Zīle norādīja, ka politikā ir jābūt elastīgam, tāpēc viņš vēl nezina, vai strādās tajās pašās komisijās, kurās šajā sasaukumā.

Viņš atklāja, ka svarīgākais šobrīd būs viņa pārstāvēto frakciju EP – Eiropas Konservatīvo un reformistu partiju – izveidot par trešo lielāko, reizē "nepazaudējot politisko kuģa kursu, neejot flirtēt ar kādiem, ar kuriem nav pa ceļam".

Vērtējot Nacionālās apvienības sniegumu EP vēlēšanās, Zīle sacīja, ka 114 000 balsu ir daudz un Nacionālajai apvienībai labāks rezultāts bijis tikai "pirms gadiem 20". Par Nacionālo apvienību šogad nobalsoja 114 729 jeb 22,08% balsstiesīgo (2019. gadā – 16,4%, 2014. gadā – 14,25%), partijai ierindojoties otrajā vietā aiz "Jaunās Vienotības".

"Ir gandarījums, ka Eiroparlamentā nebūs simtprocentīga Ždanokas mantinieka ģeopolitisko jautājumu izteiksmē," sacīja Zīle.

Vienlaikus viņš atzina, ka Nacionālā apvienība vēlēšanās gribēja uzvarēt, jo ideoloģiski domā citādi nekā valdības koalīcija. "Tur ir kreisi centriska koalīcija, mēs neredzam, ka tā ir Latvijas vēlētāju īstā izvēle, tāpēc mēs pie tā piestrādāsim," sacīja Zīle.

Komentējot "Jaunās Vienotības" panākumus, Zīle sprieda, ka nostrādājis "Valda Dombrovska faktors", kā arī svītrošanas kāre. ""Atsperes efekts" pēc skandāliem, kas gāja pāri "Vienotībai", mobilizēja viņu vēlētāju," sprieda Zīle.

Deputāts norādīja, ka sniegs palīdzību arī otram no partijas EP iekļuvušajam deputātam Rihardam Kolam, kuram šis būs pirmais sasaukums EP. "Mēģināšu "iestumt" iespējami labākajās pozīcijās," norādīja Zīle. Kols vēlēšanās apsteidzis saraksta otro numuru, Saeimas deputāti Ināru Mūrnieci. 

KONTEKSTS:

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) paziņotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina, ka no Latvijas Eiropas Parlamentā iekļuvuši 7 partiju pārstāvji.

Vēlēšanu uzvarētāja "Jaunā Vienotība" ieguvusi 25,07% balsstiesīgo atbalstu. Tālāk seko Nacionālā apvienība ar 22,08% vēlētāju atbalstu, "Latvijas attīstībai" – 9,36%, "Apvienotais saraksts" – 8,18%, "Progresīvie" – 7,42%,  "Saskaņa" – 7,14%, "Latvija pirmajā vietā" – 6,16%.

Eiropas Parlamentā ievēlētie 9 deputāti no Latvijas: Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība"), Sandra Kalniete ("Jaunā Vienotība"), Roberts Zīle (Nacionālā apvienība), Rihards Kols (Nacionālā apvienība), Nils Ušakovs ("Saskaņa"), Ivars Ijabs ("Latvijas attīstībai"), Reinis Pozņaks ("Apvienotais saraksts"), Mārtiņš Staķis ("Progresīvie"), Vilis Krištopans ("Latvija pirmajā vietā").

Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā nobalsojuši 521 226 jeb 33,82% balsstiesīgo, liecina CVK dati. Tā ir tikai nedaudz lielāka aktivitāte nekā EP vēlēšanās 2019. un 2014. gadā.

Jaunievēlētais Eiropas Parlaments uz pirmo sesiju sanāks 16.–19. jūlijā. Pirms tam jūnijā būs Eiropas Savienības dalībvalstu līderu sanāksmes, kurās neoficiāli varētu sadalīt galvenos amatus. Jauno Eiropas Komisiju (EK) apstiprinās tikai rudenī.