Austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāns paredz izveidot šķēršļus, noliktavas un kopumā spēcināt aizsardzības pozīcijas, lai nepieļautu pretinieka pārvietošanos. Jau no pašas robežas, uzsvēra Latvijas Zemessardzes komandieris.
"Daudz efektīvāk varam pretinieku kavēt, apturēt, novirzīt jau no pašas robežas. Īstenībā jau varbūt iedarbojoties uz pretinieku viņa paša teritorijā. Apturot pirmos spēkus jau uz pašas robežas," sacīja Pudāns.
Tam būs nepieciešams izveidot prettanku grāvjus, plānā minēts arī – pārrakt ceļus un izveidot prettanku mīnas. Šīs frāzes apcer Daugavpils mērs:
"Bet tagad tiem jaunajiem investoriem būs jāsaka, ka, piedodiet, blakus jūsu jaunajām ražošanas ēkām, burtiski 30 kilometrus no tām, tiks izvietotas aizsargbūves un mīnu lauki."
Minot, ka ieguldījumi valsts aizsardzībā izmaksās 303 miljonus eiro un uzdodot jautājumus, viņš veido vēstījumu – netiek ieguldīts Latgales ekonomikā, bet tās iztukšošanā. Ļaundaris tajā ir valsts, cietēji – iedzīvotāji, bet varonis – pats politiķis.
"Tas, kas šobrīd notiek, – vienkārši, formāli Latgales atdošana, jo bez naudas infrastruktūrai, reāla pienesuma ekonomikai šāda veida paziņojumi liecina un ir mērķēti tikai vēl vairāk paātrināt cilvēku aizbraukšanu no Latgales," pauda Elksniņš.
"Atdot Latgali" ir frāze, kas pārsvarā krievu valodā lietota, spekulējot ar sagrozītiem vēstures faktiem par šī reģiona piederību. Laipot starp populismu un Kremļa naratīvu, tā to sauc Saeimas deputāts Eduards Smiltēns ("Apvienotais saraksts"), kas aicinājis Elksniņa sacīto izvērtēt Valsts drošības dienestam.
Doties vizītē uz Daugavpili šonedēļ plāno Nacionālo bruņoto spēku ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, pagājušonedēļ Zemessardzes komandieris Latgalē apsekoja infrastruktūru, lai apzinātu, kur vēl jāiegulda, lai šeit varētu īstenot valsts aizsardzības dienestu.
Viņš pastāstīja, ka robežpunktos izveidoto betona bloku nogādāšanā palīdzēja vietējie uzņēmēji, uzsverot – iedzīvotāju gaitām plānotie darbi netraucēs.
Kā izmantot ceļus vai cita veida infrastruktūras, kas armijai nepieciešamības gadījumā būtu vajadzīga, – tas viss paliks tikai plāns, ko iedarbināt X stundā. "Gribi mieru, gatavojies karam", šo frāzi min NATO komunikators Latvijā.
"Pieņemot, ka varētu šie apstākļi, kas ir labvēlīgi sliktākiem scenārijiem, iestāties, labākais, ko ir izdarīt, ir būt pilnībā sagatavotiem. Ja mēs esam labi sagatavoti, iespēja, ka Krievijai pēkšņi saniezēsies un sagribēsies kaut ko šeit darīt, samazinās," pauda NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts.
Skaidrot, kāpēc saviem sociālo tīklu sekotājiem izvēlējies nodot nevis šo vēstījumu, bet tādu, kas izdevīgs agresorvalstij Krievijai, Elksniņš atteicās.
