No jūlija vairs neiznāk reģionālais laikraksts "Ludzas Zeme", bet pērn darbu pārtrauca Dobeles novada laikraksts. Savukārt 2020. gada rudenī pārstāja iznākt reģionālais izdevums "Kursas Laiks". Pandēmija atstāja būtisku ietekmi uz reģionālajiem medijiem – samazinājās abonementu un pārdoto laikrakstu skaits, saruka ienākumi un reklāmu apjoms par 20–50%.
Pandēmijas laikā galvenokārt drukāto mediju pārstāvji atzina, ka, pasliktinoties finansiālajai situācijai, nācās atlaist no darba medijā strādājošos cilvēkus un samazināt darbinieku atalgojumu. Zaudējumu pieaugumu pandēmijas laikā veicināja arī daudzu mazo pasta nodaļu darbības apturēšana, nodrošinot pasta pakalpojumus pēc pieprasījuma, taču daļa pasta nodaļu pēc pandēmijas darbu neatsāka, turklāt pasta nodaļu slēgšana turpinās joprojām.
Lai izdzīvotu, gan nacionālo, gan reģionālo laikrakstu veidotāji iesaistījās dažādos projektu konkursos un tas notiek joprojām.
Lasītāju loks ik gadu samazinās
"Ludzas Zemes" redaktore Laima Linuža, stāstot par laikraksta slēgšanas iemesliem, atzina, ka drukātā prese diemžēl izmirst. "Kas ir reģionālo mediju lasītāji? Tie, pirmkārt, ir seniori, kuri ir pieraduši lasīt, nevis kā sociālajos tīklos – virsrakstu un tad vēl maksimums divas rindiņas, un tad, piedodiet, naida runas un visādas muļķības. Tie ir cilvēki, kas ciena valodu, grib iedziļināties, turklāt nevis par velti, bet viņi par šo informāciju maksā. Cilvēku pierobežā ir aizvien mazāk, tāpēc lasītāju loks ar katru gadu krītas," situāciju ieskicēja Linuža.
Trūkstot atbalsta gan no valdības, gan pašvaldībām.
"Valdībā no amatpersonām neesmu dzirdējusi skaidru izpratni. Eiropas Komisija un Eiropas Padome ļoti skaidri savās norādēs un direktīvās ir pateikusi, ka īpaši pierobežas punktos
bez valsts un pašvaldības atbalsta mazie mediji nevar pastāvēt un līdz ar to šajos reģionos ir nopietns drauds, ka radīsies informatīvie tuksneši. Tas augstākā līmenī nav saprasts,
daudzās pašvaldībās ne tikai nesniedz atbalstu vietējiem medijiem, bet ražo paši savas avīzes un nogalina būtisku pieeju informācijai no neatkarīgiem medijiem," turpina Linuža.
Arī reklāmu neesot, jo Latgalē daudzi uzņēmumi savu darbību pārtraukuši. Pēdējais piliens bija neapstiprinātie Mediju atbalsta fonda projekti. "Ludzas Zeme" šogad Mediju atbalsta fondā esot iesniegusi septiņus projektus, pretendējot uz kopumā 110 tūkstošiem eiro, bet šā gada maijā saņemts apstiprinājums par 10 reižu mazāku summu. Tad redaktore sarēķinājusi, ka ar tik niecīgu atbalstu izdzīvot nevar, nācās no darba atlaist žurnālisti un nolēma avīzi slēgt, jo bijis skaidrs, ka līdz gada beigām strauji pieaugs mīnusi. Šis bijis īstais brīdis, jo tādā veidā vēl esot iespējams atmaksāt naudu tiem, kas avīzi abonēja.
Linuža gan brīdina, ka līdzīgs liktenis var piemeklēt vēl vienu otru reģionālo mediju, kuram atbalsts arī ir svarīgs turpmākajā izdzīvošanā.
Sola pastāvīgu atbalstu
Tam, ka valsts neatbalsta reģionālos medijus, nepiekrīt kultūras ministres ārštata padomnieks mediju jautājumos Kārlis Dagilis. Viņš uzsver, ka ministrija jau esot darījusi pietiekami daudz mediju atbalstam un īpaši reģionālo mediju atbalstam. Kopš 2017. gada darbojas Mediju atbalsta fonda sistēma, un šogad pieejamais atbalsts ir 4,3 miljoni eiro.
Reģionālajiem medijiem atbalsts pieaudzis četras reizes, un šogad jau nepilni divi miljoni eiro nonāks to rīcībā.
Tiesa, konkurence ik gadu pieaug. Šogad saņemti 86 projektu pieteikumi un apstiprināti 59. Turklāt Latgales medijiem esot papildu iespēja pieteikties uz 200 tūkstošu lielu atbalstu. Šogad esot izveidota jauna lote, kurā reģionālie mediji varēs sadarboties kopīgi ar nacionālajiem medijiem un saņemt atbalstu. Ja pagājušajā gadā "Ludzas Zemes" projekti tika apstiprināti, tad šogad kvalitātes kritērija "Izdevuma atbilstība un pamatotība" dēļ noraidīti.
Uz jautājumu, vai Latgalē un citviet tomēr neveidosies ziņu tuksnesis, kā tas ir vērojams Eiropā, Dagilis uzsver, ka Kultūras ministrijai, kas atbild par mediju politikas veidošanu mūsu valstī, reģionālie mediji, reģionālie satura veidotāji ir īpaša prioritāte.
"Mēs skatāmies uz jauniem veidiem, kā atbalstīt reģionālos medijus. Cilvēku mediju lietošanas paradumi mainās, drukāto presi diemžēl lasa aizvien mazāk, abonementu skaits katru gadu krīt, bet tas nemaina faktu un prioritāti, ka par to, kas cilvēkiem apkārt notiek, cilvēkiem ir tiesības zināt un saņemt kvalitatīvu, profesionālu žurnālistu veidotu informāciju," turpina Dagilis.
Tāpēc arī mediju politikas nostādnēs ierakstīts, ka nākamajos gados reģionālajiem medijiem tikšot meklētas iespējas saņemt institucionālu atbalstu, lai mediji varētu rēķināties ar valsts atbalstu ilgākā termiņā, nevis no projekta uz projektu.
"Kā redzams, vienu gadu saņemot [atbalstu], medijs ir un var eksistēt, var turpināt dzīvot, bet citu gadu, ja kaut kas atgadās konkursā, pieteikums nav bijis kvalitatīvs vai izdevumi nav bijuši atbilstoši, tad šis projekts iet secen un šim medijam pienāk beigas.
Nav noslēpums, ka daudziem medijiem šis valsts atbalsts ir krietni vien lielāks nekā pašu apgrozījums. Būtībā bez valsts atbalsta daudzi mediji nespētu eksistēt,"
atzīst Dagilis.
Viens no veidiem, kā atbalstīt nozari, būs digitalizācija, bet pārējos Dagilis pagaidām neatklāja, piebilstot, ka mediju uzraugs strādā sazobē ar pašu nozari, lai rastu risinājumus. Arī pašai nozarei esot jādomā, kādi būs jaunie mediju transformācijas veidi.
"Mediju izstrādājumi" joprojām kropļo tirgu
Savukārt Latvijas Reģionālo mediju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ivonna Plaude vērš uzmanību, ka joprojām darbojas tā saucamie mediju izstrādājumi – pašvaldību izdevumi, kas izskatās un darbojas kā mediji, bet patiesībā kropļo tirgu, jo bez maksas publicē reklāmas un tiek izdoti bez maksas. Pašlaik mediju projektiem naudu piešķir Sabiedrības integrācijas fonds, taču Plaude uzskata – to saturs būtu jāvērtē daudz skrupulozāk, jo finansējumu saņemot arī dažādi apšaubāmi projekti.
"Nevar būt tā, ka cilvēks ar kameru, kam reāli nav nekādas darbības, nav neviena žurnālista, dabū tādu pašu atbalstu – tā tas nedrīkstētu būt. Reāli, ja mēs izšķirotu tos, kas saturiski faktiski krāpj valsti un neko nedod… Jo saturiski neviens neskatās, tu vari pēdējās muļķības raidīt," uzsvēra Plaude.
Tagad par šo problēmu gan neesot ar ko runāt, jo izsludināts konkurss uz jaunā vadītāja amatu. Jāatgādina, ka jau iepriekš Saeima atbalstīja to, ka pašvaldību izdevumos nevar būt apmaksātas reklāmas un nav pieļaujama priekšvēlēšanu aģitācija tajos.
Tikmēr "Ludzas Zemes" redaktore Linuža aicina domāt par informatīvo tuksnesi, jo
Krievijas pierobežā zeļ un plaukst dezinformācijas pļava. Nepastāvot reģionālajiem medijiem, tā ietekme varot tikai pieaugt.
Satraukumu par to jau paudusi Baltijas mediju izcilības centra vadība, sakot, ka pierobežā īpaši svarīgi ir stiprināt spēcīgus un kvalitatīvus medijus. Kā tas tiks darīts, būs atkarīgs lielā mērā no valsts atbalsta, ko nākamajos gados vajadzētu palielināt.
