija nav tik vienkārša. Proti, tuvojas pašvaldības un Saeimas vēlēšanas, tāpat saspringta situācija ir ar valsts budžetu.
"Var redzēt, ka partijām, kas šobrīd ir valdībā, ir ļoti grūti saprast un vienoties, ko pašām tālāk darīt, nemaz nerunājot par to, kā to pastāstīt vēlētājiem, ka draud vairāki nepatīkami lēmumi," sacīja Kažoka, paužot viedokli, ka "Progresīvie" un ZZS arvien vairāk satraucas tā dēļ, kas notika ar iepriekšējiem "Jaunās Vienotības" koalīcijas partneriem – "Attīstībai/Par" un Jauno konservatīvo partiju.
"Proti, ka tām ir tieksme kaut kur pabalēt vēlētāju acīs, ja viņi atrodas šāda veida koalīcijās," vērtēja politoloģe.
Viņas vērtējumā, attiecībā uz eirokomisāra izraudzīšanos "viss ir ļoti vienkārši" – ņemot vērā, ka "Jaunā Vienotība" ir uzvarējusi Eiropas Parlamenta vēlēšanās, premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") šim amatam, visticamāk, virzīs Valdi Dombrovski.
"Bet, kas tālāk notiks ar valdību, ņemot vērā dažādos spriedzes momentus, kas šobrīd parādās, tas nav tik viegli pasakāms. Es teiktu, ka ne šīs Eiropas Parlamenta vēlēšanas, bet kopējie šobrīdējie apstākļi Latvijas politikā un ekonomikā un vēlēšanu tuvošanās palielina nestabilitātes sajūtu šai koalīcijai, kas it kā iekšēji darbojas saliedēti, bet tomēr, kā jau tas politikā ir pieņemts, diezgan bieži ar tādu neuzticēšanos skatās viens uz otru, domājot par to, ko šāda koalīcija nozīmēs tuvākajās vēlēšanās. (..) Tā ka dažādi brīnumi ir iespējami," vērtēja Kažoka.
KONTEKSTS:
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) paziņotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina, ka no Latvijas Eiropas Parlamentā iekļuvuši 7 partiju pārstāvji.
Vēlēšanu uzvarētāja "Jaunā Vienotība" ieguvusi 25,07% balsstiesīgo atbalstu. Tālāk seko Nacionālā apvienība ar 22,08% vēlētāju atbalstu, "Latvijas attīstībai" – 9,36%, "Apvienotais saraksts" – 8,18%, "Progresīvie" – 7,42%, "Saskaņa" – 7,14%, "Latvija pirmajā vietā" – 6,16%.
Eiropas Parlamentā ievēlētie 9 deputāti no Latvijas: Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība"), Sandra Kalniete ("Jaunā Vienotība"), Roberts Zīle (Nacionālā apvienība), Rihards Kols (Nacionālā apvienība), Nils Ušakovs ("Saskaņa"), Ivars Ijabs ("Latvijas attīstībai"), Reinis Pozņaks ("Apvienotais saraksts"), Mārtiņš Staķis ("Progresīvie"), Vilis Krištopans ("Latvija pirmajā vietā").
Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā nobalsojuši 521 226 jeb 33,82% balsstiesīgo, liecina CVK dati. Tā ir tikai nedaudz lielāka aktivitāte nekā EP vēlēšanās 2019. un 2014. gadā.
Jaunievēlētais Eiropas Parlaments uz pirmo sesiju sanāks 16.–19. jūlijā. Pirms tam jūnijā būs Eiropas Savienības dalībvalstu līderu sanāksmes, kurās neoficiāli varētu sadalīt galvenos amatus. Jauno Eiropas Komisiju (EK) apstiprinās tikai rudenī.
