Vēl aizvien ir daudz tādu darba vietu, kuru sludinājumos krievu valodas zināšanas ir obligātas. Grozījumu virzītāji no "Nacionālās apvienības" norāda, ka ir nepieciešams nepārprotami norādīt to, ka darbiniekiem ir tiesības atbildēt valsts valodā, ja viņus uzrunā krievu vai kādā citā svešvalodā.
Šodien Saeimas atbildīgā Sociālo un darba lietu komisija nobalsoja par likuma grozījumu nodošanu Saeimai, kas par tiem balsos trešajā – galīgajā lasījumā.
"Tas noteikti nav ideāls risinājums. Mūsuprāt, aizstāvēt visās situācijās Latvijas jauniešus, kuri tiek nesamērīgi diskriminēti krievu valodas nezināšanas dēļ, mēs varētu, ja noteiktu konkrētas profesiju grupas likumā, kurās ir pieļaujami izņēmumi. Tad būtu pilnīga skaidrība," skaidro Sociālo un darba lietu komisijas deputāts Raivis Dzintars ("Nacionālā apvienība").
Lai arī jau pašlaik darba devējam ir jāpamato, kādēļ viņš darbiniekam prasa krievu valodas vai citu svešvalodu zināšanas, prakse rādot, ka esošais likums īsti nestrādā. Tas esot daudz abstraktāks, raksturo Raivis Dzintars.
Iecere ir likuma redakciju padarīt striktāku. Piemēram, nosakot, ka krievu valodas zināšanas var prasīt attiecīgās valodas tulkam, filologam un tamlīdzīgi.
Likumā paredzēts nostiprināt, ka svešvalodas prasme nav uzskatāma par pamatoti nepieciešamu darba pienākumu veikšanai, ja darbs saistīts ar preču ražošanu, pakalpojumu sniegšanu vai citām darbībām Latvijas iekšējā tirgū.
Gadījumā, ja darba sludinājumā būs prasība pēc svešvalodas prasmes, tajā būs jāiekļauj arī tās nepieciešamības pamatojums. Savukārt darba intervijā nebūs pieļaujami darba devēja jautājumi par svešvalodu zināšanām, ja tām nav būtiskas nozīmes darba pienākumu veikšanā, paredz likumprojekts.
Darba devējus un ņēmējus pārstāvošās organizācijas arī atbalsta latviešu valodas stiprināšanu darba tirgū.
"Mēs jau veselu gadu ar šo strādājam un mēs tiešām tikāmies ar visām iesaistītajām pusēm – gan ar darba devējiem, gan arodbiedrībām –, lai rastu šo kompromisu, ka nevar prasīt šo svešvalodu, izņemot, ja tas ir nepieciešams darba specifikai. Visas puses ir apmierinātas, arī iesniedzēji. Līdz ar to, man liekas, ka ir veiksmīgi šis viss finišējis," atzīst Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Uzulnieks ("Zaļo un Zemnieku savienība").
Ja grozījumus Darba likumā Saeima galīgajā lasījumā atbalstīs, tie varētu stāties spēkā nākamgad.
Atskatoties uz komisijā lemto, tās vadītājs Andris Bērziņš ("Zaļo un Zemnieku savienība") sacīja, ka diskusiju bijis patiešām daudz, arī starp politiķiem.
"Es domāju, ka mēs esam nonākuši pie laba kompromisa. Darba likums mums ir viens no tiem likumiem, kas diezgan bieži arī tiek skatīts un vērtēts. Un, ja būs nepieciešams, mēs varēsim šos jautājumus noteikti izskatīt un diskutēt," pauž Bērziņš.
Krievu valodas nezināšana biežāk ir šķērslis jauniešiem, kas grib strādāt apkalpojošajā vai kādā citā darbā, kur ir saskarsme ar cilvēkiem.
