Pastiprinātais robežapsardzības režīms noteikts šādās administratīvajās teritorijās:
- Ludzas novadā: Briģu pagastā, Ciblas pagastā, Cirmas pagastā, Isnaudas pagastā, Istras pagastā, Lauderu pagastā, Nirzas pagastā, Ņukšu pagastā, Pasienes pagastā, Pildas pagastā, Pureņu pagastā, Rundēnu pagastā, Zaļesjes pagastā, Ludzas pilsētā un Zilupes pilsētā;
- Krāslavas novadā: Andrupenes pagastā, Andzeļu pagastā, Asūnes pagastā, Aulejas pagastā, Bērziņu pagastā, Dagdas pagastā, Dagdas pilsētā, Ezernieku pagastā, Grāveru pagastā, Indras pagastā, Izvaltas pagastā, Kalniešu pagastā, Kaplavas pagastā, Kastuļinas pagastā, Kombuļu pagastā, Konstantinovas pagastā, Krāslavas pagastā, Krāslavas pilsētā, Ķepovas pagastā, Piedrujas pagastā, Robežnieku pagastā, Skaistas pagastā, Svariņu pagastā, Šķaunes pagastā, Šķeltovas pagastā un Ūdrīšu pagastā;
- Augšdaugavas novadā: Ambeļu pagastā, Biķernieku pagastā, Demenes pagastā, Kalkūnes pagastā, Laucesas pagastā, Līksnas pagastā, Maļinovas pagastā, Medumu pagastā, Naujenes pagastā, Salienas pagastā, Skrudalienas pagastā, Sventes pagastā, Šēderes pagastā, Tabores pagastā, Vecsalienas pagastā un Višķu pagastā;
- Daugavpils valstspilsētā;
- Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Iekšlietu ministrija (IeM) rīkojuma anotācijā skaidro, ka šā gada martā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atturētas personas 695 gadījumos, aprīlī - 820 gadījumos, maijā - 543 gadījumos, jūnijā - 432 gadījumos, jūlijā - 1043 gadījumos, līdz 18. augustam - 300 gadījumos.
Kopumā no šā gada gada 1. janvāra līdz 10. septembrim no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atturētas 4210 personas.
Rīkojums izdots, lai nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību un valsts apdraudējuma novēršanu, kā arī ņemot vērā, ka arvien tiek konstatēts nesamērīgi liels nelikumīgu valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājuma gadījumu skaits uz Latvijas – Baltkrievijas valsts robežas.
IeM uzsver, ka Krievijas Federācijas uzsāktais un Baltkrievijas atklāti atbalstītais karš pret Ukrainu ir vērtējams kā papildu riska apstāklis un iespējama motivācija Baltkrievijai turpināt centienus destabilizēt situāciju uz valsts robežas ar Latviju.
IeM piebilda: pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu saskaņā ar Latvijas valsts robežas likumu izsludina uz laiku līdz sešiem mēnešiem ar iespēju, ja nepieciešams, minēto termiņu pagarināt līdz attiecīgā apdraudējuma novēršanai vai pārvarēšanai.
Jau šobrīd Valsts robežsardze (VRS) nodrošina nepārtrauktu austrumu robežas aizsardzību. Taču, ņemot vērā pieaugošo nelikumīgas robežšķērsošanas mēģinājumu skaitu, Valsts policijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir uzdots sniegt nepieciešamo atbalstu VRS valsts ārējās robežas robežapsardzības nodrošināšanā, lai nepieļautu valsts ārējās robežas nelikumīgu šķērsošanu.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
Ilgāku laiku vairākās pierobežas pašvaldībās bija noteikta ārkārtējā situācija, bet 2023. gada vidū, mainot regulējumu, uz pusgadu izsludināja pastiprinātu robežapsardzības režīmu. Tāpat papildus mobilizēja robežsargus, ņemot vērā strauji pieaugušo hibrīdapdraudējumu uz Latvijas–Baltkrievijas robežas. Cīņā pret nelegālo migrāciju atbalstu sniedza arī Igaunijas un Lietuvas robežsargi.
2024. gada februārī noslēdzoties pastiprināta robežapsardzības režīma termiņam, robežsardze tomēr turpināja darbu pastiprinātā režīmā. Šā gada marta vidū, ņemot vērā lielo Latvijas–Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas mēģinājumu gadījumu skaitu, atsevišķās pašvaldībās izsludināts pastiprināts robežapsardzības režīms no 13. marta līdz 12. septembrim.
