Otrdien sākās valsts valodas pārbaudes Krievijas pilsoņiem, kuri dzīvo Latvijā un kaimiņvalsts pilsonību ieguvuši nesenā pagātnē. Pienākumu viņiem noteiktā termiņā nokārtot latviešu valodas eksāmenu uzlika Saeima, grozot Imigrācijas likumu. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē norādīja, ka par latviešu valodas eksāmenu nenokārtošanu Krievijas pilsoņiem draud izraidīšana no 2. decembra.
Sestdien pārpildītā Daugavpils Kultūras pils zālē Elksniņš kāpa uz skatuves, lai, kā pats skaidroja, apmēram 2,5 tūkstošiem sanākušajiem, klāstītu, ar ko šiem cilvēkiem jārēķinās un kādas ir viņu iespējas, tostarp vērsties Satversmes tiesā.
Pasākumā "Lielā tikšanās" pulcējās ne tikai daugavpilieši, bet arī citās Latgales pilsētās, novados un pat Liepājā dzīvojoši Krievijas pilsoņi.
Elksniņš sacīja: "Acīmredzot cilvēkiem trūkst informācijas no valsts puses. Tas, ka cilvēki ir atnākuši, ir rādītājs, cik daudz problēmu ar pieņemtajām izmaiņām un to neatbilstību Satversmei."
Elksniņš neslēpj, ka viņš kā jurists palīdzējis vērsties Satversmes tiesā, lai apstrīdētu Imigrācijas likumā uz Krievijas pilsoņiem noteiktās jaunās normas.
Savukārt kā pašvaldības vadītāju viņu satraucot kas cits: "Gadījumā, ja statuss no beztermiņa atļaujas tiks pārkvalificēts uz terminēto atļauju, tad minētām personām būs liegts saņemt kā maznodrošinātām personām atsevišķos gadījumos sociālos pabalstus pašvaldībā."
Iekšlietu ministrijā gan skaidroja, ka martā pieņemtie Imigrācijas likuma grozījumi paredz, ka, kamēr galīgais lēmums par pastāvīgajām uzturēšanās atļaujām nebūs pieņemts, sociālās garantijas tiks saglabātas. Tiek plānots šos cilvēkus un arī pašvaldības informēt, izsūtot vēstules.
Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Igors Rajevs ("Apvienotais saraksts") norādīja: "Vēstule aizies personīgi viņiem uz mājām, kur tad arī tiks aprakstīta visa tā situācija, visas nepieciešamās darbības, kuras nepieciešams veikt."
Vēl Elksniņš atgādinājis Krievijas pilsoņiem, ka arī tiesībsargs norādījis uz problēmām likumā. Tiesībsarga birojā arī tagad atzīst, ka lielākā daļa martā iesniegto bažu ar likuma grozījumiem nav atrisināta.
KONTEKSTS:
Imigrācijas likuma grozījumu dēļ tiem cilvēkiem, kas iepriekš bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, bet pieņēmuši Krievijas pilsonību, prasība pēc valsts valodas zināšanām sarunvalodas līmenī ir obligāta.
Aptuveni 9000 cilvēku valodas pārbaudei nav pieteikušies, un viņiem jārēķinās, ka pastāvīgās uzturēšanās atļaujas termiņš līdz ar to beigsies līdz ar 1. septembri. Saeima nolēma ļaut Krievijas pilsoņiem, kam ar pirmo reizi neizdotos nokārtot valsts valodas pārbaudi, to atkārtoti kārtot līdz novembra beigām, attiecīgi tikmēr saglabājot uzturēšanās atļauju un pagarinot dokumentu iesniegšanu līdz pat gada beigām.
Tikmēr Satversmes tiesā ierosinātas jau četras lietas par jaunajām Imigrācijas likuma prasībām.
