Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča sasauktā Nacionālās drošības padomes sēde bija slēgta un ilga aptuveni pusotru stundu.
Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis ("Jaunā Vienotība") pauda, ka "jautājums tika detalizēti pārspriests jau kopš brīža, kad drons ielidoja Latvijas teritorijā, tostarp arī tālākās darbības". Viņš uzsvēra, ka "skaidrs ir viens, ka tās pretgaisa aizsardzības iekārtas, kas mums ir pasūtītas vai kur notiks konkursi, – ir vitāli svarīgas".
"Mums ir jāatzīst, ka mums uz robežas trūkst spēju, mēs tās aizpildām pakāpeniski, bet Ukrainas kara dēļ ir rindas uz tām pašām pretgaisa aizsardzības iekārtām, to ražošanu. Politiskā līmenī mēs darām visu, lai informētu arī mūsu partnerus, pie kuriem atrodas šie ražotāji – tā ir Vācija, Amerikas Savienotās Valstis, un aicinām mūs likt prioritārā kārtībā augstāk, jo mēs tomēr esam NATO robežvalsts, robežojamies ar agresīvu valsti.
Nu nevajadzētu tām valstīm, kas ir NATO valstis, bet ir Rietumeiropā, būt augstāk par mums šo iekārtu iepirkšanā.
Te parādās vājā vieta, ka mums vēl trūkst atsevišķu spēju tiešā robežas tuvumā."
Sēdē panākta vienošanās par to, ka Nacionālie bruņotie spēki (NBS) paātrinās savu turpmāko militāro spēju attīstību, kā arī par papildu pretgaisa aizsardzības sistēmu izvēršanu NATO Austrumu robežas aizsardzības stiprināšanai.
Padomē lemts, ka Latvijas puse tuvākajā Ziemeļatlantijas Padomes sanāksmē un diskusijās ar sabiedrotajiem aktualizēs nepieciešamību paātrināti īstenot NATO modernu pretgaisa aizsardzības sistēmu un spēju rotācijas klātbūtni NATO Austrumu flangā atbilstoši NATO samitos lemtajam.
Tāpat arī pēc sēdes izplatītajā paziņojumā akcentēts, ka
turpinās Krievijas īstenotā karadarbība Ukrainā, kurā tiek plaši izmantoti bezpilota lidaparāti, tāpēc nevar izslēgt potenciālu turpmāku incidentu iespēju.
Siliņa: NBS rīkojās atbilstoši procedūrām
Arī premjerministre Siliņa medijiem šodien atzina, ka Latvijas spējas identificēt Latvijas teritorijā ielidojušus dronus ir ierobežotas. Viņa uzsvēra, ka šādi incidenti ir jāuztver nopietni, jo tas ir apdraudējums arī mums. Tāpat viņa norādīja, ka NBS ir rīkojušies atbilstoši noteiktajām procedūrām, taču vienlaikus atzina, ka Latvijas iespējas identificēt šādus dronus nav absolūtas, tās ir ierobežotas. Viņa atgādināja, ka Latvija jau ir ieguldījusi zināmus līdzekļus, lai šādas aizsardzības spējas tiktu stiprinātas.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie") piekrita Siliņas teiktajam, uzsverot, ka NBS rīcība bija saskaņā ar noteiktajām procedūrām. Taču tas nenozīmē, ka veiktās rīcības netiks izvērtētas – tās izvērtēs, lai skatītos, vai un ko ir iespējams uzlabot. Tāpat turpinās arī sadarbība ar Latvijas sabiedrotajiem.
Jautāta, kā vērtē atbildīgo iestāžu komunikāciju ar sabiedrību, premjere norādīja, ka "šādas situācijas jebkurā gadījumā nav vienkāršas":
"Mēs redzam, ka mūsu kaimiņvalstīs ik pa laikam parādās informācija, ka šādi droni ielido viņu teritorijās.
Situācija no situācijas atšķiras. Arī mūsu NBS, es domāju, šoreiz ir rīkojies atbilstoši mūsu procedūrām.
Nu, komunikācija – es uzticos gan mūsu NBS, gan mūsu aizsardzības ministram. Pēc viņu datiem saprotu, ka viņi vispirms bija darījuši visu iespējamo, lai dronu neitralizētu, un tad, protams, nāca ārā komunikācija. Domāju, ka viņi rīkojās atbilstoši pēc risku novērtēšanas metodes – vispirms izdara visu, lai nebūtu apdraudējuma dzīvībai, pēc tam komunikācija. Acīmredzot viņi izvērtēja, ka viņi nevar vienlaikus darīt visu.
Nākamreiz noteikti var domāt savādāk, bet skaidrs, ka vispirms ir jānovērš riski dzīvībai un pēc tam [seko] komunikācija."
Prezidents: Vairākus jautājumus varēja izskaidrot sabiedrībai labāk
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc pēdējo dienu notikumiem norādīja, ka "šī tiešām nav ordināra situācija".
"Ir absolūti pamatots, ļoti leģitīms pieprasījums no cilvēkiem, no sabiedrības – skaidrot, kā tas gadījās, kāpēc tas gadījās, kāda bija atbildes reakcija. Protams, ka daļa no šīm atbildēm, tiešām objektīvu iemeslu dēļ, nav atklājama detaļās, diemžēl. Mums ir dažāda veida gan plāni, gan rīcības procedūras, kas ir NATO līmenī. Šīs procedūras ir klasificētas, kā kura – konfidenciālas, dažas ir arī slepenas, un arī mūsu pašu rīcība daudzos jautājumos ir klasificēta, jo tas parāda noteiktu Bruņoto spēku rīcības modeli.
Bet tas, ka bija, un es domāju, ka mēs to labi saprotam, vairāki jautājumi, kur varēja labāk skaidrot – tas ir fakts," atzina prezidents.
Viņš arī sacīja, ka arī viņš pats nevar komentēt atsevišķas detaļas par notikušo, un tas sarunu ar sabiedrību diemžēl var padarīt nepilnīgu.
"Es tiešām teiktu, ka ir lietas, kuras tika darītas pareizi, ir lietas, kur mēs runājam varbūt par to, kādā veidā skaidrot, ir lietas, kuras, teiksim, mums ir nepieciešams uzlabot, kur ir jāpiestrādā. Nav tā, ka viss ir labi un balts, bet nav arī tā, ka tagad varbūt ir radies iespaids, ka vairs neko nevar un neko nespēj.
Es esmu daudzas reizes aicinājis, daudz un dažādās situācijās – mēģinām izbraukt pa ceļu, nevis pa grāvjiem, vienalga vai tā būtu valsts ekonomika vai drošība," sacīja Rinkēvičs.
Prezidenta ieskatā patlaban ir trīs lietas, kas jāpaveic. Viena no tām ir procedūras, spējas, ko var uzlabot jau tūlīt, jo neviens nevar apgalvot, ka šādas situācijas vairs neatkārtosies. Otra lieta ir pretgaisa aizsardzības sistēmu iegāde. Taču trešā lieta, kas arī sabiedrībā guva pietiekami lielu uzmanību, ir par to, piemēram, kāpēc gaisā netika pacelti Lielvārdē esošie NATO iznīcinātāji. Prezidents skaidroja, ka tie atrodas NATO komandvadības pakļautībā – Latvijas Bruņoto spēku komandieris vai kāda cita valsts amatpersona dot tiem tiešus uzdevumus nevar. Tā tas ir noteikts 2004. gada 29. martā, kad Latvija iestājās NATO – arī tur ir savi algoritmi, kurus sabiedrībai nevar pilnībā atklāt. Taču, kā jau publiski ir izskanējis, atsevišķi elementi neizpildījās, lai šos iznīcinātājus izmantotu. Vai tas ir pareizi? Prezidents uzskata, ka nē, taču Latvijai nav savu iznīcinātāju, kā citām valstīm, piemēram, Polijai.
Līdz ar to šobrīd jau procesā ir NATO rīcībspējas politikas precizēšana šajos jautājumos, tāpat arī paredzēts papildu gaisa patrulēšanai, Baltijas valstīs un Austrumu flangā izvietot tā saucamās gaisa telpas aizsardzības misiju, tas ir, papildu lidmašīnas, kurām būtu tiesības, un arī aprīkojums, rīkoties daudz skarbāk.
Tāpat prezidents norādīja, ka arī dārgas pretgaisa aizsardzības sistēmas parasti neizmanto pret droniem, bet pret droniem var tikt izmantoti automātiskie ieroči, ložmetēji.
Jāatzīmē, ka pie otrdien runātā Nacionālās drošības padome plāno atgriezties vēlreiz aptuveni pēc mēneša.
KONTEKSTS:
Aizsardzības ministrija svētdien, 8. septembrī, informēja, ka Rēzeknes novadā sestdien, 7. septembrī, ir nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts.
Sākotnējie dati liecināja, ka tas bijis militārās nozīmes Krievijas Federācijas bezpilota lidaparāts, kas Latvijas gaisa telpā ielidojis no Baltkrievijas. Vēlāk Nacionālie bruņotie spēki (NBS) paziņoja, ka drons bija "Šahed" tipa drons, kas bija aprīkots ar sprāgstvielu. NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš norādīja, ka drons nav bijis speciāli mērķēts uz Latviju, bet gan uz Ukrainu.
Saistībā ar atrasto dronu Latvija izteikusi kategorisku protestu Krievijai.
