ĪSUMĀ:
- Jelgavas novada dome bez mēra ir kopš 3. aprīļa.
- Domes priekšsēdētāja amatam 10. jūlija ārkārtas sēdē izvirzīja divus kandidātus.
- Neviens no viņiem pirmajā kārtā neieguva pietiekamu balsu skaitu.
- Otrajā kārtā balsoja par visvairāk balsu ieguvušo kandidātu Andri Ozoliņu, bet viņam nepietika balsu.
- Domes priekšsēdētāja pienākumus turpina pildīt vietniece Ilze Vītola.
- VARAM darba kārtībā pašlaik nav jautājuma par Jelgavas novada domes atlaišanu.
Divās vēlēšanu kārtās neizdodas ievēlēt mēru
Sākotnēji mēra amatam bija izvirzīti divi kandidāti – līdzšinējā novada mēra partijas biedrs Emīls Dobrājs ("Latvijas attīstībai") un Ozoliņš. Taču neviens neieguva pietiekamu balsu skaitu – par Dobrāju nobalsoja 6, bet par Ozoliņu – 8 deputāti.
Tad rīkoja otro vēlēšanu kārtu, kurā vēlreiz balsoja par visvairāk balsu ieguvušo Ozoliņu, taču par viņu atkal nobalsoja 8 deputāti. Domes priekšsēdētāja ievēlēšanai kopā ir nepieciešamas desmit balsis.
Tas nozīmē, ka Jelgavas novada domes priekšsēdētājs nav ievēlēts. Jelgavas novada pašvaldības darba nepārtrauktību līdz jauna mēra ievēlēšanai turpinās nodrošināt domes priekšsēdētāja vietniece Ilze Vītola (Latvijas Zemnieku savienība). Vītola tiek minēta arī kā viena no iespējamajām kandidātēm uz domes priekšsēdētāja amatu.
Latvijas Televīzijas aptaujātie domnieki atzina, ka pagaidām nav saprotams, kad varētu vēlreiz balsot par domes priekšsēdētāju. Tikmēr bijušais mērs Madars Lasmanis ("Latvijas attīstībai") sagaida aktīvāku atbildīgās ministrijas (VARAM) iesaisti, jo novada dome bez priekšsēdētāja ir jau vairāk nekā trīs mēnešus.
"Šī nav tikai Jelgavas novada sāga, tā ir arī kopējā valsts sāga, un manā skatījumā ir slikti, ka VARAM ir tik vienaldzīgs šajā jautājumā, jo arī VARAM ministram ir pienākums rūpēties, lai pašvaldība var izpildīt savas funkcijas," sacīja Lasmanis.
Darbu bez priekšsēdētāja vairāki Jelgavas novada deputāti raksturo kā stagnāciju un pat purvu, norādot, ka bez politiskās vadības un koalīcijas nav iespējams pieņemt pašvaldībai svarīgus lēmumus.
"Atslēgas vārds, ka nav pozīcijas domē un katrs jautājums ir skatāms individuāli domē, un nav prognozējami rezultāti," vērtēja deputāts Uldis Ainārs ("Jaunā Vienotība").
"Kā redzam, nekas nav stabilāk kā stabilā purvā," piebilda deputāte Irina Dolgova ("Saskaņa").
Vairāki deputāti uzsver, ka pa šo laiku sakrājušies vairāki sarežģīti darbi – gan saistībā ar komunālo uzņēmumu, gan veselības centru. Tie pašlaik netiekot atbilstīgi risināti.
"Bez priekšsēdētāja strādāt ir sarežģīti, tuvojas laiks, kad vajadzēs strādāt pie 2025. gada budžeta, protams, tas ir sarežģīti," pauda Ozoliņš.
"Politiskās vienošanās neesamība un varas vakuums darbu krietni apgrūtina. Ja mēs cenšamies iet no balsojuma uz balsojumu, tie viedokļi ir radikāli atšķirīgi. Ilgtermiņā mēs tā strādāt nevaram," pārliecināts ir Dobrājs, pieļaujot, ka sarunas turpināsies un agri vai vēlu domes priekšsēdētājs tiks ievēlēts.
VARAM pašlaik neapsver domes atlaišanu
Lai gan rit jau ceturtais mēnesis bez politiskās vadības, visu šo laiku domes sēdes tiek noturētas.
Pašvaldību likuma 70. panta pirmā daļa noteic, ka Saeima ar likumu var atlaist domi, ja tā nav ievēlējusi domes priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku vai komitejas divu mēnešu laikā. Tādējādi tas ir viens no pamatiem, lai varētu apsvērt pašvaldības domes atlaišanu, tomēr tās ir Saeimas tiesības, nevis pienākums, komentējot šodienas notikumus, norādīja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
"Likumprojektu par domes atlaišanu Ministru kabinets iesniedz Saeimai pēc savas iniciatīvas vai pamatojoties uz ģenerālprokurora priekšlikumu. Šobrīd Jelgavas novada domes atlaišana nav dienas kārtībā," apliecināja ministrijā.
Vienlaikus VARAM pašvaldību pārraudzības ietvaros vērtēs, vai domes priekšsēdētāja neapstiprināšana varētu liecināt par pašvaldības domes rīcības nespēju –
netiek nodrošināta vai traucēta autonomo funkciju izpilde, dome nevar sasaukt domes sēdes kvoruma trūkuma dēļ vai nespēj pieņemt lēmumus.
VARAM tāpat uzsver, ka saskaņā ar Pašvaldību likumu domes darba nepārtrauktību nodrošina domes priekšsēdētāja vietnieks.
Izplūdusi robeža starp koalīciju un opozīciju
Dobrāju domes priekšsēdētāja amatam izvirzīja bijušais mērs Madars Lasmanis, bet Ozoliņu – Jānis Kažotnieks (LZP).
Dobrājs izvairīgi atbildēja uz deputātes Irinas Dolgovas ("Saskaņa") vairākkārt uzdoto jautājumu, vai ir gatavs rosināt izpilddirektores Līgas Lonertes atlaišanu. "Nav korekti runāt par personu, tai neesot klāt. Tas nav šīs dienas jautājums. Man nav pilnvarojuma vienpersoniski šādu jautājumu virzīt," norādīja Dobrājs.
Līdzšinējais mērs Madars Lasmanis, atkāpjoties no amata aprīļa sākumā, sacīja, ka jaunās koalīcijas tapšanas pamatā ir vienošanās par pašvaldības centrālās pārvaldes un administrācijas reorganizāciju, ko līdz šim sabotējusi pašreizējā izpilddirektore Līga Lonerte (Latvijas Zemnieku savienība), kapitālsabiedrību darbības likumības nodrošināšanu, kā arī Lonertes atbilstības ieņemamajam amatam izvērtēšanu. Viņš gan toreiz neatklāja, starp kuriem politiskajiem spēkiem ir šī vienošanās, bet neizslēdza iespēju, ka jaunajā koalīcijā būs pārstāvētā arī viņa partija "Latvijas attīstībai".
Jelgavas novada domē ir 19 deputāti no septiņiem politiskajiem spēkiem. Līdz šim koalīcijas kodolu veidoja "Latvijas attīstībai" un Latvijas Zemnieku savienība (LZS), taču LZS ir sašķēlusies, tādēļ šobrīd nav skaidras robežas starp koalīciju un opozīciju.
Pēc sēdes ielās sastaptie jelgavnieki atzina, ka nav pārsteigti par to, ka novads arī turpmāk paliks bez mēra.
KONTEKSTS:
Jelgavas novada dome bez mēra strādāja trīs mēnešus, kad aprīļa sākumā pēc divdomīga video no šī amata atkāpās Madars Lasmanis ("Latvijas attīstībai"). Demisijas rakstu Lasmanis iesniedza stundu pirms sēdes, kurā opozīcija viņu gribēja gāzt no mēra amata.
Visu šo laiku domes deputāti nevarēja vienoties par mēra amata kandidātu, kā reālākā kandidāte iepriekš tika minēta priekšsēdētāja vietniece Ilze Vītola (Latvijas Zemnieku savienība).
Domes ārkārtas sēde 10. jūlijā tika sasaukta pēc 7 deputātu iesnieguma. Tā autori bija trīs deputāti no Latvijas Zaļās partijas (Andris Ozoliņš, Jānis Kažotnieks, Ģirts Neija), divi deputāti no Latvijas Zemnieku savienības (Pēteris Veļeckis un Jānis Počs), deputāte Irina Dolgova ("Saskaņa") un Artūrs Semjonovs ("Jaunā Vienotība"). Deputāti savu iesniegumu pamatoja ar ilgstošo pašvaldības darbu bez domes priekšsēdētāja, kas var rezultēties ar domes atlaišanu.
