Sabiedriskā medija valdes alga – apmēram pa vidu starp lielākajiem valsts uzņēmumiem
Latvijas kapitālsabiedrības iedala pēc trim kritērijiem – darbinieku skaita, neto apgrozījuma un bilances kopsummas. Ja vismaz divi kritēriji pārsniedz vidējās kapitālsabiedrības rādītājus, tad uzņēmumu uzskata par lielu. No vairāk nekā 60 valsts kapitālsabiedrībām trešā daļa ir lielie uzņēmumi. Šajā grupā ietilpst Rīgas lidosta, "Latvijas dzelzceļš", "Pasažieru vilciens", "Latvenergo", Latvijas Pasts un citi uzņēmumi. Daudzos strādā vairāk par 250 darbiniekiem, neto apgrozījums pārsniedz 40 miljonus eiro gadā, savukārt bilances kopsumma ir lielāka par 20 miljoniem eiro.
Lielo kapitālsabiedrību pulkam no nākamā gada pievienosies vienotais LSM, kurā strādās vairāk nekā 800 cilvēku. Patlaban Latvijas Televīzija un Latvijas Radio ir vidēja lieluma atsevišķi valsts uzņēmumi.
Pēc spēkā esošās kārtības lielajās valsts kapitālsabiedrībās valdes locekļiem mēnešalga nedrīkst pārsniegt desmitkārtīgu pagājušā gada mēneša vidējo darba bruto samaksu. Pērn bruto jeb "uz papīra" Latvijā iedzīvotāji mēnesī saņēma vidēji 1530 eiro. Tātad šogad lielo uzņēmumu vadības mēnesī bez iespējamām prēmijām var saņemt ne vairāk par 15 300 eiro. Turklāt valdes locekļu algai jābūt vismaz par 10% zemākai nekā priekšsēdētājiem. Tas ir apmēram līdz 13 800 eiro uz papīra. Ņemot vērā, ka vidējā alga valstī katru gadu palielinās, valdēm maki kļūst biezāki.
No vairāk nekā 20 lielajām valsts kapitālsabiedrībām LSM valdes plānotā alga būs apmēram pa vidu.
Tā secināja Valsts kancelejas Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas vadītāja Dzintra Gasūne, kura atalgojumus valsts uzņēmu valdēs apkopojusi pati. Izrādās, ka Valsts kancelejai neesot informācijas, cik daudz uzņēmumos pelna to vadītāji.
Kā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) nolēma medija valdei mēnešalgu noteikti pat vairāk nekā 10 000 eiro apmērā, Valsts kancelejas rīcībā tādas informācijas nav, norādīja Gasūne.
"Ir nepieciešams redzēt individuālo aprēķinu, kas ir bijis tas par pamatojumu, no kā ir sākts aprēķins. Kas varētu šeit būt nedaudz mulsinoši, par to, ka [LSM] ir kapitālsabiedrība gandrīz pilnībā finansēta no budžeta. Tai atlīdzībai, iespējams, vajadzētu būt zemākajā galā, bet, tā kā ir paredzētas lielas pārmaiņas, iespējams, padome ir to novērtējusi ar būtisku izaicinājumu šiem valdes locekļiem, un tāpēc arī atlīdzība ir palielināta. Mums nav bijis tāds pieprasījums [no SEPLP par atalgojuma aprēķinu], jo tas nav mūsu pienākums vai uzdevums šādu informāciju pieprasīt. Mums nav pamatojuma, ka mēs varam šo pieprasīt," atzīmēja Gasūne.
SEPLP vadītājs nepiekrīt, ka sabiedriskais medijs nav ar citām nozarēm konkurējošs uzņēmums
Minimālo algu uzņēmumu valdēm valsts nenosaka, bet, apskatot vairākus lielos uzņēmumus, ievērojami mazāk atalgota vadība ir, piemēram, veselības iestādēs. Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā vadītājs pērn mēnesī saņēma 8000 eiro, savukārt valdes locekļi līdz pat pāris tūkstošiem eiro mazāk. Jāņem vērā, ka slimnīcā strādā par vairāk nekā 2000 vairāk darbinieku nekā gaidāmajā LSM. Bet Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā vairāk par 5000 eiro mēnesī pērn pelnīja vien uzņēmuma vadītāja. Savukārt Latvijas Nacionālās operas un baleta valde šogad pelna līdz 7800 eiro.
Visdāsnāk atalgota ir, piemēram, "Latvijas dzelzceļa" valde, kuras priekšsēdētājs saņem 12 000 eiro. Līdz pat 13 700 eiro saņem "Latvijas valsts meži" vadītājs, bet Rīgas lidostas priekšsēdētāja šogad mēnesī pelna 10 000 eiro.
SEPLP vadītājs Jānis Siksnis norādīja, ka apvienotā medija valdes atalgojums aprēķināts pēc Valsts kancelejas vadlīnijām.
"Konkrēti tabula, kurai visai pamatā ir vidējais atalgojums līdzīgās kapitālsabiedrībās privātajā sektorā. Tad mūsu gadījumā pievienojām klāt šim bāzes ciparam 15%, pamatojoties uz to, ka, atkal izejot no tabulā paredzētajiem kritērijiem, ka valdes locekļiem ir paredzēti grūti sasniedzami ambiciozi mērķi saistībā ar reformu un reorganizāciju, ar vienotā medija veidošanu, un tad pēdējā solī mēs no šīs iegūtās summas atņēmām 20%, kas atkal saskaņā ar šīm vadlīnijām var tikt darīts, ja kapitālsabiedrības ieņēmumus vairāk nekā 80% veido publiskais finansējums. Rezultātā mēs ieguvām skaitli, kas ir par apmēram 5% zemāks nekā vidējais līmenis šādām kapitālsabiedrībām privātajā sektorā. Tas ir aprēķins valdes loceklim. Atbilstoši vadlīnijām 10% tiek pielikti klāt valdes priekšsēdētājam," paskaidroja Siksnis.
Patlaban abu mediju – Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas – vadītāju mēnešalga ir no aptuveni 5000 eiro valžu locekļiem līdz teju 5500 eiro valžu priekšsēdētājiem. Tātad gandrīz divreiz mazāk, nekā plānots apvienotajā medijā.
"Ņemot vērā, ka ir runa par jaunu, par ārkārtīgi svarīgu uzņēmumu un institūciju valstij, kas ir tiešām viens no vispār valsts demokrātijas sargsuņiem. Mēs runājam par institūciju, kādas nav iespējamas autoritārās diktatūrās, un šī ir viena no tādām, kurai jācīnās pret milzīgo dezinformācijas apjomu, un tādā ziņā es nevaru piekrist, ka šī nav konkurējoša iestāde vai uzņēmums," sacīja SEPLP vadītājs.
Darba tirgus pētījumu un konsultāciju kompānija "Figure Baltic Advisory" LSM valdes algas atzinusi par atbilstošu tagadējai tirgus situācijai.
Latvijas Radio rīcībā ir informācija, ka apvienotā medija piecu vadītāju algas būs līdzīgas Igaunijas sabiedriskā medija vadības atalgojumam, kas ir aptuveni 10 000 eiro vienam valdes loceklim. Savukārt Lietuvas sabiedriskajā medijā algas ir nedaudz zemākas – no 8000 līdz 9400 eiro.
Atbildīgās Saeimas komisijas vadītājai prezidenta iecere šķiet saprātīga
LSM plānotais atalgojums ir radījis lielu rezonansi. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicina valsts un pašvaldību uzņēmumu valdēm un padomēm uz diviem gadiem iesaldēt algas. Savukārt uzņēmumos, kuros valsts atbalsts pārsniedz 80% no ieņēmumiem, atalgojumam būtu jābūt par 20% zemākam nekā līdzīga izmēra privātajos uzņēmumos.
Valsts prezidenta padomniece Kristīne Līce norādīja: "Galvenais mērķis ir panākt, ka ir samērīgs un pašreizējām valsts budžeta iespējām atbilstošs atalgojums. Šāds samazinājums ir paredzēts Valsts kancelejas apstiprinātajās vadlīnijās par publisko personu kapitālsabiedrību atalgojumu. Kā vadlīnija, tā, protams, nav juridiski saistoša, un tas, kas tika piedāvāts prezidenta iniciatīvā, ir uz terminēto periodu šo vadlīniju noteikt kā saistošu normu."
Vaicāta, vai prezidents zina to, ka SEPLP ārpakalpojumā ir veicis izpēti un secinājis, ka atalgojums ir samērīgs, Līce sacīja: "Mēs strādājam ar ļoti dažādiem datiem, arī šobrīd vēl gaidām no atbildīgajām valsts iestādēm dažādi apkopojumus. Bet, protams, prezidenta iniciatīva ir datos balstīta. Nu, nebūtu no manas puses profesionāli komentēt, ko Sikšņa kungs ir domājis, ja manā rīcībā nav tie materiāli, uz ko viņš atsaucas. Es neesmu tos šobrīd atvērusi. Mums nebija plānots šajā sarunā pieskarties jau tādām detaļām."
Iniciatīvu Saeimā prezidents taisoties iesniegt šonedēļ. Ja Saeima to atbalstīs, tad Latvijas Sabiedriskā medija gadījumā valdes locekļiem būs jāpelna par 1500 eiro mazāk, nekā paredzēts. Saeimas atbildīgās komisijas vadītājai Leilai Rasimai ("Progresīvie") Valsts prezidenta iniciatīva izklausoties saprātīga.
"Tas, kas nedrīkstētu būt, ir milzīgs nelīdzsvars starp to, ko saņem vadošie amati, un tad, ko saņem pārējie darbinieki. Pagaidām mēs arī kā komisija neesam redzējuši šo jauno algu modeli. Viņš nav izcēlis, tas ir uzdevums, kas būs jāizdara jaunajai valdei. Tādēļ es domāju, ka pie šī jautājuma mēs jebkurā gadījumā būtu atgriezušies. Ja mēs salīdzināmies ar kaimiņvalstīm, tad patiesībā nu mēs nedrīkstam viņu samazināt ļoti būtiski un ilgtermiņā, jo mēs vēlamies, lai mums ir arī spēcīgs medijs, tāds pats, kāds viņš ir Lietuvā un Igaunijā," sacīja Rasima.
Rīgas Stradiņa universitātes profesore, mediju eksperte Anda Rožukalne norādīja, ka diskusijas parāda problēmas sabiedrisko mediju regulējumā.
"Kā, teiksim, atbilstošā brīdī politiķi var signalizēt, ka viņi var apstrīdēt vai ietekmēt neatkarīga mediju vai neatkarīga medija uzrauga lēmumus. Tas ir tas satraucošākais, ka sabiedriskie mediji tiek pielīdzināti citiem, nu, tā vienkārši sakot, valsts uzņēmumiem, valsts kapitālsabiedrībām, lai gan to neatkarības līmenim būtu jābūt daudz augstākam. Satraucoši liekas, ka algas jautājums ir tikai viens no jautājumiem kopīgajā lielajā reformā un tās kvalitātē," pauda Rožukalne.
Uz Latvijas Sabiedriskā medija valdi pieteikušies gandrīz 80 kandidāti, no kuriem kodolu paredz izveidot novembrī.
KONTEKSTS:
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs septembra sākumā ierosinājis uz laiku iesaldēt daļas valsts kapitālsabiedrību valžu un padomju locekļu atalgojumu. Mērķis – nodrošināt samērīgumu starp valsts kapitālsabiedrību un privātā sektora vadības algām. Iegansts par to runāt – publiskotie skaitļi par plānoto apvienotā sabiedriskā medija piecu valdes locekļu atalgojumu - 9200 eiro četriem valdes locekļiem un 10 100 eiro valdes priekšsēdētājam.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) vadītājs Jānis Siksnis cer, ka atalgojuma iesaldēšanas plāni neietekmēs apvienotā sabiedriskā medija valdes konkursu.
