ES galvenā prokurore Kovesi bija ieradusies vizītē Latvijā, ar viņu sarunājās Latvijas Televīzijas žurnālists Krišs Kairis.
Krišs Kairis: Kā vērtējat ES Prokuratūras darbu kopš tās izveidošanas?
Laura Kovesi: Es domāju, ka mēs jau esam pierādījuši Eiropas Savienības Prokuratūras pievienoto vērtību, jo mūsu galvenā kompetence ir izmeklēt finanšu krāpšanu, krāpšanu ar Eiropas Savienības naudu un pievienotās vērtības nodokli (PVN). Daudzus gadus Eiropas līmenī tas ticis novērtēts par zemu. Daudzi to uzskatīja par nišas darbību, taču pēc trīs gadiem, kopš izveidota Eiropas Savienības prokuratūra, mēs saprotam, ka tas ir noziedzības pamats, jo aiz šāda veida noziegumiem slēpjas milzīga ietekme uz organizētajām noziedzīgām grupām un mafiju.
Kāda ir situācija ar Latviju?
Mēs neveidojam reitingus Eiropas Prokuratūras iekšienē, bet es teiktu, ka mūsu komanda Latvijā ir ļoti laba. Mums ir ļoti profesionāli prokurori, ko es ļoti novērtēju. Mūsu Latvijas kolēģi ir ļoti drosmīgi. Viņi nebaidās sākt izmeklēšanu, pat ja tajā ir iesaistītas augstas valsts amatpersonas vai politiķi. Viņi dara savu darbu, ir neatkarīgi. Tātad no šīs perspektīvas, manuprāt, mums ir visas iespējas, lai Latvijā būtu labi rezultāti. Mēs šeit redzam daudz krāpšanas gadījumu, kad runa ir par lauksaimniecību, ir daudz gadījumu ar subsīdijām lauksaimniecībā. Tāpat mēs novērojām dažas krāpnieciskas darbības publisko iepirkumu procedūrās, īpaši lauksaimniecībā un informācijas tehnoloģiju jomā. Mēs izmeklējam arī dažas lietas saistībā ar PVN, kur nodarītie zaudējumi ir augstāki par 50 miljoniem eiro. Par sankciju apiešanu. Mums vēl nav šīs kompetences. Bet ir priekšlikums paplašināt Eiropas Prokuratūras kompetenci šāda veida lietām. Pašlaik mums ir kompetence, ja runa ir par kontrabandu. Un mūsu kolēģi Latvijā tuvākajā laika posmā pievērsīsies šādam noziedzības veidam.
Jūs jau minējāt skaļās lietas Latvijā, kurās bija iesaistīti arī daži politiķi. Tie cilvēki, pret kuriem tika ierosinātas lietas, viņi domāja, ka Eiropas Prokuratūra nav pareizi interpretējusi likumu. Jūs noteikti esat šī argumenta pretējā pusē. Bet vai ir bijušas kādas sarunas par šādām tēmām?
Es nevēlos komentēt joprojām aktīvas lietas, konkrētas lietas. Taču varu jums pateikt, ka viens no Eiropas Savienības Prokuratūras izaicinājumiem ir tas, ka mēs strādājam ar 22 dažādu valstu tiesību aktiem. Ar Zviedrijas un Polijas pievienošanos šis skaitlis pieaugs līdz 24. Un, protams, dažkārt tiesību aktos var būt atšķirīga interpretācija, kad ir runa par Eiropas Prokuratūras regulu. Mēs esam kaut kas jauns, viss ir jauns. Mums nav precedentu. Bet ir ļoti vienkāršs risinājums. Visi, kam ir problēmas ar Eiropas Prokuratūras regulas interpretāciju, tam ir Eiropas Savienības Tiesa. Tā sniegs atbildi visiem. Citās dalībvalstīs mums jau ir bijuši šādi precedenti. Dažādi advokāti vai dažādi aizdomās turamie uzdod sākotnējos jautājumus, un daži no tiem jau tika nodoti tiesai. Mums jau ir atsevišķas atbildes šajos gadījumos.
Tātad, ja kāds Latvijā vai citā dalībvalstī nezina, kā interpretēt regulu vai šaubās, ka Eiropas Savienības Prokuratūra to nav pareizi interpretējusi, viņš var vērsties Eiropas Savienības Tiesā pēc taisnības.
