Noziedzīgās grupas darbība pirmo reizi tika pārtraukta 2023. gada 15. martā, aizturot desmit grupas dalībniekus Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā.
Turpinot darbu pie starptautiskas organizētas noziedzīgas grupas darbības apturēšanas, no 1. līdz 4. augustam vienlaicīgi Latvijā un Ukrainā tika veiktas personu aizturēšanas – Ukrainā aizturēti vēl pieci organizētās grupas dalībnieki, kuru dzīvesvietās veiktas kratīšanas, un Latvijā aizturētas tās personas, kuras bija iesaistītas krāpšanas rezultātā iegūtu naudas līdzekļu tālākā legalizācijā un nodošanā Ukrainā esošiem organizētās grupas dalībniekiem.
Krāpnieki, uzdodoties par Valsts policijas vai bankas drošības dienestu darbiniekiem, izdomāja dažādus stāstus, kā iegūt personu pieejas datus bankas kontiem.
Zvana saņēmēja telefona ekrānā bija redzama maldīga informācija, respektīvi, ka ienākošais zvans tiek veikts no Latvijā reģistrēta abonenta numura, taču patiesībā krāpnieki atradās Ukrainā.
Zvanu centru operatori zvanīja Latvijas iedzīvotājiem un sarunājās krievu valodā. Sarunas laikā krāpnieki ieguva personu kontu pieejas datus, izkrāptos naudas līdzekļus pēc tam pārvirzot uz citiem ar noziegumu saistīto personu kontiem.
Ar numuru viltošanas tehnoloģiju krāpnieki var atdarināt jebkuras valsts tālruņa numuru, arī jebkuras privātpersonas vai uzņēmuma numuru, norādīja VP.
VP informēja, ka ar Ukrainu veiktās kopīgās izmeklēšanas laikā
izdevies daļai Latvijas iedzīvotāju kompensēt zaudējumus, kas radušies zvanu centra operatoru krāpnieciskas rīcības rezultātā.
Izmeklēšanas laikā identificētas personas, kas noziedzīgo mantu ir glabājušas virtuālajā valūtā makos. Iesaldētas un arestētas dažādas virtuālās valūtas, kuru kopējā summa ir 229 000 eiro.
Savukārt pavasarī veikto kratīšanu laikā tika izņemti ar zvanu centru darbību saistīti dokumenti, datu nesēji, ieroči, transportlīdzekļi un citi priekšmeti, kas apliecina grupas dalībnieku noziedzīgo darbību. Organizētās noziedzīgās grupas arestētās mantas kopējā vērtība sasniedza 272 000 eiro.
KONTEKSTS:
Vairākus desmitus miljonu eiro pēdējos gados no Latvijas iedzīvotāju kabatām izvilinājuši telefonkrāpnieki. Par spīti iedzīvotāju informēšanai un dažādiem tehniskiem drošības risinājumiem krāpnieku aktivitāte nemazinās. Trauksmi par to cēla arī komercbankas. Finanšu nozares asociācija mudināja mobilo sakaru komersantus aktīvāk vērsties pret telefonkrāpniekiem.
Piemēram, Lietuvā izdevies ieviest pienākumu mobilo sakaru operatoriem pārsūtīt tikai tādas īsziņas, kas atbilst sūtītāju norādītajām identifikācijas pazīmēm. Savukārt Igaunija gatavojas atteikties no anonīmajām priekšapmaksas SIM kartēm, jo tās bieži tiek izmantotas noziedzīgiem mērķiem.