ĪSUMĀ:
- Lietu iesniedza skolēni, kuriem krievu valoda ir dzimtā un kuri identificējas ar Latvijā dzīvojošajām nacionālajām minoritātēm
- Lietas pieteicēji lūdza pārbaudīt grozījumus Izglītības likumā, kas nosaka mācības tikai valsts valodā arī privātskolās.
- Pieteikuma iesniedzēju tēvs uzskata – norma ierobežo viņa bērniem gan brīvību, gan mazākumtautību kultūras attīstību.
- Tiesa: Privātskolām ir iespēja nodrošināt ar mazākumtautību identitāti saistītu saturu interešu izglītības ietvaros.
- ST nosprieda – valsts ir nodrošinājusi atbilstošu līdzsvaru starp valsts valodas lietojuma veicināšanu un pie mazākumtautībām piederošu izglītojamo tiesībām uz kvalitatīvu izglītību un savas identitātes un kultūras saglabāšanu un attīstīšanu privātajās izglītības iestādēs gan pirmsskolas, gan pamatizglītības pakāpē.
Tiesa uzsvēra, ka valstij ir jāveicina un jāstiprina latviešu valodas lietojums ikvienā izglītības pakāpē, lai tā varētu efektīvi pildīt valsts valodas funkcijas. Valsts valodas prasmēm ir būtiska nozīme personas tiesību nodrošināšanā un saliedētas sabiedrības veidošanā. Savukārt privātajām izglītības iestādēm ir plaša rīcības brīvība nodrošināt ar mazākumtautību identitāti saistītu saturu citstarp interešu izglītības ietvaros.
Apstrīd Izglītības likuma grozījumus par mācībām valsts valodā arī privātskolās
Lieta ierosināta pēc Danas Džibuti un Dominika Džibuti pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēji ir skolēni, "kuri identificē sevi ar Latvijā dzīvojošajām nacionālajām minoritātēm, viņu dzimtā valoda nav Latvijas valsts valoda, bet gan mazākumtautību valoda" – krievu valoda, un "viņi mācās privātajā izglītības iestādē mazākumtautību izglītības programmās pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpē".
Pieteikuma iesniedzēji lūdza ST pārbaudīt 2022. gadā pieņemtos grozījumus Izglītības likumā, kas nosaka mācības tikai valsts valodā arī privātskolās. Iesniedzēju ieskatā apstrīdētās normas neatbilst Satversmei.
Apstrīdētās likuma un likuma grozījumu normas:
- Izglītības likuma 9. panta 1.1 daļa nosaka, ka privātajās izglītības iestādēs vispārējo izglītību un profesionālo izglītību pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē iegūst valsts valodā.
- Ar 2022. gada 29. septembra likumu "Grozījumi Izglītības likumā" paredzēts izslēgt Izglītības likuma 9. panta otrās daļas 2. punktu, 38. panta otrās daļas 1. punktu un 41. pantu. Proti, ar šiem grozījumiem izslēgtas visas normas Izglītības likumā, kas paredzēja vispārējās izglītības iegūšanu mazākumtautību izglītības programmās.
- Izglītības likuma pārejas noteikumu 102. punkta 1. apakšpunkts nosaka, ka grozījumi, kas paredz izslēgt šā likuma pantu par mazākumtautības izglītības programmu, stājas spēkā 2023. gada 1. septembrī – attiecībā uz pirmsskolas izglītības programmas un vispārējās izglītības pamatizglītības programmas īstenošanu 1., 4. un 7. klasē.
Iesniedzēji prasīja vērtēt Izglītības likuma normu atbilstību Satversmes 1. pantam, 112. panta pirmajam teikumam un 114. pantam.
- Satversmes 1. pants: Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.
- Satversmes 112. pants: Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir obligāta.
- Satversmes 114. pants: Personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.
Pieteikuma iesniedzēju tēvs Tangizs Džibuti uzskata, ka mācības tikai latviešu valodā privātskolā ierobežo viņa bērniem gan brīvību, gan mazākumtautību kultūras attīstību. Viņš sacīja: "Ar to mēs zaudējam tās izvēles tiesības. Mums būtu vairāk jākoncentrējas uz vērtībām un kvalitatīvu izglītību. Es zinu, ka mums privātskolās ar vērtībām ir ļoti labi, pozitīvi. Es tomēr uzskatu, ka tam nebija veltīta uzmanība, kaut gan mēs norādījām uz to."
Iepriekš 16. maijā, kad ST sākotnēji grasījās pasludināt spriedumu šajā lietā, tiesa secināja, ka papildus tiesas sēdēs noskaidrotajiem faktiskajiem apstākļiem un juridiskajiem argumentiem ir nepieciešams noskaidrot vēl citus lietas izspriešanai būtiskus jautājumus par valsts valodas lietojumu izglītības procesā mazākumtautību privātajās izglītības iestādēs pirmsskolas izglītības pakāpē.
ST secināja, ka vēl nepieciešams vērtēt, vai privātajās izglītības iestādēs pirmsskolas izglītības pakāpē visos vecuma posmos var nodrošināt izglītības procesu valsts valodā un sasniegt mērķus, kas bērniem attiecīgā vecumā jāsasniedz, nodrošinot mazākumtautību tiesības un stiprinot valsts valodu.
Tādējādi ST nebija iespējams pasludināt spriedumu 16. maijā un lietas izskatīšana tika atsākta.
Tiesa: Vienoti izglītības standarti jāattiecina gan uz valsts, gan privātajām skolām
Skatot lietu atkārtoti, ST vispirms uzsvēra, ka valstij ir jāveido tāda izglītības sistēma, kas spēj nodrošināt valsts noteikto izglītības standartu neatkarīgi no tā, vai izglītības process notiek valsts vai privātās izglītības iestādēs.
Tādēļ valstij ir pienākums attiecināt pirmsskolas izglītības vadlīnijas un valsts vispārējās izglītības standartus gan uz valsts un pašvaldību, gan uz privātajām izglītības iestādēm un atzīt tikai tādu privātajās izglītības iestādēs iegūtu izglītību, kas atbilst šīm prasībām.
Tiesa vērsa uzmanību uz to, ka valsts valoda līdz ar citām savām sociālajām funkcijām veic arī valstiski svarīgus uzdevumus, nodrošinot valsts funkcionēšanu un komunikāciju starp personu un valsti. Personai ir nepieciešamas atbilstošas valsts valodas zināšanas arī tādēļ, lai tā vēlētos un varētu piedalīties sabiedrības dzīvē. Saliedētas sabiedrības veidošanos veicina citstarp tas, ka visiem sabiedrības locekļiem ir nodrošināts saziņas pamats, proti, pienācīgas valsts valodas zināšanas, norādīja ST.
Savukārt apstrīdētajās normās noteiktais ierobežojums sekmē valsts valodas apguvi un lietošanu, kā arī ir vērsts uz to, lai izglītojamie gan pirmsskolas izglītības pakāpē, gan pamatizglītības pakāpē valsts valodu lietotu ikdienā mācību procesā un gūtu tās lietošanas pieredzi. ST atzīmēja, ka tas veicina valsts valodas prasmes attīstību un ļauj veiksmīgi turpināt izglītības ieguvi katrā no nākamajām izglītības pakāpēm.
Vērtējot apstrīdēto normu satversmību, tiesa ņēma vērā arī Latvijas īpašos apstākļus, kas izveidojušies valsts ilgstošas okupācijas un rusifikācijas rezultātā, un to saistību ar aktuālo situāciju valsts valodas lietojuma jomā.
ST secināja, ka vienotas izglītības nodrošināšana valsts valodā lielākajā daļā izglītības iestāžu, kurās tiek īstenotas vispārējās izglītības programmas, novērš ne tikai izglītības iestāžu segregāciju, bet arī veicina vienlīdzīgu tiesību uz kvalitatīvu izglītību nodrošināšanu. Tiesa atzina, ka nav konstatējami citi līdzekļi, kas ļautu vispārējās izglītības procesā vismaz tādā pašā kvalitātē nodrošināt demokrātiskas valsts iekārtas un citu cilvēku tiesību aizsardzību.
ST norādīja, ka likumdevējs ir izveidojis sistēmu, kas ir vērsta uz izglītības kvalitātes kontroli un nodrošināšanu. Regulārā izglītības iestādes darbības kvalitātes vērtēšanā iesaistās pedagogi, vecāki, izglītojamie, dibinātājs, iestādes vadība, kā arī valsts institūcijas. Savukārt izglītojamiem ir tiesības saņemt individualizētu un personalizētu atbalstu valsts valodas prasmes apguvei. Tas nozīmē, ka ikvienam bērnam atkarībā no viņa vajadzībām ir jānodrošina jēgpilns un reāls atbalsts valsts valodas prasmes apguvei.
Vienlaikus ST secināja, ka privāto izglītības iestāžu darbība atšķiras no valsts un pašvaldību dibināto izglītības iestāžu darbības un ka tām ir lielāka autonomija attiecībā uz mācību programmām un mācību metodēm. Privātajām izglītības iestādēm ir pienācīgas iespējas nodrošināt ar mazākumtautību valodas, kultūras un etnisko savdabību saistītu saturu izglītības procesā, tostarp interešu izglītības nodarbībās, tādējādi īstenojot šādu nodarbību un obligātā vispārējās izglītības satura mijiedarbību. Turklāt valsts ir paredzējusi privātajām izglītības iestādēm iespēju saņemt finansiālu un metodoloģisku atbalstu mazākumtautību interešu izglītības programmas īstenošanai.
ST priekšsēdētājs Aldis Laviņš norādīja, ka lieta bija apjomīga un tika piesaistīts netipiski liels ekspertu skaits, tostarp bērnu psihoterapeiti, kuri snieguši vērtējumus, vai un kādu iespaidu uz psihi un emocionālo stāvokli atstāj prasība skolā mācīties latviešu valodā, ja ģimenē izmantota krievu valoda.
Spriedums: Valsts valodas lietojuma veicināšana un mazākumtautību tiesības ir samērotas
Ņemot vērā minēto,
ST atzina, ka valsts ir nodrošinājusi atbilstošu līdzsvaru starp valsts valodas lietojuma veicināšanu un pie mazākumtautībām piederošu izglītojamo tiesībām uz kvalitatīvu izglītību un savas identitātes un kultūras saglabāšanu un attīstīšanu privātajās izglītības iestādēs gan pirmsskolas, gan pamatizglītības pakāpē.
Līdz ar to apstrīdētās normas atbilst Satversmes 114. pantam kopsakarā ar 112. panta pirmo teikumu.
ST norādīja, ka apstrīdētās normas stājās spēkā pēc aptuveni desmit mēnešiem no to izsludināšanas dienas, un šajā laika posmā bija iespējams pienācīgi sagatavoties apstrīdēto normu ietekmei. Savukārt izglītojamiem, kuriem konkrētajā mācību gadā norisinājās pāreja uz vispārējās izglītības ieguvi tikai valsts valodā, bija nodrošināts atbalsts, kam likumdevējs bija piešķīris arī papildu finansējumu.
Līdz ar to ST atzina, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 1. pantā noteiktajam tiesiskās paļāvības aizsardzības principam.
ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.
Pavisam Latvijā Mazākumtautību izglītības programmas tiek īstenotas 15 privātajās izglītības iestādēs. Pavisam Latvijā darbojas 622 pirmsskolas un 266 pamatizglītības iestādes.
Jāatgādina, ka jau pagājušajā gadā Eiropas Cilvēktiesību tiesa paziņoja, ka nav konstatējusi cilvēktiesību pārkāpumu Latvijā īstenotajā pārejā uz mācībām valsts valodā. Šī tiesa vienbalsīgi atzina, ka nav noticis Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pārkāpums.
ST izskata vēl vienu līdzīgu lietu par pilnīgu pāreju uz mācībām latviešu valodā jeb normām, kas izslēdz iespēju Latvijā iegūt vispārējo izglītību mazākumtautību programmās. Spriedums, kas attiecas uz vispārējo izglītību valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, tiks paziņots jau šo piektdien.
