Aptuveni 1000 mežsaimnieku un lauksaimnieku pulcējās pie Ministru kabineta, lai pieprasītu valdībai veikt izmaiņas dabas aizsardzības prasību piemērošanā.
Meža īpašnieki kontekstā ar gaidāmo Eiropas dabas atjaunošanas regulu prasa valdībai noteikt taisnīgas kompensācijas gadījumos, kad saimnieciskā darbība viņu mežos ir ierobežota dabas liegumu dēļ. Biedrības "Zemnieku saeima" vadītājs Lazdiņš protestu dienas rītā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" stāstīja, kāpēc nolēmuši mežiniekiem pievienoties:
"Šodien, kas mums ir aktuāls un kāpēc esam Rīgā, mums divi punkti sakrīt ar meža nozares prasībām. Tas ir šie zemes aprobežojumi bez kompensācijām un birokrātiskais slogs."
Raidījuma vadītāji Lazdiņam jautāja, kādi ierobežojumi ir zemniekiem. Viņš atbildēja, ka individuālu saimniecību līmenī tie esot katastrofa, un turpināja:
"Un tas piemērs ir ļoti vienkāršs. Lauksaimnieks iegādājas zemi, pārdevējs labprātīgi pārdod, pircējs pērk, notārs pa vidu nekādus šķēršļus neredz. Nopērkot šo zemi, izrādās, saimniekot nevar. Tur ir biotops. Tavs pienākums ir zāli nopļaut un novākt, kas ir papildu izdevumi."
No Lazdiņa teiktā bija noprotams, ka lauksaimniekiem jāpērk "kaķis maisā", jo informācija par dabas aizsardzības liegumiem konkrētās teritorijās neesot brīvi pieejama:
"Ja mēs uzskatām par dokumentu, kurā ir visi apgrūtinājumi redzami, tā ir Zemesgrāmata. Nav šādas informācijas par biotopiem, par šiem liegumiem. Zemesgrāmatā [tas] nav atspoguļots."
Taču Lazdiņš maldina, jo Zemesgrāmata nav vienīgais zemniekiem pieejamais resurss. Informāciju par īpaši aizsargājamām teritorijām, tostarp dabas liegumiem un aizsargājamiem biotopiem, var redzēt publiskajā datubāzē "Ozols".
Tātad lauksaimnieks pirms zemes pirkšanas var viegli un bez maksas pārliecināties, vai noskatītajam gabalam nav šāda veida apgrūtinājumu.
Lazdiņš "Re:Check" atbildēja, ka zemnieki nav pietiekami informēti par šādu resursu un, ja to nezinot, nevarot izmantot. Viņš rakstiski norādīja uz konkrētu gadījumu pirms desmit gadiem. Toreiz kāds lauksaimnieks nopircis zemi, nezinot, ka tā atrodas Lielupes palienes pļavas liegumā.
"Zemnieku saeimas" līderis uzsvēra, ka Valsts zemes dienesta Kadastra informācijas sistēmā konkrētais gabals arvien uzrādās kā lauksaimniecībā izmantojama aramzeme. Tā ir taisnība, taču tajā pašā sistēmā arī redzams, ka 99% šīs zemes ir dabas lieguma teritorijā. Pilnu Lazdiņa atbildi var izlasīt šeit.
Tātad nav tā, ka lauksaimniekiem jāpērk zeme, nezinot par tajā noteiktajiem dabas liegumiem. Šī informācija ir pieejama visiem un bez maksas.
