Iecere mazināt vecuma slieksni dalībai pašvaldību vēlēšanās Saeimā skatīta jau vairākas reizes. Arī iepriekš atbalstu šī iniciatīva nav guvusi. Priekšlikuma virzītājs ieceri pamato ar iespēju veicināt jauniešu interesi par politiskajiem procesiem. Komisijā šo priekšlikumu noraidīja pēc Saeimas Juridiskā biroja norādes, ka tas neatbilst Satversmei.
"Aicinām sākt praktizēt demokrātiju un mācīties laikā, kad jaunieši vēl atrodas ģimenē. Jauniešu iesaiste kļūst lielāka visās vecuma grupās pēc šādu izmaiņu pieņemšanas, tā rāda citu valstu pieredze. Nepiekrītu, ka tas ir pretrunā ar Satversmi," debatēs minēja priekšlikuma autors Labanovskis.
Pret grozījumiem debatēja gan koalīcijas partijas, gan opozīcija.
"Nevajag bērnus vilkt politikā līdz 18 gadu vecumam. Tikko balsojām, ka neļausim izmantot skolās telefonus. Un tagad runājam par ļaušanu vēlēt," izteicās deputāts Ainārs Šlesers "Latvija pirmajā vietā". Viņa minētie priekšlikumi gan attiecināmi uz dažādām vecuma grupām. Proti, aizliegums lietot telefonu attiecas uz 1.–6. klases skolēniem.
Savukārt pie frakcijām nepiederošais opozīcijas deputāts Oļegs Burovs rosināja šīs izmaiņas risināt caur grozījumiem Satversmē, kas jau ir krietni garāks un sarežģītāks process.
"Progresīvo" koalīcijas biedri, frakcija "Jaunā Vienotība" arī neatbalstīja priekšlikumu.
"Ir jāattīsta Latvijā skolēnu pašpārvaldes. Tā ir laba mācību prakse demokrātijai. Es šo priekšlikumu neatbalstu, jo uzskatu, ka pilngadība ir pilngadība, un tā sākas no 18 gadiem. Bet ir jādomā par to, kā celt jauniešu politisko aktivitāti," sacīja frakcijas deputāts Edmunds Jurēvics.
Ceturtdien, 10. oktobrī, noraidītais priekšlikums nonāca Saeimas priekšā. Pēc garākām debatēm tas tika noraidīts 2. lasījumā. Par ieceri balsoja deviņi deputāti, pret 65, bet 13 deputāti atturējās.
