Straume ilgus gadus bijis viens no partijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK līderiem, bet 2011. gadā izstājās no partijas un pēdējos gados vairs nenodarbojās ar aktīvo politiku.
Valsts policija par bijušā Saeimas priekšsēdētāja Jāņa Straumes traģisko bojāeju sākusi kriminālprocesu, noskaidroja aģentūra LETA.
LETA vēsta, ka Straume trešdienas rītā Jūrmalā, Lielupes ielā pakļuva zem vilciena.
Cīnītājs par Latvijas brīvības atgūšanu
Jānis Straume dzimis 1962. gada 27. augustā Siguldā politiski represēto ģimenē.
"Visi tuvākie 1949. gadā tika lopu vagonos no Cēsīm izvesti uz Tomsku. Tēvs mira neskaidros apstākļos 1965. gadā, kad man bija divarpus gadu, iesaukts padomju armijā Sovetskā — atgriezās cinka zārkā," savulaik intervijā žurnālam "Sestdiena" stāstīja Straume.
Absolvējis Siguldas 1. vidusskolu un Rīgas Medicīnas institūtā ieguvis ārsta izglītību; 1986. gadā sācis strādāt par ārstu.
1988. gadā Atmodas laikā iesaistījies politikā, darbojies dažādās organizācijās, kas cīnījās par Latvijas neatkarības atjaunošanu ("Helsinki-86", LNNK, Pilsoņu kongress).
1991. gadā bijis "18. novembra savienības" prieksšēdētājs, bet vēlāk iekļāvies partijā "Tēvzemei un Brīvībai".
1993. gadā no "Tēvzemei un Brīvībai" saraksta ievēlēts par 5. Saeimas deputātu. Vēlāk ievēlēts arī par 6., 7. un 8. Saeimas deputātu.
7. Saeimas laikā no 1998. līdz 2002. gadam bijis Saeimas priekšsēdētājs.
9. Saeimā vairs netika ievēlēts, un partijas priekšsēdētāja amatā viņu nomainīja Roberts Zīle.
Pēc tam Straume ieņēmis amatus vairāku valsts uzņēmumu vadībā (Rīgas brīvosta, "Latvijas pasts" u.c.).
"Batjka" no "Jūrmalgeitas"
2006. gadā viņa vārds izskanēja arī tā sauktā "Jūrmalgeitas" skandāla laikā, kad starp oligarhiem notika sarunas par kukuļdošanu Jūrmalas domē, bet "tēvzemiešu" līderis Straume "neizgāja uz sakariem".
Pēc noklausīto telefonsarunu publicēšanas kļuva zināms, ka politiķu aprindās Straume pazīstams ar iesauku "Batjka".
2009. gadā Straume nesekmīgi kandidēja Rīgas domes vēlēšanās; kā svītrotākais viņš palika pēdējais "tēvzemiešu" sarakstā.
2011. gada martā Straume uzrakstījis iesniegumu par izstāšanos no partijas. Neilgi pēc tam viņš aizturēts par auto vadīšanu dzērumā, jo sēdies pie stūres 1,9 promiļu alkohola reibumā. Par to viņš izcieta 10 diennakšu sodu.
"10 dienas policijas izolatorā bija kā dvēselisks ceļojums. Esmu pārdomājis dzīvi, un man būs ko teikt – arī par politiku!" pēc atbrīvošanas no soda izciešanas izolatora Latvijas Televīzijai pavēstīja Straume.
Jaunā kaluma nacionālisms viņam neesot bijis pieņemams
Pēc tam viņš pieņēmis lēmumu aiziet no aktīvās politikas.
"Zināt, tāpēc man jau šobrīd bija jāvāc dvēsele, ka es biju augšā, tajos varas ešelonos. Cilvēkam ir ļoti grūti palikt cilvēkam.
Viens no iemesliem, kāpēc es aizgāju no partijas [VL/TB-LNNK], bija vēlme atbrīvoties – lai mani nesaista statūti, programmas, liekulīgas politiskas intrigas. Es varu rīkoties šobrīd brīvi, un es to arī darīšu," toreiz stāstīja Straume.
Straume bija pazīstams kā "tēvzemiešu" vecā kaluma politiķis, bet tolaik varu partijā, kas vēlāk pārtapa par Nacionālo apvienību, pamazām pārņēma jaunāki un dedzīgāki kadri no "Visu Latvijai!" rindām.
"Punktu pielika "Visu Latvijai!" apvienošanās ar tēvzemiešiem. Es kā cilvēks, kurš šo to saprot no politikas, nonācu pie secinājuma, ka šādā struktūrā man vietas nav. Jutos arī drusku sevi izsmēlis, domāju, ka kaut kas jāpamaina, un klusi, bez blīkšķa izstājos no organizācijas un uzsāku dažus biznesa projektus," 2014. gadā intervijā žurnālam "SestDiena" stāstīja Straume.
"Uzskatu, ka neesmu kļūdījies, jo tas nacionālisms, ko šobrīd ekspluatē un mēģina paust šie jaunie cilvēki, ir neadekvāts un bīstams Latvijai," apgalvoja Straume.
Aicināja uz izlīgumu starp latviešiem un krieviem
Tolaik uz 12. Saeimas vēlēšanām Straume gan mēģināja atgriezties politikā, kad apvienoja spēkus ar vairākiem citiem savulaik populāriem politiķiem (Aināru Šleseru, Ivaru Godmani, Aigaru Kalvīti un Jāni Jurkānu), kandidējot no partijas "Vienoti Latvijai" saraksta. Taču šis saraksts saņēma tikai 1,2% balsu un neiekļuva Saeimā.
"Bieži runāju ar Aināru Šleseru, kurš tajā laikā vēl šaubījās, vai atgriezties politikā, runāju ar bijušajiem premjeriem, un tā šī ideja nonāca līdz zināmam rezultātam. Es nebaidos ne zaudēt, ne vinnēt, man būs ko darīt arī tad, ja šis projekts negūs panākumus. Ja sabiedrība neņems pretī alternatīvu skatījumu uz valstī notiekošo, tad neko darīt — tāds liktenis," stāstīja Straume.
Kādreizējais nacionālistu līderis tolaik jau pauda pavisam citus uzskatus, piemēram, slavēja partiju "Saskaņa", ka tai Rīgas domes vēlēšanās, iekļaujot sarakstā gan latviski runājošus, gan krievvalodīgos, izdevies spert lielu soli nacionālā izlīguma virzienā. "Tas ir ceļš, kas mums jāiet valsts mērogā. Nedrīkstam dzīt Latvijas cittautiešus Putina apkampienos," prātoja Straume.
"Latvijas krievu piesaistīšana Latvijai radot viņiem drošības sajūtu, ka Latvija ir viņu mājas. Tas ir nācijas izlīguma pamatā," tolaik sprieda Straume, uzskatot, ka "Saskaņu" vajadzēja iekļaut valdībā.
Straume intervijā "SestDienai" stāstīja, ka esot aizrāvies ar astroloģiju.
"Tā ir nopietnāka zinātne, nekā biju domājis. Analizējot savu līdzšinējo dzīvi, ar lielu pārsteigumu atklāju daudzas sakritības. Piemēram, man ir sociālās planētas Saturns un Jupiters. To cikls ir 28,5 gadi. Kad man bija 28,5 gadi, vienas dienas laikā pieņēmu lēmumu pamest medicīnu un iet politikā, pieņēmu lēmumu izšķirties. Nākošajā Jupitera ciklā es 36 gadu vecumā kļuvu par Saeimas spīkeru. Arī aiziešana no politikas bija sakarā ar planētu stāvokli."
Uz jautājumu, kad gaidāms nākamais cikls, Straume atbildēja: "Pēc astoņiem gadiem. Tad var būt vai nu otrā jaunība, vai gals."
