Mūžsenais teiciens "veselā miesā vesels gars" šķietami ir tikai daļēji patiess, jo veselā miesā var būt arī saguris, saslimis, norūpējies un dzīvesprieku pazaudējis gars. Vien retais tam pievērš īpašu uzmanību, sakot, ka justies nomāktam jau nav tik traki, vai tieši otrādi - meklējot atrunas, ka tas jau tikai uz laiku un vēlāk kļūs labāk. Tomēr statistikas dati apliecina pretējo. Ik gadu vairāki simti cilvēku izdara pašnāvību, jo neredz motivāciju palikt šeit.
Biedrība "Ogle" jau piecus gadus pilda misiju samazināt pašnāvību riska izplatību Latvijā par 25% tuvāko 6 gadu laikā.
Kā palīdzēt cilvēkam ar pašnāvnieciskām domām?
Saruna var būt pirmais solis, lai pašnāvību novērstu. Neatstājiet cilvēku, kuram ir pašnāvības domas, līdz neesat noorganizējuši palīdzību, pēc iespējas samaziniet pieeju pašnāvības izdarīšanas līdzekļiem. Zvaniet uz diennakts krīzes centra tālruni 67222922 ("Lattelecom"), 27722292 ("Bite"), Neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai (113) vai arī noorganizējiet vizīti pie psihiatra vai ģimenes ārsta.
Avots: SPKC
Kā pastāstīja biedrības "Ogle" projektu vadītāja Alise Cepurīte, diemžēl situācija lēnām, bet turpina pasliktināties, jo pašnāvību skaits nekļūst mazāks. Cilvēks, kurš domā par pašnāvību, jūtas kā nasta un viņam ir kauns, viņš arī nevēlas uzkraut savas problēmas citiem, jo nākas saskarties ar negatīviem uzskatiem. Cepurīte pauda, ka sabiedrībai jābūt saprotošākai:
"Esam gatavi vienkārši uzklausīt, jo bieži vien tas ir tas, kas ir vajadzīgs. Tas ir tas pirmais solis. Cilvēkiem nevajag, lai tagad viņus izārstē, viņiem nevajag, lai viņiem sniedz kaut kādu padomu. Bieži vien līdzcilvēkam vajag tieši uzklausīt, un mēs esam arī intervējuši vīriešus par šo tēmu.
Tas arī bija tas, ko mēs novērojām, ka vīrieši intervijās minēja, gan komentāros rakstīja, ka – jā, ja tu izrādīsi emocijas, tad sieviete vairs tevi neuzskatīs par vīrieti.
Vai viņa pasmiesies, vai arī, ja tu parādīsi savu vājumu, viņa izmantos to pret tevi."
SPKC dati liecina, ka patlaban vīrieši pašnāvību izdara astoņas reizes biežāk nekā sievietes, jo vēl arvien ir uzskats, ka vīrieši nedrīkst izpaust emocijas, piemēram, nedrīkst raudāt, viņiem ir jābūt kā akmeņiem.
Vēl viens maldīgs uzskats ir tāds, ka, jo vairāk runās par pašnāvībām, jo vairāk to būs, taču tas neatbilst patiesībai. Nepieciešams izglītošanas darbs un uzskatu maiņa. Tam piekrita arī biedrības "Skalbes" valdes priekšsēdētaja Anda Švinka:
"Mēs spējam novērst pašnāvību, runājot ar cilvēku, uzklausot viņu, esot blakus, ļaujot runāt par savām slēptākajām, grūtāk izrunājamām domām. Tieši konkrēti par pašnāvību. Tādā veidā cilvēks nejūtas izolēts, viņš nejūtas viens, un vienkārša saruna dažkārt var novērst pašnāvību."
Švinka arī norādīja, ka pēdējos gados arvien vairāk ar krīzes un konsultāciju centru "Skalbes" sazinās vīrieši, lai runātu par savām sajūtām un emocionālo stāvokli. Svarīgs ir preventīvais darbs, kura laikā jauniešiem un arī pieaugušajiem iemācītu atpazīt un noteikt, kā pašlaik cilvēks jūtas un ko var darīt tālāk.
Ja izjūtas ignorē, ar laiku cilvēks noslēdzas sevī un rodas sajūta, ka problēma ir pārāk liela, lai ar to tiktu galā.
Nepieciešamas arī izmaiņas palīdzības sniegšanā tuviniekiem, kas saskaras ar pašnāvības gadījumu. Ja šādas palīdzības nav, palielinās risks, ka nākotnē šie cilvēki paši kļūst par pacientiem, kuriem ir pašnāvnieciskas domas. Tas ir viens no biedrības "Ogle" plāniem, kā uzlabot situāciju valstī.
