Vaicāts, vai ir apmierināts ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) reakciju uz drona parādīšanos Latvijas gaisa telpā, Sprūds atzina, ka ir sākta izmeklēšana ne vien par konkrēto gadījumu, bet arī par to, "vai varēja domāt par alternatīvām".
Vienlaikus ministrs apliecināja, ka jau naktī uz sestdienu, 7. septembri, NBS redzēja drona virzību. Vaicāts, kādēļ tas uzreiz netika notriekts, tiklīdz šķērsoja Latvijas gaisa telpu, Sprūds atzina, ka attiecībā uz dronu identifikāciju ir zināmi izaicinājumi.
"Par zemi lidojošiem un maziem objektiem nevar uzreiz precīzi pateikt, kas tas ir par dronu.
Bruņotie spēki rīkojās atbilstoši procedūrām, un man kā aizsardzības ministram ir jāuzticas, un es arī uzticos procedūrām, kas sevī ietver informācijas apkopošanu, risku un draudu izvērtēšanu un konkrētu rīcību. Tika nolemts, ka šis ir drošākais veids," sacīja ministrs.
Uz norādi, ka tas bija ar sprāgstvielām aprīkots drons, kas lidoja pāri apdzīvotām vietām, un atkārtotu jautājumu, vai tiešām ministru apmierina, kā bruņotie spēki reaģēja, Sprūds piekrita, ka ir svarīgi situāciju izvērtēt.
Drona lidošanas trajektorijā atrodas arī Audriņu NATO radars. Sprūds atzina, ka drons ielidoja pietiekami tālu, taču bija konkrētas procedūras, kurām NBS sekoja. "Man ir absolūta paļaušanās uz to, ka šīs procedūras iekļāva sevī gan informācijas, gan risku un draudu izvērtēšanu, gan to, ko šajā situācijā var izdarīt," atkārtoja Sprūds.
Taču izmeklēšanā, ko veic NBS, bet kurā iesaistīta visa aizsardzības nozare, tostarp ministrs, noskaidros, vai NBS visu izdarīja atbilstoši situācijai vai varēja būt alternatīvas. Izvērtējumam jābūt tuvākajā laikā. Vienlaikus jāstiprina savas spējas. "Pret droniem cīņa nav vienkārša," piebilda ministrs.
"Ir jāievieš kopīga rotācijas modeļa pretgaisa aizsardzības sistēma šeit, jāstiprina arī aizsardzības patrulēšana, ne tikai gaisa patrulēšana. Tie nav tikai mūsu jautājumi, jo ir bijuši līdzīgi gadījumi arī Polijā un Rumānijā," akcentēja Sprūds.
Lai gan Krievijas vēstniecības Latvijā pārstāvis teicis, ka tas neesot Krievijas drons, Sprūds uzsvēra, ka Krievija jau iepriekš melojusi un "nav domu, ka pieņemsim šos vārdus par atbilstošiem patiesībai".
"Tas ir "Šahed" tipa drons, Krievijā ražots. Nav jautājumu, no kurienes tas nācis," norādīja aizsardzības ministrs.
Vaicāts, vai zināms, no kurienes drons palaists un kas to palaidis, Sprūds norādīja, ka, monitorējot situāciju, bija redzams, ka "tas ir drons, kas, visticamāk, virzīts Ukrainas virzienā, bet pēc tam jau caur Baltkrieviju nācis uz Latvijas gaisa telpu".
Aizsardzības ministrija gan izpelnījusies kritiku par komunikāciju ar sabiedrību šajā jautājumā, taču Sprūds uzsvēra, ka sestdien uzreiz jau tika sasaukta krīzes vadības sanāksme, tika informētas valsts augstākās amatpersonas. Sestdien svarīgākais bijis neitralizēt dronā atrasto kaujas munīciju. Sabiedrība par notikušo tika informēta nākamajā dienā – svētdien, bet detaļas izklāstītas pirmdien preses konferencē. "Bija vajadzīga sākotnējā izmeklēšana un pirmie drošības mēri, deaktivizējot lādiņu, kas [sestdienas] vakarā arī tika izdarīts," paskaidroja Sprūds.
Šodien, 10. septembrī, par šo incidentu sasaukta Nacionālās drošības padomes sēde.
KONTEKSTS:
Aizsardzības ministrija svētdien, 8. septembrī, informēja, ka Rēzeknes novadā sestdien, 7. septembrī, ir nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts.
Sākotnējie dati liecināja, ka tas bijis militārās nozīmes Krievijas Federācijas bezpilota lidaparāts, kas Latvijas gaisa telpā ielidojis no Baltkrievijas. Vēlāk Nacionālie bruņotie spēki (NBS) paziņoja, ka drons bija "Šahed" tipa drons, kas bija aprīkots ar sprāgstvielu. NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš norādīja, ka drons nav bijis speciāli mērķēts uz Latviju, bet gan uz Ukrainu.
Saistībā ar atrasto dronu Latvija izteikusi kategorisku protestu Krievijai.
