Jautāts, vai jūt atbalstu no Kultūras ministrijas kultūrvēsturisko pieminekļu aizsardzībā, Dambis atzina, ka "šis ir sarežģīts jautājums".
NKMP ir kultūras ministra padotības iestāde. "Prakse daudzus gadus bija, ka pats ministrs ļoti aktīvi iesaistās šajā procesā, pieņem lēmumus un veido attiecības, bet šobrīd ir izveidojies tā, ka ministra līmenī šie jautājumi netiek risināti," atklāja Dambis.
"Grūti teikt, vai [tā ir kultūras ministres] ir aizņemtība vai intereses trūkst, bet ir tā, ka pašreizējās ministres laikā mums nav bijusi neviena saruna par kultūras pieminekļu aizsardzību.
Agneses Loginas laikā bija viena īsa saruna, un tas ir viss. Šādā veidā ir diezgan grūti panākt izaicinājumus, kādi jārisina kultūras pieminekļu aizsardzībā," norādīja Dambis, vienlaikus piebilstot, ka kultūras pieminekļu aizsardzība vienmēr būs konfliktā ar mūsdienu attīstību.
Dambis NKMP izveidoja 1988. gadā un vairs uz vadītāja amatu nepretendēs. Kultūras ministrija izsludinājusi konkursu uz pārvaldes vadītāja amatu. "Visu laiku [līdz šim] ir bijusi augstākā pārvaldes līmeņa atbalsts. Atbalsta [tagad] nav, un daudzi jautājumi ir iestrēguši, koncepcijas ministrijā ir iestrēgušas vairākus mēnešus, pat pusotru gadu. Esmu arhitekts, es gribu redzēt rezultātus no tā, ko daru," sacīja Dambis.
Viņš arī pauda bažas, ka varam zaudēt jauno būvju un arhitektonisko kvalitāti, UNESCO mantojumu, ja būvējot jaunu ēku Rīgas vēsturiskajā centrā valsts atteiksies no arhitektūras ideju konkursiem, kas šobrīd ir obligāti. Tas atcels arī iespēju jaunajiem arhitektiem piedalīties labu ideju meklējumos un nebūs arhitektu sacensības. Nav runa par modernu ēku celšanas aizliegumu, taču tām jābūt tādā pašā kvalitātē, kādas ir vēsturiskās ēkas, kas iekļautas UNESCO pasaules mantojuma sarakstā, un tā ir augstākā atzinība, kāda vien ir iespējama.
Tāpat viņš norādīja uz jau atkārtotu uzņēmēju spiedienu virzīt izmaiņas normatīvos, kas atvieglotu būvniecību Rīgas centrā, bet apdraud vēsturisko mantojumu. Par to arī tapusi NKMP atklātā vēstule valsts iestādēm.
