Drons no Baltkrievijas Latvijā ielidoja sestdien, 7. septembrī, un piezemējās Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā. Tā kā tas bija aprīkots ar sprāgstvielām, Nacionālie bruņotie spēki (NBS) dronu un tajā esošās sprāgstvielas iznīcināja uz zemes. Fotogrāfijās redzamas drona atlūzas un tā atrašanas vieta, kur pēc spridzināšanas palikusi aptuveni 3 metrus plata bedre.
Uz vienas no atlūzām redzams uzraksts, kas, visticamāk, no krievu valodas nozīmē "neaiztikt".
Joprojām nav skaidrs, vai drons tīrumā Gaigalavas pagasta Foļvarkas ciemā nogāzies vai arī piezemējies pats. NBS apgalvo, ka lidaparāts pamanīts jau naktī uz sestdienu.
Šobrīd notiek incidenta izmeklēšana, kuras laikā vērtēs arī to, vai NBS ievēroja procedūras atbilstoši situācijai, pastāstīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie").
Drošības struktūrām uzdod pilnveidot pretdarbību
Incidents otrdien, 10. septembrī, apspriests arī Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča vadītajā Nacionālās drošības padomes (NDP) sēdē.
NDP uzklausīja Aizsardzības ministrijas un NBS veiktās izmeklēšanas starpziņojumu un vienojās par nepieciešamību Aizsardzības ministrijai un NBS sadarbībā ar Iekšlietu ministriju
aktualizēt un pilnveidot nepieciešamās procedūras, lai īstenotu efektīvāku pretdarbību bezpilota lidaparātu radītajam drošības apdraudējumam.
Padome vienojās NBS paātrināt militāro spēju turpmāku attīstību un papildus pretgaisa aizsardzības sistēmu izvēršanu Austrumu robežas aizsardzības stiprināšanai.
Tāpat padome vienojās, ka Latvijas puse otrdienas Ziemeļatlantijas Padomes sanāksmē un diskusijās ar sabiedrotajiem aktualizēs nepieciešamību paātrināti īstenot NATO moderno pretgaisa aizsardzības sistēmu un spēju rotācijas klātbūtni NATO Austrumu flangā atbilstoši NATO samitos lemtajam.
Latvijas iedzīvotāji aicināti saglabāt modrību, jo Krievijas īstenotais karš Ukrainā turpinās un ir iespējama potenciāla turpmāku incidentu atgadīšanās.
Padziļināta incidenta izmeklēšanas secinājumu izvērtēšana plānota nākamajā NDP sēdē.
Pētnieks: Sabiedrībai jāstāsta vairāk
Daudziem iedzīvotājiem pēc notikušā ir jautājumi par atbildīgo iestāžu komunikāciju. Oficiāla informācija par šo gadījumu tika sniegta tikai diennakti pēc notikušā, bet plašāks skaidrojums – vēl pēc diennakts.
Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns sarunā ar Latvijas Radio pauda, ka aizsardzības sektora saziņa ar sabiedrību šai gadījumā bija zem katras kritikas. "Ar sabiedrību jārunā pastāvīgi un jāstāsta labāk vairāk, nekā mazāk," sacīja Andžāns, norādot, ka tas nenozīmē, ka ir jāstāsta kādi operacionāli noslēpumi. Konkrētais gadījums radot jautājumus par to, kā rīkotos aizsardzības resors, ja incidents būtu nopietnāks.
Pētnieks minēja, ka sabiedrībā zināšanas par militārām lietām Ukrainā notiekošā kara kontekstā ir augušas, tomēr rodas sajūta, ka atbildīgās iestādes uzskata cilvēkus par "nezinīšiem".
Šāda noslēpumainība var arī mazināt uzticēšanos NBS, jo sabiedrība var noprast, ka iestādes nerīkojas, pieļāva Andžāns.
Vienlaikus viņš pauda, ka ģeogrāfiskā kontekstā šo incidentu nevajadzētu dramatizēt, jo tādi notiek ik pa laikam, turklāt pat par Latviju militāri spēcīgākajā Polijā ik pa laikam ielidojušas Krievijas raķetes.
Nav izslēdzams arī scenārijs, ka drona ielidošana Latvijā bija apzināts Krievijas solis mūsu un NATO spēju pārbaudei, sevišķi tāpēc, ka incidents notika laikā, kad Latvijā notiek visaptverošas militārās mācības "Namejs", skaidroja Andžāns.
Latvijas Radio aptaujāja Rīgas ielās sastaptos cilvēkus, vaicājot, kā viņi vērtē atbildīgo iestāžu komunikāciju notikušā sakarā.
"Noteikti labāk jābūt. (Vai valdīja neskaidrība?) Tiešām jā, bet, kā būs, to mēs nezinām. Tomēr ātrāk jābūt informācijai, lai cilvēki nedzīvotu neziņā. Jo tomēr mēs visi esam cilvēki."
"Domāju, ka noteikti [jāuzlabo]. Ja viņi stāsta, ka [to] jau redzējuši Baltkrievijas teritorijā, ko tad viņi tik ilgi domāja, kāpēc viņš līdz Rēzeknei aizlidoja? Tomēr ir jāzina. Tur maz to iedzīvotāju, bet viņiem ir jāzina. Nedrīkst cilvēkus turēt neziņā."
"Jā, es konkrētu informāciju izlasīju šodien. Protams, būtu bijis labāk [ziņot] agrāk, lai neizplatās baumas un tamlīdzīgas lietas. Lai cilvēki justos drošāk, ka viss tiek kontrolēts."
"Nu kā viņi varēja zināt, ka tur nokritīs? To jau mēs neviens nezinām. Nav informācijas, varētu jau ko teikt vairāk, lai arī vietējie būtu informēti, ne tikai visi Latvijas iedzīvotāji, bet vietējie, lai cilvēki zinātu, kas tur bija."
"Pilnībā neko nezinu."
"Nav jābūt savlaicīgākai. Tas ir Aizsardzības ministrijas jautājums, tā ir viņu kompetence."
KONTEKSTS:
Aizsardzības ministrija svētdien, 8. septembrī, informēja, ka Rēzeknes novadā sestdien, 7. septembrī, ir nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts.
Sākotnējie dati liecināja, ka tas bijis militārās nozīmes Krievijas Federācijas bezpilota lidaparāts, kas Latvijas gaisa telpā ielidojis no Baltkrievijas. Vēlāk Nacionālie bruņotie spēki (NBS) paziņoja, ka drons bija "Šahed" tipa drons, kas bija aprīkots ar sprāgstvielu. NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš norādīja, ka drons nav bijis speciāli mērķēts uz Latviju, bet gan uz Ukrainu.
Saistībā ar atrasto dronu Latvija izteikusi kategorisku protestu Krievijai.
