Ilggadējais "Vienotības" biedrs Orleāns, kurš ir arī Mārupes novada domes deputāts, apgalvo, ka algu maksāšana aploksnē sākusies ap 2017. gadu, kad partijai radušās finansiālas grūtības. Saņemot pirmās aplokšņu algas, Orleāns iebildis, taču viņam solīts, ka, partijas finansiālajai situācijai uzlabojoties, tikšot atsākta oficiāla algu maksāšana, kā arī nomaksāti visi nodokļi par iepriekšējo periodu.
Politiķis raidījumam stāstīja, ka papildus oficiālajai algai viņš aploksnē saņēmis 650 eiro. Līdzīgas aploksnes politiķis esot redzējis arī uz citu kolēģu galdiem.
Nesagaidījis solīto nodokļu samaksu, Orleāns esot vērsies gan partijas valdē, gan individuāli pie vadošiem partijas politiķiem, tajā skaitā toreizējā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība" (JV)) un pašreizējās premjeres Evikas Siliņas (JV), taču nekāda rīcība neesot sekojusi.
Neapmierinātajam Orleānam ap gadumiju darbs partijas birojā uzteikts. Pēc tam viņš vērsies tiesā gan pret "Vienotību", gan partiju apvienību "Jaunā Vienotība" par nepareizu darba uzteikuma termiņu, par atšķirīgu attieksmi un nelabvēlīgu seku radīšanu.
Saistībā ar aplokšņu algu maksāšanu Orleāns vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), Valsts ieņēmumu dienestā, Valsts darba inspekcijā un Ģenerālprokuratūrā, kā arī Datu valsts inspekcijā par iespējamiem pārkāpumiem personas datu glabāšanā.
"Vienotības" priekšsēdētājs, finanšu ministrs Arvils Ašeradens nepiekrīt Orleāna apgalvojumiem par aplokšņu algu maksāšanu. Partija esot veikusi iekšējo izmeklēšanu, aptaujāti darbinieki, bet neviens neko tādu nezinot.
Arī "Vienotības" pašreizējā ģenerālsekretāres pienākumu izpildītāja Sanita Stelpe-Segliņa raidījumam apgalvoja, ka viņas rīcībā nav informācijas par aplokšņu algu maksāšanu partijas biroja darbiniekiem. Savukārt ar bijušo "Vienotības" ģenerālsekretāru, partijas vecbiedru Arti Kamparu "Nekā personīga" sazināties neizdevās.
Iespējamo aplokšņu algu maksāšanu "Vienotības" birojā esot izmeklējusi partijas Ētikas komisija. Tās priekšsēdētāja Iveta Blaua raidījumam apgalvoja, ka, vairākās sēdēs iztaujājot iespējamos zinātājus, aplokšņu algu maksāšanai neesot gūts apstiprinājums.
Orleāna savākto informāciju korupcijas apkarotājiem esot pārsūtījusi arī pati partija. KNAB raidījumam apstiprināja, ka ir saņēmis gan Orleāna, gan partijas iesniegumus un pārbauda tos.
Politoloģe Kreituse: Reakcijai uz apgalvojumiem jābūt ātrai
Komentējot izskanējušo informāciju, politoloģe Ilga Kreituse intervijā Latvijas Radio pauda, ka situācija ir ļoti sarežģīta un gadījumā, ja informācija apstiprināsies, Latvijas politikā iestāsies ļoti nopietna politiskā atbildība, jo tas ir valdības stabilitātes jautājums. Tomēr gadījumā, ja informācija tomēr neapstiprināsies, ziņu izplatītājs būtu jāsoda, pauda Kreituse.
Politoloģe atgādināja, ka kopš 2017. gada "Vienotības" priekšsēdētājs ir pašreizējais finanšu ministrs Arvils Ašeradens, tāpēc politiskā krīze, kas izvērstos informācijas apstiprināšanās gadījumā, būtu ļoti nopietna.
Viņa pauda, ka tiesībsargājošo iestāžu reakcijai un darbībām pēc šādiem apgalvojumiem ir jābūt ļoti ātrām.
"Nedrīkst šo jautājumu ievilkt ilgā "spēles laikā", kā tas Latvijā ļoti bieži mēdz notikt, jo tas rada ne tikai jautājumus Latvijas mērogā, bet arī Eiropas mērogā," norādīja politoloģe. "Jautājums šajā drošības situācijā ir, kā Latvija ir veidojusi savu valdību.
Kāda ir iekšējā situācija, kādas ir savstarpējās attiecības. Jautājums par korupciju ir tieši saistīts ar nodokļiem un visu pārējo."
Vienlaikus Kreituse uzsvēra, ka pārdomas raisa tas, kāpēc šāda informācija gaismā celta tieši šobrīd, pēc vairākiem gadiem.
Latvijā šis ir īpašs gadījums, par ko vajadzētu īpaši satraukties, tāpēc vajadzīgs vai nu novērst aizdomu ēnu vai arī atzīt, ka esam plašā koruptīvā krīzē, sacīja Kreituse.
