Ķekavas vidusskola ir starp tām skolām, kas kāda 14 gadus veca skolnieka uzbrukumu citam skolas biedram skolas gaitenī nenoklusēja, bet gan aktualizēja līdz pat Saeimas līmenim. Pašvaldība rosina grozīt likumus, kas dotu tiesības no skolas izslēgt vardarbīgus audzēkņus.
Ķekavas vidusskolas direktore Sandra Pugovka norādīja: "Mēs, protams, varam veikt audzinoša rakstura pasākumus un strādājam šajos virzienos, bet bieži vien skolēniem ir tā sajūta, ka nekas īsti nav par izdarītajiem pārkāpumiem. Viens no šiem instrumentiem, kas droši vien strādātu, ir situācija, kad skolēns kādu laiku ir spiests mācīties ārpus skolas, teiksim, attālināti."
Turklāt ne tikai fiziska ietekmēšana, bet apsmiešana, emocionālā vardarbība skolās ir ļoti izplatīta.
Un šādas situācijas nav tikai Ķekavas vidusskolas problēma, bet faktiski ir izplatītas visā Latvijā. Par to liecina arī jaunākā PISA testa rezultāti, kurā sadaļā par pāridarījumu un vardarbības izplatību skolās Latvija saglabā pirmo vietu.
Pētījumā secināts, ka ņirgāšanās apmēri nedaudz sarukuši. Ja 2018. gada PISA pētījumā 35% jeb katrs trešais aptaujātais atbildēja, ka skolā ir saskāries ar pazemošanu, tad jaunākajā pētījumā apstiprinošu atbildi snieguši 29% aptaujāto.
Latvijas skolēni arī salīdzinoši biežāk snieguši apstiprinošas atbildes par to, ka skolā jūtas atstumti, vientuļi, nedomā, ka viņi patīk citiem skolēniem.
Ķekavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Linda Zaķe norādīja: "Patiesībā skola un skolēni ir mūsu sabiedrības spogulis. Tāda ir laikam mūsu sabiedrība. Mēs nevēlamies par to runāt. Ja mēs gribam prevenciju, tad droši vien, piedzimstot bērnam, vecākiem ir jāiedod kaut kāds buklets, kā audzināt savus bērnus."
Šonedēļ pašvaldības iniciatīva, kas savākusi vajadzīgos parakstus sabiedrisko iniciatīvu portālā "Mana balss", skatīta Saeimas Mandātu ētikas un iesniegumu komisijā. Tā lēmusi iniciatīvu nodot izskatīšanai Saeimas Izglītības komisijā.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (Zaļo un zemnieku savienība) teica: "Ir vajadzīgi izlēmīgi soļi, kuri nav vienkārši. No vienas puses, tās ir bērnu tiesības, tās ir vecāku tiesības, tās ir pedagogu tiesības, un ir jāpanāk, lai balanss būtu tāds samērīgs. Šī samērīguma atrašana ir galvenais izaicinājums."
Šonedēļ arī notika Cilvēktiesību un Izglītības komisiju kopīga sēde, kurā apspriests, kā rīkoties, lai novērstu vardarbību bērnu un jauniešu vidū. Šim jautājumam uzmanību pievērsis arī Valsts prezidents.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre ("Jaunā Vienotība") norādīja: "Mēs ļoti, ļoti daudz fokusējamies uz kaut kādiem izmērāmiem rezultātiem izglītības iestādēs. Bet kā primāro mēs neliekam bērnu labsajūtu. Šīs lietas ir jāmaina. Dzīve to ir pierādījusi, un tur nevajag nekādu lielo izglītību – ja bērns skolā jūtas labi, viņam arī ir motivācija mācīties. Ja viņš tur jutīsies slikti vai būs apbižots, vai viņam darīs pāri, mēs nekad nesasniegsim nekādus rezultātus."
Pagaidām konkrēti lēmumi nav pieņemti. Jāatgādina ka iepriekš – pirms gada – pret vardarbīgu bērnu pagaidu izslēgšanu no skolas iebilda vairākas nevalstiskās organizācijas un tiesībsargs, un toreiz izmaiņas likumā nepieņēma.
