Komentējot neseno vardarbības gadījumu Ķekavas vidusskolā, Čakša sacīja, ka sabiedrībā esot augsts vardarbības līmenis, norādot, ka jaunākais pētījums liecina – vardarbība skolās ir sasniegusi 35,5% līmeni.
Līdz ar to IZM virza MK noteikumus, kas ļautu atsevišķiem skolēniem mācības noteikt arī atsevišķā laikā vai attālināti. Čakša atgādināja, ka jau patlaban skolām ir doti rīki vardarbības gadījumu risināšanai – skolēnam var noteikt mācības atsevišķā klasē.
"Mēs virzām MK noteikumus, kur papildus atsevišķai klasei mācības skolēnam varēs noteikt arī atsevišķā laikā un arī attālināti. Protams, ka tam ir vajadzīgs papildu resurss. (..) Jāsaprot, ka uz skolu nāk ne tikai labi bērni no labām ģimenēm. Mēs nevaram šos bērnus pamest vienus pašus," pauda Čakša.
Tikmēr Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga uzskata, ka nepieciešams palielināt vecāku reālo atbildību, kā arī direktoram jābūt iespējai skolēnam uz laiku noteikt citu mācību vietu, kas ne vienmēr ir ģimenē.
"[Vajag] Palielināt vecāku atbildību, jo šobrīd vecākiem ir pienākums informēt, ja bērns var radīt kādam draudus veselībai, dzīvībai, bet kāds ir sods? Tas nekur nav noteikts," sacīja Vanaga.
KONTEKSTS:
Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā par vienaudžu savstarpēju fizisku un emocionālu vardarbību šogad līdz septembrim saņemtas jau 85 sūdzības, kas ir par 24 vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija ar atbildīgajām institūcijām izstrādājusi trīs līmeņu algoritmu, kā rīkoties, ja skolā ir vardarbība.
Pērn Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija neapstiprināja piedāvātās izmaiņas Izglītības likumā, kas noteiktu mēnesi ilgu mājmācību skolēniem, kuri atkārtoti bijuši vardarbīgi pret citiem bērniem vai pret pedagogiem.
Pret ieceri iebilda tiesībsargs un bērnu tiesību aizstāvji, kā arī vairāk nekā 30 nevalstiskās organizācijas.
