Konkrētos pieminekļus un citus Krievijas imperiālisma un PSRS simbolus paredzēts pārvietot uz īpašu pieminekļu parku – izstādi Varoņu ielā esošajā pieminekļu novietnē.
De Tolli pieminekļa vēsturisko postamentu paredzēts pārvietot uz Varoņu ielu, bet statuju atdot dāvinātājam – uzņēmējam Jevgēnijam Gombergam, kā paredz līgums. Demontāža un pārvietošana jāveic trīs mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde neiebilst pret postamenta pārvietošanu, bet norāda, ka jānodrošina pieminekļa pamatnes saglabāšana.
Tāpat komiteja lēmusi demontēt rakstnieka Andreja Upīša pieminekli, kas atrodas pie Kongresu nama. Arhitekts un Rīgas domes deputāts Ivars Drulle (Kustība "Par!") gan to paredzējis transformēt, parādot PSRS Sociālistiskā Darba varoņa, LPSR Augstākās Padomes priekšsēdētaja vietnieka un 1940. gada okupācijas īstenotāja Upīša divas dabas.
"Daļa sabiedrības vēlas pieminekli demontēt, citi to uzskata par vēstures sastāvdaļu. Taču visi piekrīt, ka Upītim piemīt divas izteiktas puses – labā un sliktā. Varbūt var risināt šo jautājumu tā, ka piemineklis tiek transformēts, simboliski nodalot labo no sliktā. Tā radītos izlīguma piemineklis, kas iegūtu jaunu māksliniecisku un vēsturisku nozīmi, vienlaikus kļūstot par laikmetīgu mākslas darbu un simbolu no pagātnes uz tagadni. Tas būtu arī punkts strīdiem šajā jautājumā," norādīja Drulle.
Rakstnieka Sudrabu Edžus, īstajā vārdā Morica Eduarda Zilbera piemineklis no Kronvalda parka paredzēts pārvietot vispirms uz Varoņu ielu, bet pēc tam novietot Raiņa kapos pie Zilbera atdusas vietas. Tur vispirms jāveic labiekārtošana. Kā skaidroja Rīgas dome, Zilbers bijis mācībspēks PSRS valsts drošības orgānu piesegstruktūrā – Rietumtautu Komunistiskajā universitātē, kas darbojās no 1922. līdz 1936. gadam.
Demontēt paredzēts arī pieminekli, kas veltīts 1701. gada kaujā kritušajiem Krievijas karavīriem – Lucavsalas aizstāvjiem.
Savukārt lemšanu par piemiņas plāksnēm, piemiņas zīmēm, informatīvajām plāksnēm un to demontāžu turpmāk plānots deleģēt Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam, lai par katru no tām nebūtu jāpieņem atsevišķs domes lēmums.
KONTEKSTS:
Krievijas sāktais karš pret Ukrainu aktualizēja jautājumu par padomju režīmu slavinošu pieminekļu nojaukšanu Latvijā. Saeima pieņēma īpašu likumu, lai padomju un nacistisko režīmu slavinošus objektus Latvijā nojauktu līdz 2022. gada 15. novembrim.
Rīgas dome gan vēl pirms tam atbalstīja Uzvaras parkā esošā padomju pieminekļa nojaukšanu. Pašvaldības lēmums sekoja vien dienu pēc tam, kad Saeima atcēla juridiskos šķēršļus pieminekļa nojaukšanai. Proti, Saeimas atbalstītās izmaiņas par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas un Krievijas līgumiem ietver norādi, ka Latvijai vairs nav pienākuma saglabāt tādas būves kā Uzvaras parkā esošais piemineklis.
Uzvaras parkā piemineklis tika demontēts 2022. gada 25. augustā. Citās pašvaldībās kopumā tika demontēti vairāk nekā 100 padomju pieminekļu.
