ĪSUMĀ:
- Pašmācības ceļā apgūtas peldētprasmes rada mānīgu pašvērtējumu.
- Cilvēki, kuri apgūst peldētprasmi trenera pavadībā, ir zinošāki jautājumos par drošību pie un uz ūdens.
- Vairāk nekā puse cilvēku ar ļoti sliktām peldētprasmēm vasarās tomēr dodas uz peldvietām.
- Tikai 23% bērni Latvijā tiek mācīti peldēt.
- Noslīkšana ir viens no biežākajiem ārējiem nāves cēloņiem Latvijā.
- Ik gadu Latvijā noslīkst vidēji 129 cilvēki, no kuriem 7 ir bērni.
- Speciālisti aicina plašākā mērogā nodrošināt bērnu peldētapmācību.
Pētījums par Latvijas iedzīvotāju peldētprasmi un paradumiem, atpūšoties pie ūdens/ūdenī
Lejuplādēt1.28 MB
Kā norāda biedrība "Peldēt droši", cilvēki pārvērtē savu peldētprasmi un neprot pareizi rīkoties ārkārtas situācijās, lai glābtu kādu citu cilvēku. Vasaras sākumā veiktais pētījums atklāj nepietiekamas peldēšanas iemaņas bērnu vidū. To dēļ ik gadu tiek zaudētas vairāku bērnu dzīvības.
Jaunākais pētījums rāda uztraucošus datus. Tikai 5% aptaujāto savu peldētprasmi sauc par ļoti labu. Un nereti tie, kas tā uzskata, patiesībā peld slikti.
"Laba peldētprasme ir galvenais nosacījums noslīkšanas risku mazināšanai. Traģisko statistiku mazinātu visaptveroša un regulāra peldētapmācības programma. Taču pētījums atklāj, ka bērniem joprojām nav pieejamas organizētas peldēšanas nodarbības kompetentu pedagogu vadībā, un absolūtais vairākums jeb 68% aptaujāto norāda, ka peldēt "iemācījušies" no vecākiem vai pašmācības ceļā," sacīja LPF prezidents Aivars Platonovs.
Peldētprasmes apgūšana pašmācības ceļā rada mānīgu pašvērtējumu
Platonovs piebilda, ka šāda peldētprasmes apguve rada mānīgu pašvērtējumu. Cilvēkiem trūkst izpratnes par to, cik daudz viņi nezina, un tas noved pie pārvērtētas pašpārliecinātības un dzīvībai bīstamām situācijām.
To apliecina arī pētījuma dati – no tiem, kas pašmācības ceļā iemācījušies peldēt, 37% aptaujāto savu prasmi atzinuši kā labu vai teicamu,
taču vien 26% spētu pieveikt peldētprasmes definīcijai atbilstošu distanci – bez apstājas nopeldēt 200 metru.
Savukārt no tiem, kuri mācījušies peldēt speciālās nodarbībās, to spēj 66%.
Par pētījumu
Lai noskaidrotu pieaugušo iedzīvotāju peldētprasmi, aptaujāts 501 respondents.
Datus par 674 bērniem vecumā no 7 līdz 16 gadiem aptaujas veidā sniedza 502 vecāki.
Respondenti tika izvēlēti, lai nodrošinātu plašu demogrāfisko pārstāvību, tostarp dažādus reģionus un sociālekonomiskos līmeņus.
Pētījums atklāj, ka tie respondenti, kas peldēšanu apguvuši peldbaseinā trenera vadībā, ir zinošāki arī jautājumos par drošu uzvedību pie un uz ūdens. Tie, kas prot peldēt, biežāk izvēlas atpūtu publiskās peldvietās ar glābēju klātbūtni vai to dara peldbaseinā, savukārt tie, kuri mācījušies peldēt no paziņām vai vecākiem, kā arī
cilvēki ar sliktām, viduvējām prasmēm peldbaseinu apmeklē krietni retāk un tā vietā bauda ūdens priekus dabā, drošas peldvietas izvēlei nepievēršot tik lielu uzmanību.
59% no visiem respondentiem, kuri peld ļoti slikti, vasaras sezonā tomēr dodas uz kādu no peldvietām.
Peldēt mācās tikai katrs ceturtais bērns
Liela problēma, kas atklājas pētījumā, ir arī bērnu apmācība peldētprasmē.
Kopš 2019. gada bērnu apmācība ir nokritusies par 6%.
Šobrīd tikai 23% bērnu tiek nodrošināti ar šīm tik ļoti nepieciešamajām apmācībām.
Kā norādīja Platonovs, tas ir ļoti satraucošs novērojums, jo, ja bērni netiek apmācīti agrā vecumā, kā peldēt un kā pareizi atrasties uz ūdens un pie ūdens, tad statistikas dati ar gadiem tikai pasliktināsies: "Tur lielā mērā [pie vainas] pandēmija un nodokļu politikas izmaiņas, kas samazinājušas pašvaldību ienākumus. Un pēc 10, 15 gadiem šie bērni, kas izaugs, būs ar vēl zemākām peldētprasmēm nekā mūsdienās. Un pakļaus sevi noslīkšanas riskam."
Noslīkšana – viens no biežākajiem ārējiem nāves cēloņiem valstī
Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem (SPKC) noslīkšana ir viens no biežākajiem ārējiem nāves cēloņiem Latvijas iedzīvotājiem līdz 54 gadu vecumam, tai skaitā bērniem (līdz 17 gadiem). Ik gadu noslīkst vidēji 129 cilvēki, no kuriem 7 ir bērni.
Savukārt vīrieši noslīkst 3,5 reizes biežāk nekā sievietes.
SPKC Veselības aprūpes analītiķe Aurēlija Usačova atzīmēja, ka visbiežāk noslīkst cilvēki darbspējas vecumā. Visbiežāk – 21% gadījumu – cilvēki vecuma grupā no 45 līdz 54 gadiem.
Tikmēr aptauja rāda, ka dzīvībai potenciāli bīstamā situācijā uz ūdens/ūdenī vismaz reizi savas dzīves laikā ir iekļuvuši 30% respondentu, kas ir par 6% vairāk nekā 2018. gadā.
"Gadījumos, kad noslīkst bērni, vienīgais iemesls ir to nepieskatīšana – vecāki nedrīkst pieļaut situāciju, kad bērni ir vieni ūdens tuvumā. Neviena grāmata, jautrs video tālrunī vai acij tīkama, bet nenorobežota ūdenstilpe nav bērna dzīvības vērta. Savukārt visos citos gadījumos pie vainas ir bezatbildīga, pārgalvīga uzvedība un savu spēju pārvērtēšana. Noslīkšana ir novēršama, ja vien ir izpratne, zināšanas un laba peldētprasme," pārliecināta ir biedrības "Peldēt droši" dibinātāja Zane Gemze.
Kā iemeslu, kāpēc notiek nelaimes uz ūdens, absolūtais vairākums aptaujāto norāda divus dominējošos faktorus – alkohola vai citu apreibinošo vielu lietošanu (79%) un savu prasmju pārvērtēšanu (74%). Vienlaikus, atbildot uz jautājumu par svarīgākajām prasmēm, kas būtu jāapgūst ikvienam, 82% respondentu norāda, ka tā ir peldētprasme.
Aizvien pārmērīgi augsts – 57% – ir to respondentu skaits, kas dotos glābt ūdenī cilvēku, kaut nav apguvuši slīcēju glābšanas prasmes.
Katrs ceturtais, kas savu peldētprasmi vērtē kā sliktu, mestos ūdenī.
Aicina plašākā mērogā nodrošināt bērniem apmācības
Saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta datiem Latvijā no ūdenstilpēm šogad izcelti jau 52 cilvēki. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi šogad uz izsaukumiem saistītiem ar slīkšanu devušies vairāk nekā 130 reizes, tostarp 13 no tiem cietušie bijuši vecumā līdz 14 gadiem.
Lai novērstu traģēdijas, Latvijā pēc iespējas plašākā mērogā ir jānodrošina peldētapmācības, pauda LPF prezidents Platonovs:
"Gan Slovēnijā, gan arī Skandināvijas valstīs noslīkušo skaits ir bijis līdzīgs kā Latvijā, bet tas ir bijis pirms 40, 50 un 60 gadiem, un, īstenojot mērķtiecīgu peldētapmācības programmu, viņiem šis rādītājs uzlabojies desmitkārtīgi. Un šeit nav, manuprāt, citu svarīgāku uzdevumu, kā nodrošināt bērniem peldētapmācību pēc iespējas plašākā mērogā un pēc iespējas plašākā apjomā. Mēs uzskatām, ka peldētapmācībai jābūt, sākot no 1. līdz 3. klasei, trīs mācību gadus, 108 mācību stundas, ietverot drošības uz ūdens vai ūdens kompetences apmācības elementus."
Lai to realizētu, ir jābūt tikai politiskajai gribai, sacīja Platonovs.
Vērtējot situāciju kaimiņvalstīs, jānorāda, ka Igaunija ik gadu atvēl no valsts budžeta 1,2 miljonus eiro peldētapmācības īstenošanai. Programmā šobrīd ir iesaistīti vairāk nekā 13 000 bērnu, un katrs otrais iemācās arī peldēt.
Arī biedrības "Peldēt droši" dibinātāja Gemze pauda pārliecību, ka tikai ar izglītošanu mēs varam lauzt skaudro statistiku un vairāk sargāt mūsu iedzīvotājus. Tiesa gan, pieaugušie ne vienmēr labprāt atzīst to, ka patiesībā ir slikti peldētāji, un bieži vien arī necenšas situāciju uzlabot.
Biedrība "Peldēt droši" nodrošina brīvprātīgo uzraugu apmācības, un tās nav ļoti labi apmeklētas. Bieži vien piesakās vairāki desmiti cilvēki, bet uz nodarbībām atnāk tikai daži.
