"Šādu iespēju atkārtošanos nevar izslēgt. (..) Šīs te dronu aktivitātes – tā ir jaunā realitāte. Jaunā realitāte ir tā, ka mēs dzīvojam blakus agresorvalstij, ka šis te var atkārtoties, tai skaitā - man diemžēl jāsaka – arī mūsu teritorijas virzienā," pauda ministrs.
Vērtējot aizvadītajā nedēļas nogalē Latvijā ielidojušo Krievijas militāro dronu, Sprūds sacīja, ka "šis ir bijis ļoti bīstams un nopietns incidents", jo "mums ir darīšana ar ļoti nopietnu un bīstamu agresoru". Tomēr Aizsardzības ministrija (AM) uzticas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) par spēju risināt šādas situācijas.
"NBS rīkojas atbilstoši procedūrām, atbilstoši algoritmiem, kas NBS rīcībā ir. Es absolūti uzticos NBS profesionalitātei izvērtēt gan pieejamo informāciju, gan izvērtēt riskus un apdraudējumu, gan tās iespējas, kā šajā situācijā varēja rīkoties. Skaidrs, ka mums ir gan monitorēšanas spējas, gan notriekšanas spējas. Bet šīs spējas ir ar saviem ierobežojumiem. Un tieši tāpēc noteikti šie ierobežojumi šajā situācijā bija jāņem vērā," pauda Sprūds.
Sprūds atzina, ka ir sākta izmeklēšana ne vien par konkrēto gadījumu, bet arī par to, vai varēja rīkoties citādāk.
Vaicāts par iespējamajiem komunikācijas misēkļiem, kas vairāku dienu garumā saistībā ar notikušo sabiedrībā raisījis vairākus jautājumus, Sprūds sacīja, ka AM un NBS nav atšķirīga redzējuma par Krievijas drona ielidošanu Latvijas gaisa telpā.
"Te absolūti sakrīt domas mums visiem aizsardzības nozarē, valdībā un starp augstākajām amatpersonām. Šeit nav atšķirības tajā fundamentālajā situācijas izvērtējumā. (..) Mēs no pirmās dienas, no sestdienas, bijām jau sasaukuši operatīvo krīzes grupu, lai izvērtētu, kā mēs rīkojamies, kāda ir komunikācija. (..) Jā, šis varbūt konkrētais viens akcents par vārdu salikumu nebija līdz galam veiksmīgs," sacīja Sprūds.
Latvijā ielidojušais Krievijas drons nav pirmā reize, kad NATO dalībvalstu teritorijā ielido Krievijas drons vai raķete. Krievijas karā pret Ukrainu vairākkārt bijuši gadījumi, kad Krievijas militārie lidaparāti ielido Rumānijas un Polijas gaisa telpā.
Tieši tādēļ Sprūds vērtēja, ka šī ir jaunā realitāte. Ministrs uzskata, ka primāri ir jāstiprina Latvijas spējas aizsargāt robežu ar Baltkrieviju un jāattīsta pretgaisa aizsardzība. Tāpat viņa ieskatā jāstiprina arī NATO spējas aizsargāt alianses robežu arī gaisā.
"Mēs gribam, ka tā nebūtu tikai [NATO] gaisa patrulēšana, bet tā būtu gaisa aizsardzības misija, ka šeit būtu iespējas piesaistīties dronu notriekšanā. Tā ir iecere, kas jau kādu laiku ir uz galda. (..) Tāpēc mūsu gan nacionālo spēju stiprināšana, gan NATO spēju stiprināšana – tā absolūti ir izšķiroša. Vienlaikus, protams, mums ir jāstiprina viss, kas attiecas uz pretdronu sistēmām. (..) Droni, pretdroni, elektroniskā karadarbība ir tā, kas nav bijusi pietiekoši attīstīta, un tā, kas absolūti ir jāattīsta arī mums pašiem, lai mēs varētu reaģēt gan kopīgi [NATO], gan nacionāli," atzīmēja ministrs.
KONTEKSTS:
Aizsardzības ministrija svētdien, 8. septembrī, informēja, ka Rēzeknes novadā sestdien, 7. septembrī, ir nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts.
Sākotnējie dati liecināja, ka tas bijis militārās nozīmes Krievijas Federācijas bezpilota lidaparāts, kas Latvijas gaisa telpā ielidojis no Baltkrievijas. Vēlāk Nacionālie bruņotie spēki (NBS) paziņoja, ka drons bija "Šahed" tipa drons, kas bija aprīkots ar sprāgstvielu. NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš norādīja, ka drons nav bijis speciāli mērķēts uz Latviju, bet gan uz Ukrainu.
Saistībā ar atrasto dronu Latvija izteikusi kategorisku protestu Krievijai.
