"Getliņos" pērn tikai 12% no atkritumiem nāca no bioatkritumu konteineriem
Latvijas lielākajā atkritumu poligonā "Getliņi" darbdienas vidū nepārtraukti iebrauc kravas mašīnas, pilnas ar Rīgas un Pierīgas atkritumiem. Daļā mašīnu, iespējams, ir sadzīves atkritumi kopā ar puķēm un augļu un dārzeņu mizām jeb bioloģiski noārdāmiem atkritumiem. Ik gadu šeit nonāk simtiem tūkstošu tonnu sadzīves atkritumu, no tā pusi poligonā apglabā.
2035. gadā to varēs darīt tikai ar desmito daļu sadzīves atkritumu.
Bioloģiskos atkritumus pērn "Getliņos" pārstrādāja 90 tonnu apmērā, no tiem ievērojamākā daļa bija mehāniski atdalīti, ko iedzīvotāji bija sametuši kopā ar citiem atkritumiem. Tikai 12% nākuši no brūnajiem konteineriem, kur jāmet bioloģiski noārdāmie atkritumi, secināja uzņēmumā "Getliņi eko".
"Bioatkritumu tuneļu, kuros tiek pārstrādāti bioatkritumi, kopējā jauda gadā pārstrādāt 125 000 tonnu bioatkritumu. Tas, ko mēs pašreiz saņemam dalīti vāktu, gada laikā svārstās no 10 000 līdz 15 000 tonnu, kas nozīmē –
maksimāli tie ir 10% no nepieciešamā, un attiecīgi visa tā pārējā daļa pašreiz tiek nošķirota," stāstīja uzņēmuma Vides un attīstības pārvaldes vadītāja Līga Šmite.
"Attiecīgi, ja mēs palielinām to daudzumu – piemēram, ja tur bija astoņi tūkstoši [tonnu] gadā bioatkritumu, [tagad] ir 16 tūkstoši, jebkurā gadījumā no kopējā tas ir joprojām ļoti maz, jo nepieciešamie 125 tūkstoši [tonnu]. Tā ka ir, kur augt," viņa secināja.
"Getliņi" sāk kampaņu iedzīvotāju izglītošanai
Sabiedrības aptaujas dati rāda, ka palielinās iedzīvotāju izpratne par bioatkritumu šķirošanu. Latvijā šogad apsaimniekoti aptuveni 14 000 tonnu bioatkritumu – tas ir gandrīz divreiz vairāk nekā analogā laika periodā pērn. Bet šis pieaugums ir tikai no 2% uz 4% no kopējā atkritumu daudzuma.
"Mēs esam ceļa pašā sākumā, mums vēl liels ceļš ejams uz priekšu, jāstrādā visos līmeņos. Gan pašvaldības, gan valsts likumdošanas, gan iedzīvotāju, gan atkritumu apsaimniekotāju, gan namu apsaimniekotāju līmeņos," atzina SIA "Clean R" valdes priekšsēdētājs Valerijs Stankevičs.
Iespējamā panākuma atslēga – iedzīvotājiem regulāri atgādināt. Trešdien, 10. jūlijā, uzņēmums sācis kārtējo kampaņu. Iepriekšējās aktivitātes devušas rezultātu – pētījumi liecinot, ka arvien vairāk cilvēku izprot šķirošanas vajadzību.
Kampaņas centrā ir tēls – kampaņas varonis Bipa jeb Bioloģisko atkritumu pārstrādes rūpnīca, kas pārtiek tikai no bioatkritumiem un sašķirotās bagātīgās pārtikas atliekas pārvērš vērtīgos resursos – kompostā un biogāzē. Diemžēl bio atkritumi vēl netiek šķiroti pietiekamā apjomā, tādēļ Bipa ir badā.
"Getliņi EKO" sociāli informatīvu kampaņu rīko kopā ar sadarbības partneriem atkritumu apsaimniekošanā, kā arī virkni pārtikas tirgotāju un piegādātāju zīmolu.
Latvijas Radio Rīgā uzrunātie cilvēki ne vienmēr atkritumu šķiro:
"Nu, reizēm, ja ir, piemēram, veci kartupeļi, tad tos izmet.
– Vai brūnajos konteineros izmest ir ērti?
– Nezinu," atbildēja kāda sieviete Ķengaragā.
"Vasarā no tās šķirošanas vairāk nepatikšanu.
– Kāpēc?
– Paskaties, kādi [ir] tie konteineri. Es jau mājās lieku kompostā. Paskaties, kas pilsētās notiek. Visur tie tārpi ložņā. Viena bēdu ieleja. Es neredzu tam lielu jēgu. Kas iet kopā, tas iet kopā," sprieda vīrietis no Ogres.
"Jā, [bioloģiskos atkritumus šķirot] cenšos. Vajag.
– Kāpēc?
– Nu, nezinu. Pašiem vajag. Visiem vajag.
– Kam visiem?
– Visiem cilvēkiem vajag šķirot," sacīja sieviete no Daugavpils.
Rīgā sāks sodīt namu apsaimniekotājus par konteineru neuzstādīšanu
Rīgā brūnie konteineri pie daudzdzīvokļu mājām no marta ir jāuzstāda obligāti. Kopumā galvaspilsētā paredzēti 8000 konteineru, patlaban trūkst 2000.
Turklāt, pat ja brūnie konteineri ir, namu apsaimniekotāji atraduši veidu, kā noteikumus apiet, uzstādot mazāko konteineru ar retāko izvešanas reizi un iznākumā iedzīvotājiem pat jāmaksā vairāk, stāstīja "Eco Baltia" vide valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.
"Tāpēc es saistošos noteikumus papildinātu, ka ne tikai obligāti, bet arī obligāti minimālie apjomi. Nu beidziet izlikties, ka 60 dzīvokļos šāds konteiners piepildās divās nedēļās. Nopietni? Un zaļie piepildās septiņi trīsreiz nedēļā. Nu tas tāds piemērs no vidējā Rīgas daudzdzīvokļu nama," stāstīja Aizbalts.
Par brūno konteineru neuzstādīšanu namu apsaimniekotājus pašvaldība drīzumā sāks sodīt, atgādināja domes Mājokļu un vides komitejas vadītājs Viesturs Zeps no "Latvijas attīstībai".
"Vēl ejam to labticīgo veidu, kad namu pārvaldnieki sūta iedzīvotājiem paziņojumus, sūta informatīvās ziņas, tagad ir šī kampaņa. Tātad mēs vēl dodam nosacīto handikapu, jo nav jau mērķis sodīt. Mērķis ir panākt to, lai mēs visi saprotam, kāpēc mēs šķirojam, saprotam, ka faktiski atkritumu nonākšana poligonā ir pats sliktākais videi mūsu nākotnei, kas vien ir iespējams. Tāpēc mēs šķirojam," klāstīja Zeps.
"Mēs redzam, kā ir iestrādājies, ka atšķirojam plastmasu, stiklu, papīru, tos mēs šķirojam. Mums tagad ir arī depozīts, kuru mēs jau tagad dabiski šķirojam. Šim paradumam arī nepieciešams kaut kāds laiks. Bet brīdī, kad mēs redzam, ja noteikti namu apsaimniekotāji klaji ignorē, neapšaubāmi, ka mēs viņu sodīsim. Tas būs ļoti drīz," brīdināja Zeps.
"Mēs jau saprotam, ka vēl ir virkne infrastruktūras problēmu, kuras jārisina, proti, jāveido normālas konteineru nojumes, ir jāveido vietām, tā saucamie, iegultie konteineri," sacīja Zeps.
Pašlaik rit darbi pie ērtākiem risinājumiem, piemēram, konteinerā ieklātiem maisiem, lai vismaz būtu mazāka smaka.
Rīgā bioloģisko atkritumu apsaimniekošana par kubikmetru iedzīvotājiem maksā par aptuveni 10 eiro mazāk nekā sadzīves atkritumu izvešana.
Pašvaldībā norādīja, ka nākamajos gados bioloģisko atkritumu izvešanai būtu jākļūst lētākai. Tiesa – tas būšot atkarīgs no valdības lēmuma.
