Valsts apsūdzība uzskata, ka apelācijas instances tiesa vairākus valsts apsūdzības izmantotos pierādījumus nepamatoti pasludinājusi par neattiecināmiem uz izskatāmo lietu.
Nozīmīgu apstākļu vērtējumā un konstatēšanā tiesa bez pamata nekritiski un izšķirīgi vadījusies tikai no pašu apsūdzēto liecībām, uzskata valsts apsūdzības uzturētāji.
Prokuratūra norādīja, ka tās ieskatā tiesa nav vērtējusi apsūdzības pierādījumus, tāpat lietā savāktos pierādījumus vērtējusi virspusēji un fragmentāri, atsevišķus pierādījumus vērtējusi arī neatbilstoši to saturam.
Valsts apsūdzības ieskatā – tiesa pierādījumus nav vērtējusi to kopumā un savstarpējā sakarībā.
Līdz ar to "tiesa nonākusi pie nepamatotiem un kļūdainiem atzinumiem" lietas būtiskajos jautājumos, kuri attiecas uz apsūdzībām, tostarp arī nepamatoti secinājusi, ka apsūdzētie nav veikuši apsūdzībā norādītās darbības, lai, ar viltu un izmantojot uzticēšanos, zemes ciparu televīzijas ieviešanas projektā un līgumattiecībās ar SIA "Tet" un LVRTC prettiesiski un nepamatoti iesaistītu SIA "Hannu Digital", un tādējādi varētu iegūt SIA "Tet" finanšu līdzekļus, un ka SIA "Tet" noslēgtais līgums ar SIA "Hannu Digital" nav radījis nepamatotas izmaksas un tādējādi arī mantisku zaudējumu SIA "Tet".
Tiesa nonākusi pie nepamatota un kļūdaina secinājuma, ka nav notikusi krāpšana, uzskata apsūdzības uzturētāji.
Valsts apsūdzības ieskatā, Rīgas apgabaltiesas spriedums ir atceļams un, izskatot lietu kasācijas instances tiesā, lieta nosūtāma jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesai.
KONTEKSTS:
Rīgas apgabaltiesa pērn augustā pasludināja nolēmumu tā dēvētajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā, ar kuru attaisnoja vairākas personas, tai skaitā bijušo satiksmes ministru, tagadējo 14. Saeimas deputātu Aināru Šleseru ("Latvija pirmajā vietā"). Iepriekš arī Ekonomisko lietu tiesa (ELT) attaisnoja visus krimināllietā apsūdzētos.
Apsūdzības otrajā digitālās televīzijas lietā saistītas ar digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā pirms vairāk nekā 10 gadiem. Prokuratūra uzskata, ka Satiksmes ministrija Šlesera vadībā panākusi, ka projektam mākslīgi caur konkursu piesaistīts uzņēmums "Hannu Digital" kā "Lattelecom" partneris. No ciparu televīzijas ieviešanas ticis izgrūsts Latvijas Radio un televīzijas centrs, tā vietā izmantojot "Hannu Digital" iekārtas. Tā rezultātā "Hannu Digital" uzņēmums ieguva "Tet" finanšu līdzekļus aptuveni trīs miljonu eiro apmērā, tādējādi nepamatoti arī sadārdzinot valsts mēroga projektu. "Hannu Digital" ir pēctece firmai "Kempmayer", kura figurē pirmajā digitālās televīzijas krimināllietā. "Hannu Digital" pārņēma "Kempmayer" saistības un mantu.
Lietā apsūdzēts politiķis Ainārs Šlesers, bijušais premjers Andris Šķēle, bijušais telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" (tolaik "Lattelecom") valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, bijušais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Nils Freivalds, bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe, bijušais uzņēmuma SIA "Hannu Digital" valdes loceklis Gintars Kavacis, toreizējais "Tet" komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele un Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis.
Šleseru bija prasīts atzīt par vainīgu krāpšanā un piespriest viņam 65 000 eiro sodu bez mantas konfiskācijas un probācijas uzraudzības.
Gulbim, Dripem un Kavacim bija lūgts piespriest 75 000 eiro sodu katram, Freivaldam un Ligeram – 60 000 eiro sodu katram, Ābelem – 50 000 eiro sodu, bet Meisītim – 45 000 eiro sodu.
Šī lieta saistīta ar 2003. gadā atklāto afēru. Arī šīs lietas kontekstā ir izskanējis Šķēles vārds, bet apsūdzības viņam šajā lietā celtas netika. 2021. gadā apelācijas instances tiesā tika sagatavots pilns spriedums tā sauktajā pirmajā digitālās televīzijas krimināllietā, kurā tiesa attaisnoja visus apsūdzētos.
