ĪSUMĀ:
- Rēzeknē valdošā partija uzskata, ka jāpaātrina domes atlaišana un jāgatavojas ārkārtas vēlēšanām.
- Partija veltījusi pārmetumus finanšu ministram un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrei.
- Politiķi apgalvo – Rēzeknes pašvaldībai esot tiesības pretendēt uz lūgtajiem aizdevumiem.
- Saeima domi var atlaist, ja trīs domes kārtējās sēdēs nepiedalās deputātu kvorums.
- Piektdien nenotika Rēzeknes domes sēde, kurā bija paredzēts apstiprināt finanšu stabilizācijas plānu.
- Ministre: Ja deputāti nav gatavi strādāt, ir jānoliek mandāti.
Partijas "Kopā Latvijai" valde uzskata, ka vienīgā pareizā reakcija uz domes priekšsēdētāja Aleksandra Bartaševiča ("Kopā Latvijai") atlaišanu 2. novembrī no Rēzeknes domes pozīcijas deputātu puses būtu paātrināt domes atlaišanas procesu un gatavoties ārkārtas vēlēšanām, kas varētu notikt 2024. gadā un kurās partija noteikti startēšot.
Visi astoņi Rēzeknes domes pozīcijas deputāti pēc partijas "Kopā Latvijai" nodibināšanas 2. aprīlī kļuva par šīs partijas biedriem.
Domes atlaišana "prasīs domes deputātu upurēšanos", pausts paziņojumā.
Paziņojumā arī veltīti pārmetumi finanšu ministram Arvilam Ašeradenam ("Jaunā Vienotība") par Rēzeknes domes pieteiktā stabilizācijas procesa nesākšanu un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrei Ingai Bērziņai ("Jaunā Vienotība") par "politiska rakstura motivāciju".
Bankrota priekšā nonākušās pašvaldības vadošie politiķi apgalvo, ka Rēzeknes pašvaldībai esot "likumīgas tiesības pretendēt uz [valstij] lūgtajiem aizdevumiem".
Par situācijas politisko kontekstu, paziņojuma autoru ieskatā, liekot domāts arī fakts, ka visai maz tiek runāts par citām grūtībās nonākušajām Latvijas pašvaldībām. Paziņojumā gan tās nav minētas.
"Kopā Latvijai" apgalvo, ka Rēzeknes problēmas esot atrisināmas, bet "palīdzība apzināti tiek vilcināta".
Pašlaik Finanšu ministrija turpina izmantot visas metodes, lai padziļinātu krīzi un pasliktinātu situāciju Rēzeknē, apgalvots paziņojumā. Pārtraukt "šo patvaļu" varot tikai jaunas vēlēšanas, kas, "neapšaubāmi, apstiprinātu, ka pareizs bijis esošās koalīcijas uzņemtais kurss pilsētas attīstības virzienā".
Kvoruma trūkuma dēļ Rēzeknes pilsētas domes sēde 2. novembrī tika atcelta. Uz to bija ieradušies tikai seši deputāti. Šodien Rēzeknes domes sēde atkal nevarēja notikt, jo uz to bija ieradušies tikai četri no 13 deputātiem.
Saeima ar likumu var atlaist domi, ja tā nav spējīga pieņemt lēmumus saistībā ar to, ka trijās domes kārtējās sēdēs pēc kārtas nepiedalās noteiktais skaits deputātu (kvorums).
Ja uz atkārtotu domes sēdi deputāti nav ieradušies pietiekamā skaitā, sēdes vadītājam jāinformē par to vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.
Kā norādīja Latvijas Radio, vēl ceturtdien, 9. novembrī, atgriežoties no tikšanās ar Finanšu ministriju, atstādinātā mēra vietnieks un partijas biedrs Aleksejs Stecs, kurš šobrīd vada pilsētas domi, sacīja, ka turpinās darbu pie ministrijas uzdotajiem mājasdarbiem centralizēt pašvaldības grāmatvedību, lai pilsēta tomēr varētu sākt finanšu stabilizācijas plānu.
Šodien domē šis plāns bija jāapstiprina, bet sēde nenotika.
Latvijas Radio šodien vairākkārt neveiksmīgi mēģināja sazvanīt atstādināto Rēzeknes mēru un partijas "Kopā Latvijai" vadītāju Aleksandru Bartaševiču, bet tikmēr mērs savu viedokli pauda sociālajā tīklā "Tik Tok".
"Pie varas Rēzeknē diez vai kaut ko labu izdosies panākt, tāpēc ļaušu Finanšu ministrijai pašai pasaimniekot uz viņu noteikumiem un komunicēt savā starpā," teikts atstādinātā mēra publicētā video.
Šodien Rēzeknes ielās uzrunātie iedzīvotāji domes pozīcijas atkāpšanos vērtēja ar bažām, ka pilsēta paliks bez politiskās vadības.
"Slikti, ka bez domes, vajag, lai kaut kas būtu valdībā. Būs bardaks bez valdības."
"Otrreiz viņus nevajadzētu tad laist pie stūres. Ja jau ir sasmērējies, tad sasmērējies."
Ministre: Deputātiem jānoliek mandāti, ja viņi nav gatavi strādāt
Šodien pēcpusdienā ar Rēzeknes deputātiem tikās arī ministre Bērziņa.
Viņa izteica pateicību Rēzeknes pašvaldības iestāžu vadītājiem, kuri bija ieradušies uz sarunu, tomēr ministrija neesot saņēmusi atbildes uz visiem jautājumiem un atšķīries viedoklis par finanšu situāciju, tās veidošanos un rašanos.
"Labā ziņa ir tā, ko mums apliecināja visas institūcijas, ka siltums tiks nodrošināts, pakalpojumi tiks sniegti, visi ir gatavi strādāt," Bērziņai apstiprinājuši iestāžu vadītāji. Vienlaikus Bērziņai neesot skaidrs, kāpēc deputāti neierodas uz sēdēm, ja ir jūtama šāda degsme un vēlme strādāt.
"Ja viņi turpinās šādu bezatbildīgu attieksmi pret saviem vēlētājiem un cilvēkiem, kas viņiem uzticējušies, būs jāuzdod jautājums, kāda ir katra deputāta atbildība," norādīja Bērziņa,
aicinot deputātus, kuri nav gatavi turpināt darbu domē, nolikt mandātus, lai viņu vietā varētu nākt deputāti, kuri būs gatavi darbam.
Bērziņa uzsvēra, ka Saeimai nav pienākuma, bet ir tiesības atlaist Rēzeknes domi. Ja domnieki paši neatkāpsies no amata, VARAM vērtēs situāciju, tomēr ministre uzskata, ka deputātiem ir jāuzņemas atbildība.
"Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija neplāno virzīt domes atlaišanu. Uzskatām, ka deputātiem jāuzņemas atbildība un jāturpina strādāt," norādīja Bērziņa, sakot, ka ministrija negrasās darboties pēc atstādinātā mēra izdomātā scenārija.
2. novembrī Bērziņa parakstīja rīkojumu par Rēzeknes mēra Bartaševiča atstādināšanu par nozīmīgiem pārkāpumiem.
Ministrijā norāda, ka Rēzeknes domes priekšsēdētājs tiek atstādināts par būtiskiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, vadot domes darbu un atbildot par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību. Attiecīgie pārkāpumi, kā arī tas, ka domes priekšsēdētājs nav sniedzis faktos balstītu, patiesu, salīdzināmu, saprotamu un pilnīgu informāciju par pašvaldības finansiālo stāvokli un par pašvaldības budžeta sagatavošanu un izpildi, liecina par domes priekšsēdētāja nespēju pildīt savus pienākumus.
KONTEKSTS:
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība") izdevusi rīkojumu par Rēzeknes domes priekšsēdētāja Aleksandra Bartaševiča ("Kopā Latvijai") atstādināšanu vairākus mēnešus pēc tam, kad tapa zināms, ka pašvaldība nonākusi smagā finansiālā situācijā.
Rēzeknei izdevumu segšanai šim gadam pietrūkst vairāku miljonu eiro. Pašvaldība sagatavoja rīcības plānu finansiālās situācijas uzlabošanai ilgtermiņā, taču pēc tā izvērtēšanas Finanšu ministrija neguva pārliecību, ka pašvaldība spēs pildīt savas saistības pret kreditoriem.
Valsts kontrole paziņoja, ka veiks revīziju pašvaldībā.
Tikmēr pašvaldība nesekmīgi mēģināja izsolē atrast topošā rekreācijas jeb spa centra nomnieku, bet Finanšu ministrija vērsusies Ģenerālprokuratūrā un citās tiesībsargājošās iestādēs, lai izvērtētu mēra Bartaševiča un domes darbinieku atbildību.
Iespējamos finanšu pārkāpumus Rēzeknes domē izskatīs arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).
